12. pants

Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka apstrīdētā norma

neatbilst Satversmes 96. pantam.

Satversmes 96. pants noteic: "Ikvienam ir tiesības

uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences

neaizskaramību."

Jēdziens "privātā dzīve" ir plašs un sevī ietver

citstarp ģimenes dzīvi, kā arī mājokļa un korespondences

neaizskaramību. Tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību ietver

arī tiesības dibināt un attīstīt attiecības ar citiem cilvēkiem

(sk. Satversmes tiesas 2009. gada 23. aprīļa

sprieduma lietā Nr. 2008-42-01 8. un 10. punktu).

Personas privātā dzīve ir tā cilvēka eksistences sfēra, kurā

indivīds kā saprātīga būtne un demokrātiskas tiesiskas valsts

augstākā vērtība realizē savu brīvību. Šī brīvības realizācija ir

personas autonomijas un pašnoteikšanās izpausme, kas veido

attiecīgās personas privāto dzīvi (sk. Satversmes tiesas

2019. gada 5. decembra sprieduma lietā

Nr. 2019-01-01 16. punktu).

Satversmes 96. pantā konkretizētās tiesības ir

nesaraujami saistītas ar Satversmes ievadā ietverto

konstitucionālo aksiomu: Latvija kā demokrātiska tiesiska valsts

balstās uz cilvēka cieņu un brīvību (sk. Satversmes tiesas

2019. gada 5. decembra sprieduma lietā

Nr. 2019-01-01 16.1. punktu). Savukārt Satversmes

ievada piektā rindkopa noteic, ka Latvijas identitāti Eiropas

kultūrtelpā veido [..] vispārcilvēciskās vērtības. Ikviens

rūpējas par sevi, saviem tuviniekiem. Šīs vispārcilvēciskās

vērtības, tostarp cilvēka cieņa, noteic to, ka pēc cilvēka nāves

viņš ir jāapbedī, un šis pienākums visupirms gulstas uz mirušā

cilvēka tuviniekiem. Latvijā tradicionāli apbedīšana tiek veikta,

mirušos cilvēkus apglabājot kapsētās. Tāpat jāatzīmē, ka

konstitucionālā vērtība - cilvēka cieņa - nozīmē, ka arī pēc

cilvēka nāves pret viņa ķermeni ir jāizturas ar cieņu, tostarp,

cik iespējams, ņemot vērā aizgājēja pēdējo gribu (sal.

sk. Satversmes tiesas 2019. gada 5. marta sprieduma

lietā Nr. 2018-08-03 11. punktu).

Tuva radinieka bēru apmeklējums ļauj ne tikai atvadīties no

mirušā, bet arī atdot viņam godu, pēdējā gaitā izvadot, stiprināt

un attīstīt savus reliģiskos un filosofiskos uzskatus un pēc

tuvinieka nāves rast mierinājumu kopā ar citiem tuviniekiem

(sk.: Gross R. The Psychology of Greef. London: Routlege,

2018, pp. 56-57). Reliģisku bēru gadījumā bēru

ceremonija var ietvert arī reliģiskus rituālus, piemēram,

Latvijas kultūras kanonā iekļauto mirušo ofīciju (sk.: Boiki