27. pants

PALĪDZĪBA NODOKĻU IEKASĒŠANĀ

1. Līgumslēdzējas Valstis sniedz palīdzību viena otrai

ieņēmumu prasījumu iekasēšanā. 1. un 2. pants neierobežo šīs

palīdzības sniegšanu. Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes

var, savstarpēji vienojoties, izšķirt jautājumu par šī panta

piemērošanas veidu.

2. Šajā pantā termins "ieņēmumu prasījums" nozīmē

šādu nodokļu nenomaksāto summu, ciktāl no tā izrietošā nodokļu

uzlikšana nav pretrunā ar šo Konvenciju vai jebkuru citu

instrumentu (vienošanos), kura puses ir Līgumslēdzējas Valstis,

kā arī ar šo summu saistītos procentus, administratīvos sodus un

iekasēšanas vai līdzekļu saglabāšanas pasākumu izmaksas:

a) Japānā:

(i) 2. panta 1. daļas a) punkta (i) līdz (iv) apakšpunktos

minētie nodokļi;

(ii) īpašs uzņēmumu nodoklis rekonstrukcijai;

(iii) patēriņa nodoklis;

(iv) vietējais patēriņa nodoklis;

(v) mantojuma nodoklis; un

(vi) dāvinājuma nodoklis;

b) Latvijā:

(i) 2. panta 1. daļas b) punktā minētie nodokļi;

(ii) pievienotās vērtības nodoklis; un

(iii) nekustamā īpašuma nodoklis;

c) jebkurš cits nodoklis, par kuru laiku pa laikam var

vienoties Līgumslēdzēju Valstu valdības, apmainoties ar

diplomātiskām notām;

d) jebkuri identiski vai pēc būtības līdzīgi nodokļi, kuri

tiek uzlikti pēc šīs konvencijas parakstīšanas datuma papildus

a), b) vai c) punktā noteiktajiem nodokļiem vai aizstājot

tos.

3. Kad Līgumslēdzējas Valsts ieņēmumu prasījums ir izpildāms

saskaņā ar šīs Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem, un to

nav nomaksājusi persona, kas tajā laikā nevar aizkavēt tā

iekasēšanu saskaņā ar šīs Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem

aktiem, pēc šīs Līgumslēdzējas Valsts pieprasījuma, šo ieņēmumu

prasījumu pieņem otras Līgumslēdzējas Valsts kompetentā iestāde

iekasēšanas mērķiem. Šo ieņēmumu prasījumu iekasē šī otra

Līgumslēdzēja Valsts saskaņā ar tās normatīvo aktu noteikumiem,

kas piemērojami tās savu nodokļu piedziņai un iekasēšanai, it kā

ieņēmumu prasījums būtu šīs otras Līgumslēdzējas Valsts ieņēmumu

prasījums, kas atbilstu nosacījumiem, kas atļauj šai otrai

Līgumslēdzējai Valstij veikt pieprasījumu saskaņā ar šo daļu.

4. Kad Līgumslēdzējas Valsts ieņēmumu prasījums ir prasījums,

par kuru šī Līgumslēdzēja Valsts var, saskaņā ar tās

normatīvajiem aktiem, veikt līdzekļu saglabāšanas pasākumus, lai

nodrošinātu to iekasēšanu, pēc šīs Līgumslēdzējas Valsts

kompetentās iestādes pieprasījuma, otras Līgumslēdzējas Valsts

kompetentā iestāde pieņem šo ieņēmumu prasījumu, lai veiktu

līdzekļu saglabāšanas pasākumus. Šī otra Līgumslēdzēja Valsts

veic līdzekļu saglabāšanas pasākumus par šo ieņēmumu prasījumu

saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem, it kā ieņēmumu prasījums

būtu šīs otras Līgumslēdzējas Valsts prasījums, pat ja šo

pasākumu piemērošanas laikā ieņēmumu prasījums nav izpildāms

pirmajā Līgumslēdzējā Valstī vai to nav nomaksājusi persona, kam

ir tiesības aizkavēt tā iekasēšanu.

