Par Latvijas Republikas un Japānas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas attiecībā uz ienākuma nodokļiem, ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu un tās protokolu

2. pants
neierobežo informācijas apmaiņu.

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

2. Jebkura informācija, ko, saskaņā ar 1. daļā noteikto, saņem

Līgumslēdzēja Valsts, tiek uzskatīta par tikpat slepenu kā

informācija, kas tiek iegūta saskaņā ar šīs Līgumslēdzējas Valsts

normatīvajiem aktiem un var tikt izpausta tikai tām personām vai

varas iestādēm (tajā skaitā tiesām un administratīvajām

iestādēm), kas ir iesaistītas 1. daļā minēto nodokļu aprēķināšanā

vai iekasēšanā, piespiedu līdzekļu lietošanā vai lietu

iztiesāšanā, vai apelāciju izskatīšanā, vai iepriekšminētā

pārraudzību. Šīs personas vai iestādes šo informāciju izmanto

vienīgi iepriekšminētajos nolūkos. Tās var izpaust šo informāciju

atklātās tiesas sēdēs vai tiesas nolēmumos. Neatkarīgi no

iepriekš minētā, informācija, ko saņem Līgumslēdzēja Valsts, var

tikt izmantota citiem nolūkiem, ja šāda informācija var tikt

izmantota šādiem citiem nolūkiem saskaņā ar abu Līgumslēdzēju

Valstu normatīvajiem aktiem un informācijas sniedzējas

Līgumslēdzējas Valsts kompetentā iestāde atļauj šādu

izmantošanu.

3. Nekādā gadījumā 1. un 2. daļas noteikumi nav interpretējami

tādējādi, ka tie uzliktu Līgumslēdzējai Valstij pienākumu:

a) veikt administratīvos pasākumus, kas neatbilst vienas vai

otras Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem un

administratīvajai praksei;

b) sniegt informāciju, kas nav pieejama saskaņā ar vienas vai

otras Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem vai parasti

piemērojamo administratīvo praksi;

c) sniegt informāciju, kas var atklāt jebkuru tirdzniecības,

uzņēmējdarbības, rūpniecisko, komerciālo vai profesionālo

noslēpumu vai darījuma procesu, vai arī sniegt informāciju, kuras

izpaušana būtu pretrunā ar sabiedrisko kārtību;

d) saņemt vai sniegt informāciju, kas atklātu konfidenciālu

saziņu starp klientu un pārstāvi, advokātu vai citu atzītu

juridisko pārstāvi, ja šāda saziņa tiek veikta:

(i) juridiskās konsultācijas saņemšanas mērķiem; vai

(ii) izmantošanas mērķiem pastāvošajās vai paredzētajās

tiesvedībās.

4. Ja Līgumslēdzēja Valsts saskaņā ar šo pantu pieprasa sniegt

informāciju, otrai Līgumslēdzējai Valstij ir jāizmanto tās

informācijas apkopošanas pasākumi, lai iegūtu pieprasīto

informāciju, pat ja tiek uzskatīts, ka pieprasītā informācija šai

otrajai Līgumslēdzējai Valstij nebūtu nepieciešama savām nodokļu

uzlikšanas vajadzībām. Uz iepriekšējā teikumā minēto pienākumu

attiecas 3. daļas ierobežojumi, bet nekādā gadījumā šie

ierobežojumi nav interpretējami tādējādi, ka tie Līgumslēdzējai

Valstij atļautu atteikties sniegt informāciju vienīgi tādēļ, ka

tai nav nacionālās intereses attiecībā uz šo informāciju.

5. Nekādā gadījumā 3. daļas noteikumi nav interpretējami

tādējādi, ka tie Līgumslēdzējai Valstij atļautu atteikties sniegt

informāciju vienīgi tādēļ, ka informācijas turētāja ir banka,

cita finanšu institūcija, pārstāvis vai persona, kura darbojas uz

pilnvarojuma vai uzticības pamata, vai tādēļ, ka tas saistīts ar

īpašumtiesībām otrā personā.