19. pants

Satversmes tiesa ir atzinusi: lai noteiktu, vai un

kuras personu grupas ir vienādos un salīdzināmos apstākļos,

nepieciešams atrast šīs grupas vienojošo pazīmi (sk.

Satversmes tiesas 2003. gada 4. decembra sprieduma lietā Nr.

2003-14-01 12. punktu).

Divas situācijas nekad nav pilnīgi identiskas. Tādēļ

salīdzināšanai ir jāizvēlas tāda situācija, kurai ir viena vai

vairākas kopīgas pazīmes ar pārbaudāmo situāciju (sk.,

piemēram, Satversmes tiesas 2007. gada 4. janvāra sprieduma lietā

Nr. 2006-13-0103 7. punktu). Taču kopīgas pazīmes pašas par

sevi ne vienmēr var kalpot par pietiekamu argumentu, lai

konstatētu, ka divas personu grupas atrodas vienādos un

savstarpēji salīdzināmos apstākļos. Satversmes tiesai jāizvērtē

arī tas, vai nepastāv kādi būtiski apsvērumi, kas norāda, ka

šādas personu grupas neatrodas vienādos un savstarpēji

salīdzināmos apstākļos (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2013.

gada 9. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2012-14-03 17.2.

punktu).

Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka vienādos un salīdzināmos

apstākļos atrodas vīrieši un sievietes, kas izdarījuši vienāda

smaguma noziegumu un kam piespriests līdzīga ilguma brīvības

atņemšanas sods. Savukārt Saeima norāda, ka starp notiesātajiem

vīriešiem un sievietēm ir objektīvas atšķirības, proti, katrai

grupai ir savas raksturiezīmes un vajadzības, tāpēc šīs grupas

var salīdzināt tikai formāli.

Pieaicinātās personas Dr. med. N. Limba, Dr.

med. G. Knipše un Dr. biol. L. Plakane norāda uz

anatomiskām, fizioloģiskām un psihiskām atšķirībām starp

vīriešiem un sievietēm, bet Dr. med. A. Utināns vērš

Satversmes tiesas uzmanību uz to, ka domāšanas, uztveres un

uzvedības ziņā atšķirības starp dzimumiem ir mazākas nekā starp

konkrētiem indivīdiem. Savukārt Tieslietu ministrija un

tiesībsargs, citstarp atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas

judikatūru, norāda, ka notiesātie vīrieši un sievietes atrodas

vienādos un salīdzināmos apstākļos (sk. lietas materiālu 84.,

85., 110., 115., 127. un 130. lpp.).

Eiropas Cilvēktiesību tiesa, izvērtējot Konvencijas 14. panta

pārkāpumu kopsakarā ar citiem Konvencijas pantiem, ir atzinusi,

ka analoģiskā situācijā atrodas visas personas, kas notiesātas

par vienādiem vai salīdzināmiem noziegumiem (sk. Eiropas

Cilvēktiesību tiesas Lielās palātas 2017. gada 24. janvāra

sprieduma lietā "Khamtokhu and Aksenchik v. Russia",

pieteikumi Nr. 60367/08 un 961/11, 68. punktu un Eiropas

Cilvēktiesību tiesas 2019. gada 10. janvāra sprieduma "Ēcis

v. Latvia", pieteikums Nr. 12879/09, 80. un 81.

punktu).

Satversmes tiesa secina, ka izskatāmās lietas ietvaros

vienādos un salīdzināmos apstākļos atrodas vīrieši un sievietes,

kas, būdami pilngadīgi, izdarījuši smagu vai sevišķi smagu

noziegumu, notiesāti ar brīvības atņemšanu un izcieš sodu

(turpmāk arī - notiesātie vīrieši un sievietes).

Definējot salīdzināmās personu grupas, vērā ņemams arī tas, ka

vienādos un salīdzināmos apstākļos ar minētajām personām nav tās

notiesātās sievietes, kuras ir grūtnieces vai baro bērnu ar

krūti. Tāpēc viņām normatīvajos aktos paredzētas īpašas

tiesības.

Tādējādi ar brīvības atņemšanu

notiesātie vīrieši un sievietes, kas, būdami pilngadīgi,

izdarījuši smagu vai sevišķi smagu noziegumu un izcieš brīvības

atņemšanas sodu, uzskatāmi par personu grupām, kuras atrodas

vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos

apstākļos.