5. Neatkarīgi no 3. un 4. daļas noteikumiem, Līgumslēdzējas

Valsts kompetentās iestādes pieņemtajam ieņēmumu prasījumam

atbilstoši 3. un 4. daļai šajā Līgumslēdzējā Valstī netiek

piemēroti termiņi, kā arī netiek piešķirta nekāda ieņēmumu

prasījumam piemērojama prioritāte saskaņā ar šīs Līgumslēdzējas

Valsts normatīvajiem aktiem, ņemot vērā tā būtību kā tādu.

Papildus, Līgumslēdzējas Valsts kompetentās iestādes pieņemtajam

ieņēmumu prasījumam atbilstoši 3. un 4. daļai šajā Līgumslēdzējā

Valstī nav piemērojamas nekādas prioritātes kādas šim ieņēmumu

prasījumam piemērojamas saskaņā ar otras Līgumslēdzējas Valsts

normatīvajiem aktiem.

6. Līgumslēdzējas Valsts veiktajām darbībām šīs Līgumslēdzējas

Valsts kompetentās iestādes pieņemtā ieņēmumu prasījuma

iekasēšanā atbilstoši 3. un 4. daļai, kuru rezultātā, ja tās

veiktu otra Līgumslēdzēja Valsts, tiktu apturēti vai pārtraukti

ieņēmumu prasījumam piemērojamie termiņi saskaņā ar šīs otras

Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem, ir tāda pati ietekme

saskaņā ar šīs otras Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem.

Pirmās minētās Līgumslēdzējas Valsts kompetentā iestāde informē

otras Līgumslēdzējas Valsts kompetento iestādi par šādu darbību

veikšanu.

7. Lieta par Līgumslēdzējas Valsts ieņēmumu prasījuma

pastāvēšanu, spēkā esamību vai summu netiek ierosināta otras

Līgumslēdzējas Valsts tiesās vai administratīvajās iestādēs.

8. Ja jebkurā laikā pēc Līgumslēdzējas Valsts kompetentās

iestādes veiktā pieprasījuma saskaņā ar 3. un 4. daļu un pirms

otra Līgumslēdzēja Valsts ir iekasējusi un pārskaitījusi

atbilstošo ieņēmumu prasījuma summu pirmajai Līgumslēdzējai

Valstij, atbilstošais ieņēmumu prasījums vairāk nav uzskatāms

par:

a) pirmās minētās Līgumslēdzējas Valsts ieņēmumu prasījumu

saskaņā ar 3. daļā minēto pieprasījumu, kas ir izpildāms saskaņā

ar šīs Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem un ko nav

nomaksājusi persona, kas tajā laikā, saskaņā ar šīs

Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem, nevar aizkavēt tā

iekasēšanu vai

b) pirmās minētās Līgumslēdzējas Valsts ieņēmumu prasījumu

saskaņā ar 4. daļā minēto pieprasījumu, par kuru šī Līgumslēdzēja

Valsts var, saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem, veikt līdzekļu

saglabāšanas pasākumus, lai nodrošinātu tā iekasēšanu

pirmās minētās Līgumslēdzējas Valsts kompetentā iestāde

nekavējoties paziņo otras Līgumslēdzējas Valsts kompetentajai

iestādei par šo faktu un, pēc otrās Līgumslēdzējas Valsts

kompetentās iestādes izvēles, pirmās minētās Līgumslēdzējas

Valsts kompetentā iestāde vai nu pārtrauc uz laiku vai atsauc

savu pieprasījumu.

9. Nekādā gadījumā šī panta noteikumi nav interpretējami

tādējādi, ka tie uzliktu Līgumslēdzējai Valstij pienākumu:

a) veikt administratīvos pasākumus, kas neatbilst vienas vai

otras Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem un

administratīvajai praksei;

b) veikt pasākumus, kas būtu pretrunā ar sabiedrisko

kārtību;

c) sniegt palīdzību, ja otra Līgumslēdzēja Valsts nav

attiecīgi veikusi visus iespējamos iekasēšanas vai līdzekļu

saglabāšanas pasākumus, kas pieejami saskaņā ar tās normatīvajiem

aktiem vai administratīvo praksi;

d) sniegt palīdzību gadījumos, ja šīs Līgumslēdzējas Valsts

administratīvais slogs ir acīmredzami nesamērīgs ar labumu, ko

gūtu otra Līgumslēdzēja Valsts.