3. pants

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

Saeima - uzskata, ka tiesvedība lietā ir izbeidzama,

pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās

daļas 2. punktu.

Saeima atbildes rakstā norādījusi, ka jautājums par to

notiesāto, kuri sodu izcieš slēgtajā cietumā, tiesībām sakarā ar

tuva radinieka nāvi īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes

teritoriju tika apspriests 13. Saeimas Aizsardzības,

iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas (turpmāk - Komisija)

2020. gada 14. janvāra sēdē. Komisija esot nolēmusi, ka

ar apstrīdēto normu paredzētā pamattiesību ierobežojuma leģitīmos

mērķus ir iespējams sasniegt ar pamattiesības mazāk

ierobežojošiem līdzekļiem.

2020. gada 10. martā Tieslietu ministrija iesniegusi

Komisijai ierosinājumus par nepieciešamajiem grozījumiem Kodeksā

un Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā. Saeimas sniegtajos

papildu paskaidrojumos norādīts, ka 2020. gada

23. jūnijā stājušies spēkā grozījumi Kodeksā, atbilstoši

kuriem Kodekss papildināts ar 49.4 pantu. Šī norma

paredzot jebkura notiesātā tiesības atvadīties no miruša

radinieka ieslodzījuma vietas teritorijā. Tādējādi apstrīdētās

normas saturs esot mainījies pēc būtības un tā vairs neliedzot

notiesātajiem, kas sodu izcieš slēgtajā cietumā, tiesības

atvadīties no mirušā tuvinieka.

Šādi Kodeksa grozījumi piedāvāti, citstarp ņemot vērā Eiropas

Cilvēktiesību tiesas spriedumu lietā "Ēcis pret

Latviju" un Satversmes tiesas spriedumu lietā

Nr. 2018-25-01. Regulējumam, kas tiesības lūgt atļauju

īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju paredz

ierobežotam notiesāto lokam, esot leģitīms mērķis - sabiedrības

drošības aizsardzība. Tomēr pastāvot notiesāto un apcietināto

personu pamattiesības mazāk ierobežojošs līdzeklis šā mērķa

sasniegšanai.

2020. gada februārī tiesības lūgt iespēju atvadīties no miruša

radinieka esot bijušas 343 notiesātajiem, kas izcieš sodu daļēji

slēgta cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, atklātā

cietumā vai audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem. Savukārt

jaunais regulējums būtiski paplašināšot šo personu loku, atļaujot

lūgt iespēju no miruša radinieka atvadīties 2441 notiesātajam un

941 apcietinātajam, proti, visiem notiesātajiem un

apcietinātajiem. Turklāt šis regulējums esot piemērojams arī tiem

notiesātajiem, kuri saskaņā ar apstrīdēto normu var lūgt piešķirt

viņiem tiesības īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes

teritoriju, bet kuru lūgums ticis noraidīts.