Par Latvijas Republikas valdības un Saūda Arābijas Karalistes valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas novēršanu un tās protokolu

12. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Autoratlīdzība

1. Autoratlīdzībai, kura rodas Līgumslēdzējā Valstī un kura

tiek izmaksāta otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, var uzlikt

nodokļus šajā otrā Līgumslēdzējā Valstī.

2. Tomēr šādai autoratlīdzībai var uzlikt nodokļus arī tajā

Līgumslēdzējā Valstī, kurā tā rodas, saskaņā ar šīs

līgumslēdzējas valsts normatīvajiem aktiem, bet, ja

autoratlīdzības patiesais labuma guvējs ir otras Līgumslēdzējas

Valsts rezidents, šāds nodoklis nepārsniedz:

a) 5 procentus no autoratlīdzības kopapjoma par

ražošanas, tirdzniecības vai zinātnisko iekārtu izmantošanu vai

par tiesībām izmantot šādas iekārtas;

b) 7 procentus no autoratlīdzības kopapjoma visos citos

gadījumos.

3. Termins "autoratlīdzība" šajā pantā nozīmē

jebkāda veida maksājumus, ko saņem kā atlīdzību par jebkura

literāra, mākslas vai zinātniska darba, tostarp kinofilmu un

radio vai televīzijas apraidē izmantotu filmu vai ierakstu,

jebkura patenta, preču zīmes, dizaina vai parauga, plāna vai

slepenas formulas vai procesa izmantošanu vai izmantošanas

tiesībām, vai par rūpnieciskās, komerciālās vai zinātniskās

iekārtas izmantošanu vai izmantošanas tiesībām, vai par

informāciju saistībā ar rūpniecisko, komerciālo vai zinātnisko

pieredzi.

4. Šā panta 2. daļas noteikumus nepiemēro, ja

autoratlīdzības patiesais labuma guvējs, kurš ir Līgumslēdzējas

Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī,

kurā autoratlīdzība rodas, izmantojot tur esošu pastāvīgo

pārstāvniecību, vai sniedz šajā otrā valstī neatkarīgus

individuālos pakalpojumus, izmantojot šajā valstī izvietotu

pastāvīgo bāzi, un ja tiesības vai īpašums, par kuru tiek maksāta

autoratlīdzība, ir faktiski saistīts ar šo pastāvīgo

pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Šādā gadījumā, atkarībā no

apstākļiem, piemēro šīs konvencijas 7. panta vai

14. panta noteikumus.

5. Ja autoratlīdzības maksātājs ir šīs valsts rezidents,

uzskata, ka autoratlīdzība rodas šajā līgumslēdzējā valstī.

Tomēr, ja personai, kura izmaksā autoratlīdzību, neatkarīgi no

tā, vai šī persona ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents vai nav,

Līgumslēdzējā Valstī ir pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā

bāze, saistībā ar kuru radušās saistības izmaksāt autoratlīdzību,

un ja šādu autoratlīdzību maksā šāda pastāvīgā pārstāvniecība vai

pastāvīgā bāze, uzskata, ka šāda autoratlīdzība rodas tajā

valstī, kurā atrodas pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā

bāze.

6. Ja, pamatojoties uz īpašām attiecībām starp maksātāju un

patieso labuma guvēju vai starp tiem abiem un kādu citu personu,

autoratlīdzības summa, kas attiecas uz izmantošanu, tiesības vai

informāciju, par kuru tā tiek maksāta, pārsniedz summu, par kādu

maksātājs un patiesais labuma guvējs būtu varējuši vienoties, ja

tos nesaistītu minētās īpašās attiecības, tad šā panta noteikumus

piemēro tikai attiecībā uz pēdējo minēto summu. Šādā gadījumā

maksājumu daļai, kas pārsniedz šo summu, nodokļus uzliek saskaņā

ar katras Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem, pienācīgi

ņemot vērā citus šīs konvencijas noteikumus.