Par Latvijas Republikas un Japānas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas attiecībā uz ienākuma nodokļiem, ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu un tās protokolu 31. pants

DARBĪBAS IZBEIGŠANA

Šī konvencija ir spēkā, līdz Līgumslēdzēja Valsts tās darbību

neizbeidz. Ikviena Līgumslēdzēja Valsts var izbeigt Konvencijas

darbību, iesniedzot paziņojumu par izbeigšanu pa diplomātiskiem

kanāliem otrajai Līgumslēdzējai Valstij vismaz sešus mēnešus

pirms jebkura kalendārā gada beigām, kas sākas pēc piecu gadu

termiņa beigām no Konvencijas spēkā stāšanās datuma. Šajā

gadījumā Konvencija zaudē spēku:

a) Japānā:

(i) attiecībā uz nodokļiem, ko uzliek, pamatojoties uz

taksācijas gadu - sākot ar nodokļiem, kas uzlikti 1. janvārī vai

pēc tā kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā iesniegts

paziņojums; un

(ii) attiecībā uz nodokļiem, ko neuzliek, pamatojoties uz

taksācijas gadu - sākot ar nodokļiem, kas uzlikti 1. janvārī vai

pēc tā kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā iesniegts

paziņojums; un

b) Latvijā:

(i) attiecībā uz nodokļiem, ko ietur ienākuma izmaksas brīdī -

sākot ar ienākumu, kas gūts 1. janvārī vai pēc tā kalendārajā

gadā, kas seko gadam, kurā iesniegts paziņojums; un

(ii) attiecībā uz pārējiem nodokļiem - sākot ar nodokļiem, kas

maksājami par jebkuru taksācijas gadu, kas sākas janvāra pirmajā

dienā vai pēc tās kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā

iesniegts paziņojums.

TO APLIECINOT, būdami attiecīgo valdību pienācīgi pilnvaroti,

šo konvenciju ir parakstījuši.

Parakstīts Tokijā divos eksemplāros 2017. gada 18. janvārī

angļu valodā.

Latvijas Republikas

vārdā:

Dana Reizniece-Ozola

Finanšu ministre

Japānas vārdā:

Motome Takisawa

Ārlietu parlamentārais viceministrs

PROTOKOLS

Parakstot Latvijas Republikas un Japānas konvenciju par

nodokļu dubultās uzlikšanas attiecībā uz ienākuma nodokļiem,

ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu

nemaksāšanas novēršanu (turpmāk - "Konvencija"),

Latvijas Republika un Japāna vienojas par šādiem noteikumiem, kas

ir Konvencijas neatņemama sastāvdaļa.

1. Attiecībā uz Konvencijas 7. pantu:

a) Konvencijas 7.panta 1. līdz 6. daļa tiek izslēgta un

aizstāta ar šādiem noteikumiem datumā, par kuru Līgumslēdzēju

Valstu valdības vienojušās, apmainoties ar diplomātiskām

notām:

"1. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma peļņai tiek uzlikti

nodokļi tikai šajā Līgumslēdzējā Valstī, izņemot, ja uzņēmums

veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur

esošu pastāvīgo pārstāvniecību. Ja uzņēmums veic uzņēmējdarbību

minētajā veidā, peļņai, kas saskaņā ar 2. daļas noteikumiem

attiecināma uz pastāvīgo pārstāvniecību, var uzlikt nodokļus šajā

otrajā Līgumslēdzējā Valstī.

2. Šī panta un 23. panta mērķiem 1. daļā minētā peļņa, kas

katrā Līgumslēdzējā Valstī ir attiecināma uz pastāvīgo

pārstāvniecību, ir peļņa, ko tā varētu gūt īpaši darījumos ar

citām uzņēmuma struktūrvienībām, ja tā būtu atsevišķs un

neatkarīgs uzņēmums, kas veic tādas pašas vai līdzīgas darbības

saskaņā ar tādiem pašiem vai līdzīgiem nosacījumiem, ņemot vērā

uzņēmuma veiktās darbības, izmantotos aktīvus un pārņemtos

riskus, izmantojot tā pastāvīgo pārstāvniecību vai citas

struktūrvienības.

3. Ja saskaņā ar 2. daļu Līgumslēdzēja Valsts koriģē peļņu,

kas attiecināma uz vienas vai otras Līgumslēdzējas Valsts

uzņēmuma pastāvīgo pārstāvniecību un attiecīgi uzliek nodokļus

uzņēmuma peļņai, kurai uzlikti nodokļi otrā Līgumslēdzējā Valstī,

šī otrā Līgumslēdzēja Valsts, tik lielā mērā, cik nepieciešams

novērst nodokļu dubulto uzlikšanu šai peļņai, veic atbilstošu šai

peļņai uzliktā nodokļa summas korekciju. Līgumslēdzēju Valstu

kompetentās iestādes, ja nepieciešams, konsultējas viena ar otru

šī korekcijas aprēķināšanā.

4. Ja peļņa ietver ienākumus, kas nav atsevišķi atrunāti citos

šīs konvencijas pantos, tad šo pantu noteikumus neietekmē šī

panta noteikumi."

b) Konvencijas 7. panta 1. līdz 4. daļas noteikumi, kas

grozīti ar a) punkta noteikumiem, ir piemērojami uzņēmuma peļņai

par jebkuru taksācijas gadu, kas sākas datumā, par kuru

vienojušās Līgumslēdzēju Valstu valdībām, apmainoties ar a)

punktā minētajām diplomātiskajām notām, vai pēc tā. Līdz 7. panta

1. līdz 4. daļas noteikumu, kas grozīti ar a) punkta noteikumiem,

piemērošanai turpina piemērot sākotnējos 7. panta 1. līdz 6.

daļas noteikumus.

