20. pants

Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 32. panta trešo

daļu tiesību norma, kuru Satversmes tiesa atzinusi par

neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai, uzskatāma

par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas

dienas, ja Satversmes tiesa nav noteikusi citādi.

Pieteikuma iesniedzējs lūdz atzīt apstrīdēto normu par spēkā

neesošu no aizskāruma rašanās brīža. Satversmes tiesa jau ir

atzinusi, ka, lemjot par brīdi, ar kuru apstrīdētā norma (akts)

zaudē spēku, jāņem vērā, ka tās uzdevums ir pēc iespējas novērst

pieteikuma iesniedzēju pamattiesību aizskārumu (sk. Satversmes

tiesas 2005. gada 16. decembra sprieduma lietā

Nr. 2005-12-0103 25. punktu).

Lai pēc iespējas novērstu nelabvēlīgās sekas, ko Pieteikuma

iesniedzējam radījusi apstrīdētās normas piemērošana, attiecībā

uz viņu tā ir atzīstama par spēkā neesošu no pamattiesību

aizskāruma rašanās brīža. Attiecībā uz citām personām apstrīdētā

norma zaudē spēku no šā sprieduma publicēšanas dienas. Satversmes

tiesa norāda, ka, izskatot to notiesāto, kuri sodu izcieš slēgtā

cietumā un daļēji slēgta cietuma soda izciešanas režīma zemākajā

pakāpē, iesniegtos lūgumus īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas

iestādes teritoriju sakarā ar tuva radinieka nāvi, ir tieši

piemērojams Satversmes 96. pants, kā arī šajā spriedumā

ietvertās atziņas. Līdz jauna normatīvā regulējuma spēkā stāšanās

brīdim šādiem lūgumiem var tikt piemērota tāda pati kārtība, kādā

tiek izskatīti lūgumi, kas saņemti no notiesātajiem, kuri sodu

izcieš daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā

pakāpē, atklātajā cietumā vai audzināšanas iestādē

nepilngadīgajiem.

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās

daļas 6. punktu, kā arī 30.-32. pantu, Satversmes

tiesa

nosprieda: