Par Latvijas Sodu izpildes kodeksa 49. panta otrās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96. pantam

7. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - Dr. iur., Latvijas

Policijas akadēmijas asociētais profesors Vitolds Zahars -

norāda, ka apstrīdētajā normā noteiktais tiesību uz privāto dzīvi

ierobežojums ir saistīts gan ar notiesāto personu sociālās

rehabilitācijas un resocializācijas pasākumiem, gan ar

sabiedrības drošības un citu personu tiesību aizsardzības

aspektiem. Resocializācija esot pasākumu kopums, kas palīdzot

notiesātajiem saraut saikni ar noziedzīgo vidi, atbrīvoties no

atkarībām, apgūt jaunas sociālās iemaņas un prasmes un tādējādi

veidojot pozitīvu saikni ar sabiedrību.

Kodekss paredzot plašas iespējas notiesāto komunikācijai ar

ārpasauli. Piemēram, notiesātajiem esot atļautas satikšanās ar

radiniekiem, aizstāvi, zvērinātu notāru un valsts nodrošinātās

juridiskās palīdzības sniedzēju, tāpat notiesātie varot apmeklēt

cietuma kapelāna vadītos dievkalpojumus, nosūtīt un saņemt

vēstules un telegrammas bez skaita ierobežojuma, rakstīt

iesniegumus valsts iestādēm, sabiedriskajām organizācijām un

amatpersonām, lietot personisko televizoru un radiouztvērēju.

Minēto iespēju mērķis esot notiesātā sociāli vērtīgo kontaktu

atjaunošana un jaunu sociālo iespēju veidošana.