27. pants

PALĪDZĪBA NODOKĻU IEKASĒŠANĀ

1. Līgumslēdzējas Valstis apņemas viena otrai sniegt palīdzību

nodokļu maksātāja nenomaksāto nodokļu iekasēšanā tādā apmērā,

kādā šī summa ir galīgi noteikta saskaņā ar palīdzību pieprasošās

Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem.

2. Ja Līgumslēdzēja Valsts pieprasa sniegt palīdzību tādu

nodokļu iekasēšanā, kuru iekasēšanai ir piekritusi otra

Līgumslēdzēja Valsts, šī otrā valsts iekasē šos nodokļus saskaņā

ar normatīvajiem aktiem, kas piemērojami šīs otrās valsts nodokļu

iekasēšanai, un it kā iekasējamie nodokļi būtu tās nodokļi.

3. Jebkurai Līgumslēdzējas Valsts prasībai sniegt palīdzību

nodokļu iekasēšanā ir jāpievieno dokuments, kas saskaņā ar šīs

valsts normatīvajiem aktiem apstiprina, ka nodokļu maksātāja

parāda apjoms ir noteikts galīgi.

4. Ja Līgumslēdzējas Valsts nodokļu prasības apjoms nav

noteikts galīgi, tādēļ ka tas tiek noteikts tiesas ceļā vai

citādi, šī valsts, nolūkā saglabāt tās ieņēmumus, var pieprasīt

otrai Līgumslēdzējai Valstij veikt tās labā tādus pagaidu

pasākumus šo līdzekļu saglabāšanai, kādi ir piemērojami saskaņā

ar šīs otras valsts normatīvajiem aktiem. Ja otra valsts piekrīt

izpildīt šādu prasību, tā minētos pagaidu pasākumus veic tā, it

kā nodokļu parāds pirmajai minētajai valstij būtu parāds šai

otrai valstij.

5. Prasību saskaņā ar šī panta iepriekšējām daļām

Līgumslēdzēja Valsts iesniedz tikai tad, ja šajā valstī nav

pieejams pietiekams nodokļu nemaksātāja īpašums, lai atgūtu

nenomaksāto nodokļa summu.

6. Līgumslēdzēja Valsts, kurā saskaņā ar šī panta noteikumiem

tiek iekasēts nodoklis, izmaksā Līgumslēdzējai Valstij, kuras

labā šis nodoklis tika iekasēts, iekasētā nodokļa summu, no

kuras, ja nepieciešams, atskaitīta 7.daļas b) punktā minētā

ārkārtas izdevumu summa.

7. Ja vien Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes nav

vienojušās par citādiem noteikumiem, tiek saprasts, ka:

a) Līgumslēdzējas Valsts palīdzības sniegšanas laikā radušos

kārtējos izdevumus sedz šī valsts;

b) Līgumslēdzējas Valsts palīdzības sniegšanas laikā radušos

ārkārtas izdevumus sedz otra valsts un tie ir jāmaksā neatkarīgi

no tā, kāds nodokļu apjoms tiek iekasēts otras valsts labā.

Tiklīdz Līgumslēdzēja Valsts paredz, ka var rasties ārkārtas

izdevumi, tā dara to zināmu otrai Līgumslēdzējai Valstij un

norāda šo izdevumu iespējamo apjomu.

8. Šajā pantā termins "nodokļi" nozīmē nodokļus, uz

kuriem attiecas 26.panta 1.daļa, un ietver jebkādus ar tiem

saistītus procentus un soda naudas.

9. Nekādā gadījumā šī panta noteikumus nedrīkst izskaidrot

tādējādi, ka tie uzliktu Līgumslēdzējai Valstij pienākumu:

a) veikt administratīvos pasākumus, kas neatbilst vienas vai

otras Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem un

administratīvajai praksei;

b) veikt pasākumus, kuri būtu pretrunā ar sabiedrisko kārtību

(ordre public);

c) sniegt palīdzību, ja otra Līgumslēdzēja Valsts nav

izmantojusi visus saprātīgos iekasēšanas vai līdzekļu

saglabāšanas pasākumus, kas ir pieejami saskaņā ar tās

normatīvajiem aktiem vai administratīvo praksi;

d) sniegt palīdzību gadījumos, kad šīs valsts administratīvais

slogs ir nepārprotami nesamērīgs ar labumu, ko gūst otra

Līgumslēdzēja Valsts.