31. pants

Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 32. panta trešo

daļu tiesību norma, kuru Satversmes tiesa atzinusi par

neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai, uzskatāma

par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas

dienas, ja tiesa nav noteikusi citādi. Izmantojot minētajā normā

piešķirtās tiesības, Satversmes tiesai iespēju robežās jāgādā par

to, lai situācija, kāda varētu veidoties no brīža, kad apstrīdētā

norma zaudē spēku, neradītu personām Satversmē garantēto

pamattiesību aizskārumu, kā arī nenodarītu būtisku kaitējumu

valsts vai sabiedrības interesēm. Proti, likums Satversmes tiesai

ne vien dod pilnvaras, bet arī uzliek atbildību par to, lai tās

spriedumi sociālajā realitātē nodrošinātu tiesisko stabilitāti,

skaidrību un mieru (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 16.

decembra sprieduma lietā Nr. 2005-12-0103 25. punktu un 2018.

gada 12. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2017-17-01 24.

punktu).

Pieteikuma iesniedzējs nav lūdzis atzīt apstrīdēto normu par

spēkā neesošu no aizskāruma rašanās brīža vai kāda cita brīža

pagātnē. Satversmes tiesa ņem vērā to, ka apstrīdētā norma regulē

ar kriminālsoda izciešanu saistītu jautājumu, kam ir būtiska

nozīme valsts tiesību sistēmā. Ja apstrīdētā norma tiktu atzīta

par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas

dienas vai kāda cita brīža pagātnē, tad neviena tiesību norma

neregulētu, no vienas puses, to, kuru kategoriju notiesātie

izcieš sodu slēgtajā cietumā, un, no otras puses, to, kādā soda

izciešanas režīmā sodu izcieš vīrieši, kas notiesāti ar brīvības

atņemšanu par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu.

Tādējādi konkrētajā situācijā ir nepieciešams un pieļaujams

tas, ka Satversmei neatbilstošā norma vēl kādu laiku paliek

spēkā, lai dotu iespēju likumdevējam grozīt esošo vai pieņemt

jaunu tiesisko regulējumu, kas atbilstu Satversmei (sal. sk.,

piemēram, Satversmes tiesas 2017. gada 10. februāra sprieduma

lietā Nr. 2016-06-01 36. punktu un 2018. gada 15. maija sprieduma

lietā Nr. 2017-15-01 23. punktu).

Likumdevējam jaunā tiesiskā regulējuma pieņemšanai

nepieciešams saprātīgs laika posms, jo attiecīgās izmaiņas

jāsaskaņo ar kopējo sodu izpildes politiku. Turklāt līdz jaunā

tiesiskā regulējuma spēkā stāšanās brīdim jānodrošina sodu

izpildes nepārtrauktība. Līdz ar to apstrīdētās normas atcelšanai

šajā gadījumā nevar noteikt vispārēju atpakaļvērstu spēku vai

atzīt apstrīdēto normu par spēkā neesošu no Satversmes tiesas

sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

Satversmes tiesa

nosprieda:

atzīt Latvijas Sodu izpildes kodeksa

50.4 pantu, ciktāl tajā paredzētajai atšķirīgajai

attieksmei pret notiesātajiem vīriešiem nav objektīva un

saprātīga pamata, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes

91. pantam un spēkā neesošu no 2021. gada 1. maija.

Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja I.

Ziemele