30. pants

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka likumdevējam ir

plaša rīcības brīvība, izvēloties piemērotāko regulējumu

Satversmē paredzēto pamattiesību īstenošanai. Satversmes tiesa

nevar aizstāt likumdevēja rīcības brīvību ar savu viedokli par

racionālāko risinājumu (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2011.

gada 19. decembra sprieduma lietā Nr. 2011-03-01 20. punktu un

2012. gada 2. maija sprieduma lietā Nr. 2011-17-03 16.

punktu). Vienlaikus likumdevējam jāņem vērā, ka notiesātās

sievietes ir īpaši aizsargājama ieslodzīto grupa, un regulāri

jāapsver, vai un kādi īpaši pasākumi ir nepieciešami šīs

ieslodzīto grupas aizsardzībai. Satversmes tiesas uzdevums nav

arī norādīt uz konkrētiem sodu izpildes risinājumiem, jo tieši

likumdevējs ir tas, kuram pirmajam jāizdara apsvērumi attiecībā

uz brīvības atņemšanas soda izpildes sistēmas jauno, Satversmei

un starptautiskajām cilvēktiesību normām atbilstošo tiesisko

regulējumu.

Satversmes tiesa vērš Saeimas uzmanību arī uz Eiropas

komitejas spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības

vai soda novēršanai (turpmāk - Komiteja) secinājumiem. Proti,

izvērtējot situāciju brīvības atņemšanas iestādēs Latvijā,

Komiteja citstarp norādīja, ka apmeklējumu biežums nav pietiekams

slēgtajos cietumos esošajiem ieslodzītajiem, īpaši tiem, kuri

sodu izcieš soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē. Komiteja

aicina Latvijas iestādes būtiski palielināt ieslodzītajiem

atļauto apmeklējumu skaitu (sk. Komitejas 2017. gada 29.

jūnija ziņojuma Nr. CPT/Inf(2017)16 par vizīti Latvijā no 2016.

gada 12. līdz 22. aprīlim 92. un 93. punktu).

Tādējādi saskaņā ar Komitejas ziņojumā norādīto tādi tiesību

uz saskarsmi ar citām personām ierobežojumi, kādi šobrīd noteikti

slēgtajos cietumos, nav pieļaujami attiecībā ne uz vienu

ieslodzīto kategoriju.