12. pants

AUTORATLĪDZĪBA

1. Autoratlīdzībai, kas rodas Līgumslēdzējā Valstī un kuras

patiesais labuma guvējs ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents,

uzliek nodokļus tikai šajā otrajā Līgumslēdzējā Valstī.

2. Termins "autoratlīdzība" šajā pantā nozīmē

jebkāda veida maksājumus, ko saņem kā atlīdzību par jebkura

literāra, mākslas vai zinātniska darba, tajā skaitā kinofilmu vai

jebkura patenta, preču zīmes, dizaina vai parauga, plāna vai

slepenas formulas vai procesa izmantošanu vai tiesībām izmantot,

vai par informāciju saistībā ar rūpniecisko, komerciālo vai

zinātnisko pieredzi.

3. 1. daļas noteikumi netiek piemēroti, ja autoratlīdzības

patiesais labuma guvējs, kas ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents,

veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, kurā rodas

autoratlīdzība, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, un

ja tiesības vai īpašums, par ko tiek maksāta autoratlīdzība, ir

faktiski saistīti ar šo pastāvīgo pārstāvniecību. Šajā gadījumā

piemēro 7. panta noteikumus.

4. Ja, pamatojoties uz īpašām attiecībām starp maksātāju un

patieso labuma guvēju vai starp viņiem abiem un kādu citu

personu, autoratlīdzības summa, kas attiecas uz izmantošanu,

tiesībām vai informāciju, par kuru tā tiek maksāta, pārsniedz

summu, par kādu būtu varējuši vienoties maksātājs un patiesais

labuma guvējs, ja starp viņiem nebūtu minēto īpašo attiecību, tad

šī panta noteikumi tiek piemēroti tikai attiecībā uz pēdējo

minēto summu. Šajā gadījumā maksājuma daļai, kas pārsniedz šo

summu, tiek uzlikti nodokļi atbilstoši katras Līgumslēdzējas

Valsts normatīvajiem aktiem, pienācīgi ņemot vērā šīs konvencijas

pārējos noteikumus.