20. pants

Tā kā notiesātie vīrieši un sievietes atrodas

vienādos un salīdzināmos apstākļos, ir jānoskaidro, vai

apstrīdētā norma paredz atšķirīgu attieksmi pret šīm personu

grupām.

20.1. Satversmes tiesa ir secinājusi, ka brīvības

atņemšana - personas piespiedu turēšana ieslodzījumā - ir soda

veids, kas saistīts ar personas pamattiesību, galvenokārt tiesību

uz brīvību, ierobežošanu. Notiesātais tiek izolēts no ierastās

vides un dzīvesveida, sociālajiem kontaktiem. Ierobežojumi, kas

noteikti sakarā ar brīvības atņemšanas soda izpildīšanu, rada

notiesātajam fizisku un psiholoģisku slodzi un grūtības, tāpēc

tie nedrīkst būt lielāki kā nepieciešams piespriestā soda veida

rakstura un soda izpildes režīma dēļ (sk. Satversmes tiesas

2006. gada 6. februāra sprieduma lietā Nr. 2005-17-01 6.

punktu).

Brīvības atņemšanas soda izpildes noteikumus un kārtību, kā

arī notiesāto tiesisko statusu visupirms regulē Kodekss, kā arī

uz tā pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi, tostarp 2006.

gada 30. maija noteikumi Nr. 423 "Brīvības atņemšanas

iestādes iekšējās kārtības noteikumi", 2006. gada 19.

decembra noteikumi Nr. 1022 "Noteikumi par ieslodzīto

personu uztura un sadzīves vajadzību materiālā nodrošinājuma

normām", 2013. gada 9. aprīļa noteikumi Nr. 191

"Notiesātā resocializācijas īstenošanas kārtība" un

2015. gada 2. jūnija noteikumi Nr. 276 "Apcietināto un

notiesāto personu veselības aprūpes īstenošanas kārtība".

Tāpat brīvības atņemšanas soda izpildē vērā ņemams Ieslodzījuma

vietu pārvaldes likums.

Saskaņā ar Kodeksa 13. panta pirmo daļu brīvības atņemšanas

sodu izpilda slēgtajā cietumā, daļēji slēgtajā cietumā, atklātajā

cietumā, kā arī audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem. Brīvības

atņemšanas iestādē var organizēt gan slēgtā, gan daļēji slēgtā,

gan atklātā cietuma nodaļas. Kodeksa septītā nodaļa "Režīms

brīvības atņemšanas iestādēs" citstarp nosaka to, kādās

brīvības atņemšanas iestādēs kuri notiesātie izcieš sodu, kādi ir

viņu pienākumi, tiesības un ierobežojumi katrā soda izciešanas

režīma pakāpē.

No apstrīdētās normas un Kodeksa 50.5 panta izriet,

ka ar brīvības atņemšanu notiesātie vīrieši, kas, būdami

pilngadīgi, izdarījuši smagu vai sevišķi smagu noziegumu, sodu

izcieš slēgtajā cietumā, savukārt notiesātās sievietes, kas,

būdamas pilngadīgas, izdarījušas smagu vai sevišķi smagu

noziegumu, sodu izcieš daļēji slēgtajā cietumā. Tādējādi

notiesātajiem vīriešiem un sievietēm ir noteikts atšķirīgs soda

izciešanas režīms un līdz ar to atšķiras arī notiesātajiem

noteiktais tiesību un ierobežojumu apjoms.

20.2. No tā, kādā cietumā uzsākta brīvības atņemšanas

soda izciešana, citstarp ir atkarīga turpmākā soda izpildes

gaita. Latvijā darbojas soda progresīvā izpilde, kas saskaņā ar

Kodeksa 50.1 panta pirmo daļu pamatojas uz notiesāto

diferenciāciju katra brīvības atņemšanas iestādes veida un režīma

ietvaros, kā arī notiesāto pārvietošanu no viena veida cietuma uz

cita veida cietumu, ņemot vērā izciestā soda daļu un notiesātā

uzvedību.

Soda izciešanu notiesātais uzsāk soda izciešanas režīma

zemākajā pakāpē (sk. Kodeksa 50.1 panta trešo

daļu). Kad izciesta vismaz viena ceturtdaļa no piespriestā

brīvības atņemšanas soda, notiesātais vīrietis ar izvērtēšanas

komisijas lēmumu var tikt pārvietots no slēgtā cietuma soda

izciešanas režīma zemākās pakāpes uz vidējo pakāpi, bet, kad

izciesta otrā ceturtdaļa no soda, - uz slēgtā cietuma soda

izciešanas režīma augstāko pakāpi, kur viņam jāpavada atlikusī

soda daļa, taču viņš var tikt pārvietots arī uz daļēji slēgto

cietumu (sk. Kodeksa 50.4 panta ceturto daļu).

