13. pants

Pieaicinātā persona - Rīgas Stradiņa

universitātes Medicīnas fakultātes Psihosomatiskās medicīnas un

psihoterapijas katedras docents psihiatrs un psihoterapeits

Dr. med. Artūrs Utināns - norāda, ka nav zinātniska

pamata izcelt atšķirības kontekstā ar to, kā brīvības atņemšanas

sodu, ar to saistītos ierobežojumus un resocializāciju uztver

vīrieši un sievietes.

Attiecībā uz dzimumatšķirībām uztveres, domāšanas un uzvedības

aspektos šobrīd autoritatīvākā zinātnes nozare esot neirozinātne,

kas pēta smadzeņu neirobioloģiju ar jaunākajām

neirovizualizācijas metodēm. Aktuālāko pētījumu secinājumi

liecinot, ka smadzeņu un uztveres atšķirības starp dzimumiem

vidēji statistiski ir konstatējamas, bet niecīgas. Individuālas

atšķirības starp atsevišķiem cilvēkiem esot daudz lielākas nekā

vidējās statistiskās atšķirības starp dzimumiem. Esot daudz

vīriešu ar "sievišķīgām" reakcijām un daudz sieviešu ar

"vīrišķīgām" reakcijām. Pētījumi iesakot atteikties no

tādiem apzīmējumiem kā "vīrišķīgas īpašības" un

"sievišķīgas īpašības" vai "vīrieša

smadzenes" un "sievietes smadzenes". Esot jāņem

vērā tas, ka vīriešu un sieviešu smadzeņu bioloģiskās atšķirības

nosaka arī sociālā vide, citstarp audzināšana un sociālie

priekšstati par vīriešu un sieviešu domāšanas veida atšķirībām.

Tomēr galvenā atšķirība starp vīriešiem un sievietēm esot tikai

bioloģiskās evolūcijas gaitā izveidojušās dzimumvairošanās sfēras

īpatnības.

Ne tikai sievietēm, bet arī vīriešiem, kas atrodas

ieslodzījumā, esot vajadzīga socializācija un resocializācija.

Tieši uz vīriešu socializāciju esot jāliek lielāks uzsvars nekā

līdz šim, jo pēdējo gadu pētījumi rādot, ka smadzenēm piemīt

elasticitāte, proti, spēja sociālo faktoru ietekmē mainīties

vienā vai otrā virzienā. Recidīva iespējamības mazināšanās esot

atkarīga ne tikai no policijas kontroles, bet drīzāk no sodu

izcietušo personu sociālās integrācijas.

Pēc A. Utināna ieskata, Saeimas atbildes rakstā ietvertie

argumenti par to, ka sieviešu psihes īpatnības attaisno ar

Kodeksa 50.4 pantu noteikto atšķirīgo attieksmi

brīvības atņemšanas soda izpildē, nav zinātniski pamatoti.

Ieslodzīto vīriešu un sieviešu atšķirību uzsvēršana esot

novecojusi tradīcija, kas, iespējams, balstīta uz finansiāliem

apsvērumiem. Lietas būtība neesot arī tā, ka sievietes

lielākoties tiek sodītas par vieglākiem nodarījumiem. Galvenais

jautājums būtībā esot par to, kā nepieļaut dzimuma diskrimināciju

brīvības atņemšanas soda izpildē vienādu noziedzīgu nodarījumu

gadījumā. Neesot pamatots arī Saeimas arguments, ka sievietes

ieslodzījumā pakļautas augstākam garīgo slimību un pašnāvības

riskam. Arī vīriešiem cietumā veidojoties psihiski traucējumi, un

daudzi no tiem esot raksturīgāki tieši vīriešiem. Mentālās

veselības profilakses sistēma esot nepieciešama gan sieviešu, gan

vīriešu cietumos.