4. pants

1. Valsts robeža sauszemes posmos, kā arī vietās, kur tā

šķērso robežūdeņus, iet pa taisnu līniju no vienas robežzīmes

līdz nākamai.

2. Uz robežūdeņiem valsts robeža iet pa taisnu, lauztu

vai līku līniju no vienas robežzīmes līdz nākamajai vai no viena

demarkācijas punkta līdz nākamajam pa robežūdeņu vidu (pa

galvenās gultnes vidu).

3. Ja valsts robeža iet pa robežūdeņu vidu, netiek ņemti

vērā līči, kas atrodas tajos, par robežūdeņu vidu tādos gadījumos

uzskata izlīdzinātu līniju, kura ir vienādi attālināta no abu

krastu izlīdzinātām līnijām. Vietās, kur nevar precīzi noteikt

krastu līnijas, par robežūdeņu vidu uzskata ūdens virsmas vidu

pie vidēja ūdens līmeņa.

4. Valsts robežas, kur tā iet pa robežūdeņiem, atrašanās

nemainās, mainoties robežūdeņu krastu konfigurācijai vai ūdens

līmenim, kā arī robežūdeņu ūdensteces gultnei novirzoties uz

vienu vai otru pusi.

5. Robežūdeņos esošās salas teritoriāli pieder vienas vai

otras Puses valstij atkarībā no salu atrašanās attiecībā pret

valsts robežu un tiek numurētas attiecībā uz katru ūdens objektu

atsevišķi.

6. Vietās, kur valsts robeža pāriet no sauszemes posma uz

robežūdeņiem vai no viena ūdens objekta uz citu, tās virziens

mainās demarkācijas punktā.

7. Uz tiltiem un citām būvēm, kas šķērso robežūdeņus,

valsts robežu nosaka pa šo būvju vidu vai pa to tehnoloģisko asi

neatkarīgi no tā, kā valsts robeža atrodas uz robežūdeņiem.