2. Attiecībā uz Konvencijas 25. panta 5. daļu:

a) Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes, savstarpēji

vienojoties, nosaka kārtību, lai nodrošinātu arbitrāžas lēmuma

ieviešanu divu gadu laikā no Konvencijas 25. panta 5. daļā minētā

pieprasījuma izskatīt lietu arbitrāžā iesniegšanas, ja vien

lietā, par kuru ir iesniegts pieprasījums to izskatīt arbitrāžā,

tieši iesaistītās personas darbības vai bezdarbība nekavē lietas

izšķiršanu vai, ja Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes un

šī persona nav vienojušās citādi.

b) Arbitrāžas kolēģija tiek izveidota saskaņā ar šādiem

noteikumiem:

(i) Arbitrāžas kolēģija sastāv no trīs arbitriem - fiziskām

personām, kam ir kompetence vai speciālas zināšanas starptautisko

nodokļu jautājumos.

(ii) Līgumslēdzēju Valstu katra kompetentā iestāde ieceļ vienu

arbitru, neatkarīgi no tā, vai viņš ir vienas vai otras

Līgumslēdzējas Valsts piederīgais vai nav. Līgumslēdzēju Valstu

kompetento iestāžu ieceltie divi arbitri ieceļ trešo arbitru, kas

ir arbitrāžas kolēģijas priekšsēdētājs saskaņā ar kārtību, par

kuru vienojušās Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes.

(iii) Neviens arbitrs nav vienas vai otras Līgumslēdzējas

Valsts nodokļu iestādes darbinieks, kā arī nekādā statusā nav

bijis iesaistīts lietas, par kuru iesniegts pieprasījums izskatīt

to arbitrāžā, izskatīšanā. Trešais arbitrs nav nevienas

Līgumslēdzējas Valsts piederīgais, kā arī tam nav bijusi parastā

dzīvesvieta nevienā Līgumslēdzējā Valstī, kā arī tas nav bijis

nodarbināts nevienā Līgumslēdzējā Valstī.

(iv) Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes nodrošina, ka

pirms to darbošanās arbitrāžas tiesvedībā visi arbitri katrai

Līgumslēdzēju Valstu kompetentajai iestādei nosūtītajos

paziņojumos piekrīt ievērot un būt pakļautiem tādiem pašiem

konfidencialitātes un informācijas neizpaušanas pienākumiem, kas

minēti Konvencijas 26. panta 2. daļā un saskaņā ar Līgumslēdzēju

Valstu normatīvajiem aktiem.

(v) Līgumslēdzēju Valstu katra kompetentā iestāde sedz tās

ieceltā arbitra izmaksas un savus izdevumus. Trešā arbitra

izmaksas un citus ar arbitrāžas tiesvedības vešanu saistītos

izdevumus vienādās daļās sedz Līgumslēdzēju Valstu kompetentās

iestādes.

c) Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes sniedz arbitrāžas

lēmuma pieņemšanai nepieciešamo informāciju visiem arbitriem bez

nepamatotas kavēšanās.

d) Uz arbitrāžas lēmumu attiecas šāda kārtība:

(i) Arbitrāžas lēmums nav precedents.

(ii) Arbitrāžas lēmums ir galīgs, ja vien vienas vai otras

Līgumslēdzējas Valsts tiesa neuzskata to par neizpildāmu sakarā

ar Konvencijas 25. panta 5. daļas, šīs daļas vai jebkura kārtības

noteikuma, kas noteikts saskaņā ar a) punktu, pārkāpumu, kas var

būtiski ietekmēt lēmumu. Ja tiek konstatēts, ka lēmums ir

neizpildāms pārkāpuma dēļ, tiek uzskatīts, ka pieprasījums

izskatīt lietu arbitrāžā nav iesniegts, un arbitrāžas process nav

noticis (izņemot b) punkta (iv) un (v) apakšpunktā noteikto).

e) Ja jebkurā laikā pirms arbitrāžas kolēģija ir pieņēmusi

lēmumu lietā attiecībā uz Līgumslēdzēju Valstu kompetentajām

iestādēm un personu, kas iesniedza pieprasījumu izskatīt lietu

arbitrāžā:

(i) Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes panāk

savstarpēju vienošanos, lai atrisinātu lietu saskaņā ar

Konvencijas 25. panta 2. daļu; vai

(ii) šī persona atsauc pieprasījumu izskatīt lietu arbitrāžā;

vai

(iii) lēmumu lietā pieņem vienas vai otras Līgumslēdzējas

Valsts tiesa vai administratīvais tribunāls arbitrāžas

tiesvedības laikā,

tiek izbeigtas procedūras lietā saskaņā ar Konvencijas 25.

pantu.

f) Ja lietā, par kuras izskatīšanu arbitrāžā ir iesniegts

pieprasījums, ir uzsākta tiesvedība vai iesniegta apelācijas

sūdzība, tiek uzskatīts, ka lietā tieši iesaistītā persona nav

pieņēmusi savstarpējo vienošanos, ar kuru tiek ieviests

arbitrāžas lēmums lietā, ja jebkura lietā tieši iesaistītā

persona, kas ir puse tiesvedībā vai apelācijas tiesvedībā, 60

dienu laikā pēc arbitrāžas kolēģijas lēmuma saņemšanas neatsauc

visus arbitrāžas tiesvedībā atrisinātos jautājumus no

izskatīšanas atbilstošajā tiesā vai administratīvajā tribunālā.

Šajā gadījumā Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes neturpina

lietas tālāku izskatīšanu.

g) Konvencijas 25. panta 5. daļas noteikumi un šīs daļas

noteikumi netiek piemēroti lietās, uz kurām attiecas Konvencijas

4. panta 3. daļa.