4. pants

Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija -

uzskata, ka tiesvedība lietā ir izbeidzama, pamatojoties uz

Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas

2. punktu.

Ministrija norāda, ka par smaga un sevišķi smaga nozieguma

izdarīšanu ar brīvības atņemšanu notiesātie pilngadīgie vīrieši

tiesības lūgt atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas

iestādi, lai apmeklētu tuva radinieka bēres, iegūst tad, kad

viņi, virzoties soda progresīvās izpildes sistēmā, ir nonākuši

līdz daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajai

pakāpei. Tas varot notikt tikai pēc tam, kad izciesta vismaz puse

no piespriestā soda. Sievietes, kas notiesātas par tādu pašu

noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, šajā soda izciešanas režīma

pakāpē varot nonākt jau pēc vienas piespriestā soda ceturtdaļas

izciešanas. Tomēr esot jāņem vērā, ka izciestā soda daļa nav

vienīgais kritērijs, kas tiek ņemts vērā, izlemjot jautājumu par

notiesātā virzību soda progresīvās izpildes sistēmā. Tādējādi pēc

Kodeksā noteiktās piespriestā soda daļas izciešanas turpmākais

soda izciešanas režīms esot atkarīgs no paša notiesātā.

Arī notiesātā nonākšana attiecīgajā soda izciešanas režīma

pakāpē nenozīmējot to, ka viņam jebkurā attiecīgajā gadījumā tiks

dota atļauja īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādi. Šāds

lūgums tiekot izvērtēts atbilstoši noteiktiem kritērijiem, lai

sargātu sabiedrības drošību.

Apstrīdētās normas nepieciešamība esot izrietējusi no tiesu

prakses, jo iepriekš Kodekss paredzējis ieslodzīto tiesības

īslaicīgi atstāt ieslodzījuma vietu, bet neesot precizējis šāda

lēmuma pieņemšanas kritērijus.

Ministrija piekrīt Saeimas argumentam, ka tiesvedība lietā ir

izbeidzama, jo Tieslietu ministrija iesniegusi Komisijai

priekšlikumu papildināt Kodeksu ar normu, kas paredz notiesāto

tiesības atvadīties no miruša radinieka ieslodzījuma vietas

teritorijā.