19. pants

Konstatējot apstrīdētās normas neatbilstību kaut

vienam Satversmes pantam, tā atzīstama par prettiesisku un spēkā

neesošu. Tā kā apstrīdētā norma ir atzīta par neatbilstošu

Satversmes 96. pantam, vairs nav nepieciešams vērtēt šīs

normas atbilstību Satversmes 91. pantam (sal. sk.

Satversmes tiesas 2018. gada 21. februāra sprieduma

lietā Nr. 2017-11-03 15. punktu).

Satversmes tiesa vērš likumdevēja uzmanību uz to, ka

apstrīdētā norma paredz atšķirīgas tiesības un līdz ar to rada

atšķirīgu tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību ierobežojumu

notiesātajiem, kas sodu izcieš dažādos soda izciešanas režīmos.

Satversmes tiesa spriedumā lietā Nr. 2018-25-01 secināja, ka

notiesātajiem vīriešiem un sievietēm noteikto tiesību un

ierobežojumu apjoms katrā soda izciešanas režīma pakāpē ir

atšķirīgs, un nolēma, ka tiesiskais regulējums, kas tikai pēc

dzimuma kritērija, neņemot vērā katras notiesātās personas

individuālās vajadzības un riskus, notiesātajiem vīriešiem paredz

stingrāku soda izciešanas režīmu, kā arī no tā izrietošas

atšķirīgas tiesības un ierobežojumus (īpaši tiesību uz privātās

dzīves neaizskaramību ierobežojumus) salīdzinājumā ar

notiesātajām sievietēm, nenodrošina notiesāto vīriešu tiesību

ievērošanu (sk. Satversmes tiesas 2019. gada

7. novembra sprieduma lietā Nr. 2018-25-01

29.2. punktu).