7. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Pieaicinātā persona - Dr. iur., Latvijas
Policijas akadēmijas asociētais profesors Vitolds Zahars -
norāda, ka apstrīdētajā normā noteiktais tiesību uz privāto dzīvi
ierobežojums ir saistīts gan ar notiesāto personu sociālās
rehabilitācijas un resocializācijas pasākumiem, gan ar
sabiedrības drošības un citu personu tiesību aizsardzības
aspektiem. Resocializācija esot pasākumu kopums, kas palīdzot
notiesātajiem saraut saikni ar noziedzīgo vidi, atbrīvoties no
atkarībām, apgūt jaunas sociālās iemaņas un prasmes un tādējādi
veidojot pozitīvu saikni ar sabiedrību.
Kodekss paredzot plašas iespējas notiesāto komunikācijai ar
ārpasauli. Piemēram, notiesātajiem esot atļautas satikšanās ar
radiniekiem, aizstāvi, zvērinātu notāru un valsts nodrošinātās
juridiskās palīdzības sniedzēju, tāpat notiesātie varot apmeklēt
cietuma kapelāna vadītos dievkalpojumus, nosūtīt un saņemt
vēstules un telegrammas bez skaita ierobežojuma, rakstīt
iesniegumus valsts iestādēm, sabiedriskajām organizācijām un
amatpersonām, lietot personisko televizoru un radiouztvērēju.
Minēto iespēju mērķis esot notiesātā sociāli vērtīgo kontaktu
atjaunošana un jaunu sociālo iespēju veidošana.