9. pants

Satversmes 96. pants noteic: "Ikvienam ir tiesības

uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences

neaizskaramību."

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka tiesības uz privāto dzīvi

ietver sevī arī tiesības veidot un uzturēt attiecības ar ģimenes

locekļiem un citiem cilvēkiem (sk. Satversmes tiesas 2009.

gada 23. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2008-42-01 10.

punktu).

Analizējot Satversmes 96. pantu, Satversmes tiesa secinājusi,

ka no tiesībām uz privāto dzīvi izriet valsts pienākums palīdzēt

personai ieslodzījuma laikā uzturēt attiecības ar tai tuviem

cilvēkiem. Tā kā ieslodzījuma dēļ personas iespējas uzturēt

kontaktus ar citām personām samazinās un līdz ar to notiesātais

var atsvešināties no saviem ģimenes locekļiem, valstij ir

jācenšas, cik vien tas iespējams, mazināt šādas ieslodzījuma

negatīvās sekas. No Satversmes 96. panta izriet ne tikai valsts

pienākums atturēties no iejaukšanās privātajā dzīvē, bet arī

valsts pienākums veikt šo tiesību nodrošināšanai nepieciešamās

darbības (sk. Satversmes tiesas 2009. gada 7. oktobra

sprieduma lietā Nr. 2009-05-01 9. punktu).

9.1. Satversmes 96. panta saturs noskaidrojams

kopsakarā ar Satversmes 89. pantu, kas noteic, ka "valsts atzīst

un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar šo Satversmi,

likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem".

Interpretējot Satversmi un Latvijas starptautiskās saistības,

jāmeklē tāds risinājums, kas nodrošinātu to harmoniju. Līdz ar to

starptautiskās tiesības un to piemērošanas prakse var kalpot par

līdzekli Satversmē noteikto tiesību normu un principu satura

noskaidrošanai (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2009.

gada 7. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2008-35-01 13.

punktu).

Tiesības uz privātās dzīves un korespondences neaizskaramību

citastarp ir noteiktas Konvencijas 8. pantā. Arī Starptautiskā

pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 17. panta pirmā

daļa noteic, ka nav pieļaujams patvarīgi vai nelikumīgi

iejaukties kāda cilvēka privātajā vai ģimenes dzīvē, apdraudēt

viņa dzīvokļa neaizskaramību, viņa korespondences noslēpumu vai

viņa godu un reputāciju.

Tiesību zinātnē ir atzīts, ka tiesības uz privāto dzīvi,

tiesības uz ģimenes dzīvi, tiesības uz mājokļa neaizskaramību un

tiesības uz korespondences neaizskaramību nav iespējams precīzi

norobežot. Tās cita citu papildina un arī savstarpēji pārklājas

(sk. Reid K. A Practitioner's Guide to the European Convention

on Human Rights, London: Sweet&Maxwell, 2008, p.481).

Tāpēc termins "privātā dzīve" nereti tiek lietots kā plašāks

apzīmējums, kas sevī ietver arī ģimenes dzīvi, mājokļa un

korespondences neaizskaramību (sk. Dijk P., Hoof G.J.H. Theory

and Practice of the European Convention on Human Rights. Hague,

London, Boston: Kluwer Law International, 1998, p.489).

Tādējādi secināms, ka Satversmes 96. pantā noteiktās tiesības

uz privāto dzīvi citastarp ietver arī tādas pamattiesības kā

korespondences neaizskaramība.