7. pants

STRĪDI STARP INVESTORU UN LĪGUMSLĒDZĒJU PUSI

1. Visi strīdi, kas radušies starp vienu Līgumslēdzēju Pusi un otras Līgumslēdzējas Puses investoru attiecībā uz investīcijām vai šā līguma skaidrojumu un piemērošanu, ja iespējams, jāizšķir draudzīgā ceļā.

2. Ja strīdu šādi nevar izšķirt sešu mēnešu laikā no brīža, kad viena Līgumslēdzēja Puse to ierosinājusi, strīds pēc jebkuras Līgumslēdzējas Puses lūguma jāiesniedz izskatīšanai Starptautiskās tirdzniecības palātas šķīrējtiesā. Šķīrējtiesai jāvadās pēc Starptautiskās tirdzniecības palātas 1988. gada arbitrāžas un samierināšanas noteikumiem.

3. Ja abas Līgumslēdzējas Puses ir pievienojušās Vašingtonas 1965. gada 18. marta konvencijai par strīdu izšķiršanu attiecībā uz vienas valsts pilsoņu investīcijām citā valstī, strīdu pēc investora pieprasījuma var izskatīt Starptautiskais centrs ar investīcijām saistīto strīdu noregulēšanai. Līdz ar to katra Līgumslēdzēja Puse saskaņā ar minēto Vašingtonas konvenciju piekrīt jebkuru ar investīcijām saistīto strīdu iesniegt izskatīšanai šajā Starptautiskajā centrā. Ja strīdā iesaistītajām Līgumslēdzējām Pusēm ir dažādi viedokļi par to, vai strīda noregulēšanai piemērotāks ir arbitrāžas vai samierināšanas ceļs, investoram ir tiesības pašam to izvēlēties.

4. Lai piemērotu šā panta 3. punktu, jebkura juridiskā persona, kas izveidota saskaņā ar vienas Līgumslēdzējas Puses likumdošanas aktiem, ja pirms strīda rašanās vairākums akciju pieder otras Līgumslēdzējas Puses investoriem, saskaņā ar minētās Vašingtonas konvencijas 256. (2) 6. pantu pielīdzināma otras Līgumslēdzējas Puses juridiskajai personai.

5. Šķīrējtiesas lēmums ir galīgs un saistošs abām strīda pusēm. Katra Līgumslēdzēja Puse to izpilda saskaņā ar savas valsts likumiem.