5. pants

1. Valsts robežu iezīmē dabā ar šāda tipa robežzīmēm:

1.1. pamatrobežzīme - uzstāda uz sauszemes, to veido divi

vienāda augstuma Pušu valstu robežstabi, kas uzstādīti viens

otram pretī parasti vienādā attālumā no valsts robežas, un viens

centra (poligonometriskais) stabiņš, kas uzstādīts uz valsts

robežas;

1.2. upes robežzīme - uzstāda robežūdeņu krastos, to

veido divi vienāda augstuma Pušu valstu robežstabi, kas uzstādīti

viens otram pretī abos robežūdeņu krastos vai vienas Puses

valstij piederošajā krastā un otras Puses valstij piederošajā

salā, vai arī pretim esošās salās abās valsts robežas pusēs;

1.3. pārejas robežzīme - uzstāda vietās, kur valsts

robežas pāriet:

1.3.1. no sauszemes uz ūdens objektu, to veido trīs

robežstabi un centra (poligonometriskais) stabiņš, pie tam divus

Pušu valstu robežstabus un centra (poligonometrisko) stabiņu

starp tiem uzstāda analoģiski pamatrobežzīmei vienā ūdens objekta

krastā, bet trešo robežstabu, ko sauc par tās Puses valsts vēruma

stabu, kuras teritorijā to uzstāda, uzstāda ūdens objekta pretējā

krastā uz nosacīta turpinājuma pēdējam taisnajam valsts robežas

posmam pāri demarkācijas punktam;

1.3.2. no viena ūdens objekta uz otru, to veido trīs

robežstabi, pie tam divus Pušu valstu robežstabus uzstāda vienu

pretī otram abos viena ūdens objekta krastos, bet trešo

robežstabu, ko sauc par tās Puses valsts vēruma stabu, kuras

teritorijā to uzstāda, uzstāda cita ūdens objekta pretējā krastā

uz nosacīta robežas turpinājuma pāri demarkācijas punktam;

1.4. ezera robežzīme - uzstāda robežūdeņos un tā ir boja,

bojas;

1.5. starprobežzīme - uzstāda uz valsts robežas starp

pamatrobežzīmēm vietās, kur apgrūtināta tās atrašanās dabā

vizuāla noteikšana, to veido viens robežstabs, kura sānu plaknes,

tajā skaitā arī uz piramidālās virsotnes, ir nokrāsotas viena

toņa dzeltenā krāsā, bet priekšējo plakņu noformējums atbilst

Pušu valstu robežstabu priekšējām plaknēm. Pie tam priekšējā

plakne ar Latvijas Republikas simboliku ir vērsta uz

Baltkrievijas Republikas pusi, bet priekšējā plakne ar

Baltkrievijas Republikas simboliku - uz Latvijas Republikas

pusi;

1.6. speciālā robežzīme - uzstāda uz valsts robežas

vietās, kur dabas īpatnību dēļ tās apzīmēšana ar cita veida

robežzīmēm nav iespējama, vai arī nolūkā saglabāt vēstures vai

citus pieminekļus un sastāv no:

1.6.1. viens robežstabs, kura sānu plaknes, tajā skaitā

uz piramidālās virsotnes, ir nokrāsotas viena toņa sarkanā krāsā,

bet priekšējo plakņu noformējums atbilst Pušu valstu robežstabu

priekšējām plaknēm. Pie tam priekšējā plakne ar Latvijas

Republikas simboliku ir vērsta uz Baltkrievijas Republikas pusi,

bet priekšējā plakne ar Baltkrievijas Republikas simboliku - uz

Latvijas Republikas pusi;

1.6.2. dabas un citi objekti, kas atrodas uz valsts

robežas.

2. Robežstabu krāsojumu, plāksnes ar valsts ģerboņa

attēlu un robežstaba numuru formu un izmērus Puses nosaka

patstāvīgi, par ko informē viena otru pa diplomātiskajiem

kanāliem.

3. Nepieciešamības gadījumā Kopējā komisija maina

robežstabu formu un izmēru.

4. Uz autoceļiem un tiltiem valsts robeža tiek apzīmēta

ar baltas krāsas 0,2 metru platu svītru.

5. Pēc Kopējās komisijas lēmuma valsts robežas

apzīmēšanai var izmantot cita veida robežzīmes vai to

konstrukcijas.

6. Latvijas Republikas, Baltkrievijas Republikas un

Krievijas Federācijas valsts robežas sadures vietā, kā arī

Latvijas Republikas, Baltkrievijas Republikas un Lietuvas

Republikas valsts robežas sadures vietā uzstāda sadures

robežzīmes, kuru konstrukciju nosaka atsevišķi starptautiski

līgumi.