26. pants

INFORMĀCIJAS APMAIŅA

1. Līgumslēdzēju Valstu kompetentajām iestādēm ir jāveic

informācijas apmaiņa ("informācija" ietver dokumentus

vai apliecinātas dokumentu kopijas), kas nepieciešama šī Līguma

noteikumu vai nacionālo normatīvo aktu izpildīšanai attiecībā uz

visu veidu un nosaukumu nodokļiem, kas uzlikti Līgumslēdzēju

Valstu vai to politiski administratīvo vienību vai pašvaldību

labā, ciktāl šāda nodokļu uzlikšana nav pretrunā ar Līgumu.

Līguma 1. un 2.pants neierobežo informācijas apmaiņu. Jebkura

informācija, ko saņem Līgumslēdzēja Valsts, ir jāuzskata par

tikpat slepenu kā informāciju, kas tiek iegūta saskaņā ar šīs

valsts normatīvajiem aktiem, un var tikt izpausta tikai tām

personām vai iestādēm (tajā skaitā tiesām un administratīvajām

iestādēm), kas ir iesaistītas pirmajā teikumā minēto nodokļu,

aprēķināšanā vai iekasēšanā, piespiedu līdzekļu lietošanā vai

lietu iztiesāšanā, vai apelāciju izskatīšanā attiecībā uz pirmajā

teikumā minētajiem nodokļiem. Šīm personām vai iestādēm šī

informācija jāizmanto vienīgi iepriekšminētajos nolūkos. Tās

drīkst izpaust šo informāciju atklātās tiesas sēdēs vai tiesas

nolēmumos. Neatkarīgi no iepriekš minētā, informācija, ko saņem

Līgumslēdzēja Valsts, var tikt izmantota citiem nolūkiem, ja šāda

informācija var tikt izmantota šādiem citiem nolūkiem saskaņā ar

abu Līgumslēdzēju Valstu normatīvajiem aktiem un informācijas

sniedzējas valsts kompetentā iestāde atļauj šādu izmantošanu.

2. Nekādā gadījumā 1.daļas noteikumus nedrīkst izskaidrot

tādējādi, ka tie uzliktu Līgumslēdzējai Valstij pienākumu:

a) veikt administratīvos pasākumus, kas neatbilst vienas vai

otras Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem un

administratīvajai praksei;

b) sniegt informāciju, kas nav pieejama saskaņā ar vienas vai

otras Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem vai parasti

piemērojamo administratīvo praksi;

c) sniegt informāciju, kas var atklāt jebkuru tirdzniecības,

uzņēmējdarbības, rūpniecisko, komerciālo vai profesionālo

noslēpumu vai darījuma procesu, vai arī sniegt informāciju, kuras

izpaušana būtu pretrunā ar sabiedrisko kārtību (ordre

public).

3. Ja Līgumslēdzēja Valsts saskaņā ar šo pantu pieprasa sniegt

informāciju, otrai Līgumslēdzējai Valstij ir jāizmanto tās

informācijas apkopošanas pasākumi, lai iegūtu pieprasīto

informāciju, pat ja tiek uzskatīts, ka pieprasītā informācija

otrai valstij nebūtu nepieciešama savām nodokļu uzlikšanas

vajadzībām. Iepriekšējā teikumā minētais pienākums attiecas uz

2.daļas ierobežojumiem, bet nekādā gadījumā šos ierobežojumus

nedrīkst izskaidrot tādējādi, ka tie Līgumslēdzējai Valstij

atļauj atteikties sniegt informāciju vienīgi tādēļ, ka tai nav

nacionālās intereses attiecībā uz šo informāciju.

4. Nekādā gadījumā 2.daļas noteikumus nedrīkst izskaidrot

tādējādi, ka tie Līgumslēdzējai Valstij atļautu attiekties sniegt

informāciju vienīgi tādēļ, ka informācijas turētāja ir banka,

cita finanšu institūcija, tās pārstāvis vai persona, kura

darbojas uz pilnvarojuma vai uzticības pamata, vai tādēļ, ka tas

saistīts ar īpašumtiesībām otrā personā.