Savukārt notiesātā sieviete pēc tam, kad izciesta viena

ceturtdaļa no piespriestā soda, ar izvērtēšanas komisijas lēmumu

var tikt pārvietota no daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas

režīma zemākās pakāpes uz augstāko pakāpi, bet, kad izciesta otrā

ceturtdaļa no soda, - uz atklāto cietumu (sk. Kodeksa

50.5 panta trešo un piekto daļu).

Tādējādi notiesātā sieviete, kas izcietusi pusi no soda,

teorētiski jau var tikt pārvietota uz atklāto cietumu. Turpretī

notiesātais vīrietis pēc tam, kad izcietis pusi no soda, var būt

nonācis vienīgi slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā

pakāpē un tikai pēc nenoteikta laika var tikt pārvietots uz

daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstāko pakāpi.

Saskaņā ar Kodeksa 50.6 pantu soda izciešanas

režīms atklātajā cietumā ir salīdzinoši vieglāks un notiesātajai

personai noteikts mazāk ierobežojumu, piemēram, notiesātais tiek

izmitināts kopmītņu tipa telpās, viņš var uzņemt viesus, lietot

personisko datortehniku ar interneta pieeju un personisko mobilo

telefonu, iepirkties cietuma veikalā un saņemt sūtījumus un

pienesumus bez ierobežojumiem, kā arī strādāt ārpus ieslodzījuma

vietas.

20.3. Atsevišķi aplūkojamas notiesātajiem vīriešiem un

sievietēm noteikto tiesību un ierobežojumu apjoma atšķirības, lai

gan arī tās ir saistītas ar notiesāto atrašanos atšķirīgās

brīvības atņemšanas iestādēs un soda izciešanas režīmos.

Satversmes tiesa ir norādījusi, ka Kodekss, paredzot vairākus

soda izciešanas režīmus, nosaka notiesātajiem arī atšķirīgu

tiesību apjomu un resocializācijas pakāpi (sk. Satversmes

tiesas 2011. gada 9. jūnija sprieduma lietā Nr. 2010-67-01 10.1.

punktu). Vēl jo vairāk šādas atšķirības pastāv attiecībā uz

notiesāto tiesību un ierobežojumu apjomu dažādos cietumos.

Visuzskatāmāk atšķirības izpaužas attiecībā uz notiesātajiem

vīriešiem un sievietēm noteiktajiem ierobežojumiem komunikācijā

ar ģimeni, kā arī finansiālajiem ierobežojumiem. Satversmes tiesa

ir secinājusi, ka šie ierobežojumi ietilpst Satversmes 96. pantā

noteikto tiesību tvērumā (sal. sk. Satversmes tiesas 2017.

gada 18. maija sprieduma lietā Nr. 2016-12-01 13.1. un 13.2.

punktu).

Kodeksa 45. panta pirmā daļa noteic, ka notiesātajiem ir

iespējas Kodeksā noteiktajā kārtībā un apjomā satikties ar

radiniekiem un citām personām bez brīvības atņemšanas iestādes

pārstāvja klātbūtnes: īslaicīgi - uz laiku no vienas stundas līdz

divām stundām, lai veicinātu sociāli lietderīgu saikņu

saglabāšanu un atjaunošanu; ilglaicīgi - uz laiku no sešām līdz

četrdesmit astoņām stundām, lai veicinātu radniecisko un ģimenes

sakaru saglabāšanu. Savukārt saskaņā ar Kodeksa 49. panta piekto

daļu notiesātajiem ir atļautas telefonsarunas par saviem vai

adresāta līdzekļiem tādā skaitā, kāds noteikts attiecīgā veida

brīvības atņemšanas iestādē un atbilst soda izciešanas režīma

pakāpei.

Saskaņā ar apstrīdēto normu notiesātajiem vīriešiem, uzsākot

soda izciešanu slēgtā cietuma zemākajā soda izciešanas režīma

pakāpē, ir tiesības gadā izmantot trīs ilgstošas satikšanās (no

sešām līdz divpadsmit stundām) un četras īslaicīgas satikšanās

(no vienas līdz divām stundām), kā arī izmantot vienu

telefonsarunu mēnesī (sk. Kodeksa 50.4 panta

devītās daļas 1. un 4. punktu). Savukārt notiesātajām

sievietēm, kuras uzsāk soda izciešanu daļēji slēgtā cietuma soda

izciešanas režīma zemākajā pakāpē, ir tiesības gadā izmantot

piecas ilgstošas satikšanās (no divpadsmit līdz divdesmit četrām

stundām) un četras īslaicīgas satikšanās (no pusotras stundas

līdz divām stundām), kā arī izmantot telefonsarunas bez skaita

ierobežojuma (sk. Kodeksa 50.5 panta astotās daļas

1. un 3. punktu).

