9. pants

PĀRSTĀVJI

1. Dalībvalstu pārstāvjiem, kamēr viņi veic savas oficiālās funkcijas un viņu pārvietošanās laikā no un uz sanāksmes norises vietu, ir jābauda šādas priekšrocības un imunitātes:

a) imunitāte pret arestu un aizturēšanu un pret personīgo mantu konfiscēšanu, izņemot smaga nozieguma gadījumos vai arī ja ir pieķerts veicot, mēģinot veikt vai arī ir tikko veicis noziegumu;

b) imunitāte pret jurisdikciju, pat pēc misijas beigām, attiecībā uz rīcību, ieskaitot teikto vai rakstīto, kas veikta, pildot savas funkcijas; šī imunitāte neattiecas uz gadījumiem, kad tiek izdarīts ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums, kuru izdarījis Dalībvalsts pārstāvis, kā arī uz kaitējumiem, kurus izraisījis automobilis vai cits transporta līdzeklis, kas viņam pieder vai kuru tas ir vadījis;

c) visu lietvedības un citu dokumentu neaizskaramība;

d) atbrīvojums attiecībā uz visiem imigrācijas ierobežojumiem un ārzemnieku reģistrācijas formalitātēm;

e) tāda pati attieksme attiecībā uz valūtu un apmaiņas noteikumiem, kādi attiecīgi ir ārzemju valdībām pagaidu oficiālajos komandējumos;

f) tāda pati attieksme muitas jautājumos attiecībā uz personīgo bagāžu, kāda attiecīgi ir ārzemju valdībai pagaidu oficiālajos komandējumos.

2. Privilēģijas un imunitātes tiek piemērotas Dalībvalstu pārstāvjiem nevis viņu personīgā labuma gūšanai, bet gan lai nodrošinātu pilnīgu neatkarību viņu funkciju veikšanai attiecībā uz EUMETSAT. Attiecīgai Dalībvalstij ir jāatsakās no pārstāvja imunitātes jebkurā gadījumā, kad tās paturēšana varētu kavēt taisnīguma īstenošanos, un tā var tikt atņemta, nekaitējot mērķiem, kuru dēļ tā ir tikusi piešķirta.

3. Nevienai no Dalībvalstīm nav obligāti jāpiešķir saviem pārstāvjiem privilēģijas un imunitātes.