8. pants

STRĪDI STARP LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM

1. Jebkurš strīds starp Līgumslēdzējām Pusēm par šā līguma skaidrojumu un piemērošanu jāatrisina Līgumslēdzēju Pušu valdībām sarunu ceļā, ja šāds risinājums ir iespējams.

2. Strīdu, kas pēc vienas Līgumslēdzējas Puses pieprasījuma sešu mēnešu laikā nav atrisināts sarunu ceļā, pēc jebkuras Līgumslēdzējas Puses lūguma var iesniegt izskatīšanai šķīrējtiesā.

3. Šķīrējtiesu sasauc pēc vajadzības, un katra Līgumslēdzēja Puse izraugās vienu pārstāvi. Šie divi pārstāvji vienojas par šķīrējtiesas priekšsēdētāju no kādas trešās valsts, un to ieceļ abu Līgumslēdzēju Pušu valdības. Pārstāvji jāizraugās divu mēnešu laikā, bet priekšsēdētājs — četru mēnešu laikā no dienas, kad viena Līgumslēdzēja Puse informējusi otru Līgumslēdzēju Pusi par savu vēlmi iesniegt strīdu šķīrējtiesā.

4. Ja nav ievēroti šā līguma 3. pantā minētie termiņi un ja nav panākta cita vienošanās, jebkura Līgumslēdzēja Puse var lūgt Starptautiskās miertiesas prezidentu izraudzīt pārstāvjus šķīrējtiesā.

5. Ja Starptautiskās miertiesas prezidents kādu iemeslu dēļ nevar izpildīt šā panta 4. punktā minēto pienākumu vai ja viņš ir vienas Līgumslēdzējas Puses pilsonis, jālūdz, lai pārstāvjus šķīrējtiesā izraugās viceprezidents. Ja viceprezidents kādu iemeslu dēļ nevar izpildīt šo pienākumu vai ja viņš ir vienas Līgumslēdzējas Puses pilsonis, jālūdz, lai pārstāvjus šķīrējtiesā izraugās augstāks miertiesas loceklis, kam ir tādas tiesības un kas nav nevienas Līgumslēdzējas Puses pilsonis.

6. Šķīrējtiesa ar balsu vairākumu pieņem lēmumu, kas ir galīgs un saistošs abām Līgumslēdzējām Pusēm. Katrai Līgumslēdzējai Pusei jāsedz izdevumi, kas saistīti ar tās izraudzīto pārstāvi, kā arī citādu pārstāvību šķīrējtiesā. Izdevumi, kas saistīti ar šķīrējtiesas priekšsēdētāju, kā arī jebkuri citi izdevumi jāsedz abām Līgumslēdzējām Pusēm vienādās daļās. Šķīrējtiesa tomēr var savā lēmumā norādīt, ka vienai Līgumslēdzējai Pusei jāsedz lielāka izdevumu daļa. Šķīrējtiesas citas procedūras nosaka pati tiesa.