Notiesātajiem vīriešiem, kuri sodu izcieš slēgtā cietuma

vidējā soda izciešanas režīma pakāpē, ir tiesības gadā izmantot

četras ilgstošas satikšanās (no astoņām līdz sešpadsmit stundām)

un sešas īslaicīgas satikšanās (no vienas līdz divām stundām), kā

arī izmantot divas telefonsarunas mēnesī, bet augstākajā soda

izciešanas režīma pakāpē - gadā sešas ilgstošas satikšanās (no

divpadsmit līdz divdesmit četrām stundām) un sešas īslaicīgas

satikšanās (no vienas līdz divām stundām), kā arī trīs

telefonsarunas mēnesī (sk. Kodeksa 50.4 panta

septītās daļas 1. un 4. punktu un astotās daļas 1. un 4.

punktu). Savukārt notiesātajām sievietēm, kuras sodu izcieš

daļēji slēgtā cietuma augstākajā soda izciešanas režīma pakāpē,

ir tiesības gadā izmantot astoņas ilgstošas satikšanās (no

divdesmit četrām līdz četrdesmit astoņām stundām) un astoņas

īslaicīgas satikšanās (no pusotras stundas līdz divām stundām),

kā arī izmantot telefonsarunas bez skaita ierobežojuma (sk.

Kodeksa 50.5 panta septītās daļas 1. un 3.

punktu). Turklāt notiesātajām sievietēm šajā soda izciešanas

režīma pakāpē Kodekss paredz arī tiesības ar brīvības atņemšanas

iestādes priekšnieka atļauju īslaicīgi atstāt ieslodzījuma vietu

uz laiku līdz piecām diennaktīm sakarā ar tuvinieka nāvi vai

smagu slimību, kas apdraud slimā dzīvību (sk. Kodeksa

49.2 panta pirmo daļu).

Kodekss paredz arī atšķirīgus notiesāto vīriešu un sieviešu

finansiālo tiesību ierobežojumus, proti, atšķiras tiesiskais

regulējums par to, cik bieži un par kādu summu notiesātie vīrieši

un sievietes var iepirkties cietuma veikalā. Slēgtā cietuma soda

izciešanas režīma zemākajā pakāpē notiesātie var iepirkties

cietuma veikalā par kopējo naudas summu, kas nepārsniedz pusi no

Ministru kabineta noteiktās mēnešalgas, bet slēgtā cietuma soda

izciešanas režīma vidējā pakāpē un daļēji slēgtā cietuma soda

izciešanas režīma zemākajā pakāpē - par naudas summu, kas

nepārsniedz trīs ceturtdaļas no minimālās mēnešalgas (sk.

Kodeksa 50.4 panta astotās daļas 3. punktu un devītās

daļas 3. punktu, kā arī 50.5 panta astotās daļas 2.

punktu). Savukārt slēgtā un daļēji slēgtā cietuma soda

izciešanas režīma augstākajā pakāpē visi notiesātie var

iepirkties par summu vienas minimālās mēnešalgas apmērā (sk.

Kodeksa 50.4 panta septītās daļas 3. punktu un

50.5 panta septītās daļas 2. punktu).

No tā, kādā soda izciešanas režīmā notiesātais atrodas, ir

atkarīga arī kārtība, kādā viņš var saņemt veselības aprūpes

pakalpojumus un iegūt izglītību ārpus brīvības atņemšanas

iestādes. Citas Kodeksā notiesātajiem paredzētās tiesības,

tostarp tiesības atrasties ārpus kameras, tiesības valkāt

personisko apģērbu, tiesības saņemt sūtījumus vai pienesumus, kā

arī ierobežojumi vīriešiem un sievietēm ir vienādi.

Tādējādi atkarībā no tā, kādā cietumā notiesātais sāk izciest

brīvības atņemšanas sodu, notiek turpmākā soda izciešana soda

progresīvās izpildes ietvaros un attiecīgi atšķiras arī

notiesātajiem vīriešiem un sievietēm noteikto tiesību un

ierobežojumu apjoms katrā soda izciešanas režīma pakāpē,

visupirms attiecībā uz notiesāto tiesībām kontaktēties ar

tuviniekiem.

Līdz ar to apstrīdētā norma paredz

atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas vienādos un

salīdzināmos apstākļos.