1. pants

Latvijas Sodu izpildes kodekss (turpmāk - Kodekss) ar

nosaukumu "Latvijas PSR Labošanas darbu kodekss" tika pieņemts

1970. gada 23. decembrī un ir spēkā kopš 1971. gada 1. aprīļa.

1991. gada 29. augustā tika pieņemts un vienlaikus stājās spēkā

Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmums "Par Latvijas PSR

likumdošanas aktu piemērošanu Latvijā". Šis lēmums noteica, ka

Latvijas PSR Labošanas darbu kodekss uzskatāms par Latvijas

Labošanas darbu kodeksu līdz jauna kodeksa izstrādāšanai. 1994.

gada 30. decembrī stājās spēkā 1994. gada 15. decembrī pieņemtais

likums "Grozījumi Latvijas Labošanas darbu kodeksā", ar kuru

Kodeksa nosaukums tika izteikts pašreizējā redakcijā.

Kodeksa 49. pants citastarp reglamentē ar brīvības atņemšanu

notiesāto personu saraksti. Sākotnēji Kodeksa 49. panta otrā daļa

noteica notiesāto savstarpējās sarakstes aizliegumu, ja vien viņi

nav radinieki. Latvijas Republikas Saeima (turpmāk - Saeima)

2004. gada 11. novembrī pieņēma likumu "Grozījumi Latvijas Sodu

izpildes kodeksā". Ar šo likumu Kodeksa 49. panta otrā daļa

(turpmāk - apstrīdētā norma) tika izteikta šādā redakcijā:

"Sarakste starp notiesātajiem brīvības atņemšanas vietās, ja viņi

nav radinieki vai laulātie, aizliegta." Apstrīdētajā normā pēc

2004. gada 11. novembra nekādi grozījumi nav izdarīti.