11. pants

Ienākums no parādprasībām

1. Ienākumu no parādprasībām, kas rodas Līgumslēdzējā Valstī

un ko izmaksā otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, var uzlikt

nodokļus šajā otrā Līgumslēdzējā Valstī.

2. Tomēr šādam ienākumam no parādprasībām var uzlikt nodokļus

arī tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā tas rodas, saskaņā ar šīs

valsts normatīvajiem aktiem, bet, ja šā ienākuma no parādprasībām

patiesais labuma guvējs ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents,

šāds nodoklis nepārsniedz 5 procentus no ienākuma no

parādprasībām kopapjoma.

3. Neatkarīgi no šā panta 2. daļas noteikumiem ienākumu

no parādprasībām, kas rodas Līgumslēdzējā Valstī, atbrīvo no

nodokļu uzlikšanas šajā valstī, ja šādu ienākumu gūst un tā

patiesais labuma guvējs ir:

a) otras Līgumslēdzējas Valsts valdība, tostarp tās

administratīvās vienības un pašvaldības;

b) otras Līgumslēdzējas Valsts centrālā banka;

c) jebkura finanšu iestāde, kas pilnībā pieder otras

Līgumslēdzējas Valsts valdībai;

d) sabiedrība (izņemot personālsabiedrību), kas ir otras

Līgumslēdzējas Valsts rezidents; vai

e) jebkura persona, kas ir otras Līgumslēdzējas Valsts

rezidents, attiecībā uz vienas vai otras Līgumslēdzējas Valsts

valdības garantētiem aizdevumiem.

4. Šajā pantā termins "ienākums no parādprasībām"

nozīmē ienākumu no jebkāda veida parādprasībām neatkarīgi no tā,

vai tās ir nodrošinātas ar hipotēku vai nav un vai tās dod

tiesības piedalīties parādnieka peļņas sadalē vai nē, un it īpaši

ienākumu no valdības vērtspapīriem un ienākumu no obligācijām vai

parādzīmēm, tostarp prēmijas un balvas, kas piederīgas šiem

vērtspapīriem, obligācijām vai parādzīmēm. Šajā pantā par

ienākumiem no parādprasībām neuzskata soda naudas par nokavētiem

maksājumiem.

5. Šā panta 2. un 3. daļas noteikumus nepiemēro, ja

ienākuma no parādprasībām patiesais labuma guvējs -

Līgumslēdzējas Valsts rezidents - veic uzņēmējdarbību otrā

Līgumslēdzējā Valstī, kurā ienākums no parādprasībām rodas,

izmantojot tur esošu pastāvīgo pārstāvniecību, vai sniedz šajā

otrā valstī neatkarīgus individuālos pakalpojumus, izmantojot

šajā valstī izvietotu pastāvīgo bāzi, un parādprasība, no kuras

tiek gūts šāds ienākums, ir faktiski saistīta ar šo pastāvīgo

pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Šādā gadījumā, atkarībā no

apstākļiem, piemēro šīs konvencijas 7. panta vai

14. panta noteikumus.

6. Ja ienākuma no parādprasībām maksātājs ir šīs valsts

rezidents, uzskata, ka ienākums no parādprasībām rodas šajā

līgumslēdzējā valstī. Tomēr, ja personai, kura izmaksā ienākumu

no parādprasībām, neatkarīgi no tā, vai šī persona ir

Līgumslēdzējas Valsts rezidents vai nav, Līgumslēdzējā Valstī ir

pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze, saistībā ar kuru

radušās parādsaistības, par kurām tiek maksāts ienākums no

parādprasībām, un ja šādu ienākumu no parādprasībām maksā šāda

pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze, uzskata, ka šāds

ienākums no parādprasībām rodas tajā valstī, kurā atrodas

pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze.

7. Ja, pamatojoties uz īpašām attiecībām starp maksātāju un

patieso labuma guvēju vai starp tiem abiem un kādu citu personu,

ienākuma no parādprasībām summa, kas attiecas uz parādprasībām,

par kurām tā tiek izmaksāta, pārsniedz summu, par kādu maksātājs

un patiesais labuma guvējs būtu varējuši vienoties, ja tos

nesaistītu minētās īpašās attiecības, tad šā panta noteikumi tiek

piemēroti tikai attiecībā uz pēdējo minēto summu. Šādā gadījumā

maksājumu daļai, kas pārsniedz šo summu, nodokļus uzliek saskaņā

ar katras Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem, pienācīgi

ņemot vērā citus šīs konvencijas noteikumus.