29. pants
Šā panta pirmajā daļā ir noteikti gadījumi, kad

ar Satversmes tiesas lēmumu līdz sprieduma pasludināšanai var

izbeigt tiesvedību lietā. Tomēr šī norma paredz Satversmes tiesai

tiesības izbeigt lietu, bet ne pienākumu to darīt. Ja pastāv kāds

no Satversmes tiesas likumā minētajiem apstākļiem, kas pieļauj

tiesvedības izbeigšanu, tas vēl nenozīmē, ka tiesvedības

turpināšana lietā nav iespējama vai nepieciešama.

Tādējādi visupirms jāpārbauda, vai ir pamats tiesvedības

izbeigšanai un, ja šāds pamats ir, vai nepastāv apstākļi, kas

prasa tiesvedību turpināt. Satversmes tiesas 1. kolēģijas

2013. gada 6. novembra lēmumā par lietas ierosināšanu

ir norādīts: no pieteikuma un tam pievienotajiem dokumentiem

konstatējams, ka nepastāv vispārējie tiesību aizsardzības

līdzekļi Pieteikuma iesniedzēja pamattiesību aizsardzībai, jo

iespējamais pamattiesību ierobežojums izriet tieši no apstrīdētās

normas. Taču Pieteikuma iesniedzējs ir izvēlējies vērsties tiesā

savu pamattiesību aizsardzībai. Administratīvā rajona tiesa ir

pieņēmusi izskatīšanai M. Ēča pieteikumu, taču nolēmusi

tiesvedību izbeigt. Līdz ar to uzskatāms, ka Pieteikuma

iesniedzējs ir izmantojis visas iespējas ar tiesību aizsardzības

līdzekļiem aizstāvēt savas pamattiesības un ir ievērojis termiņu

pieteikuma iesniegšanai (sk. Satversmes tiesas

1. kolēģijas 2013. gada 6. novembra lēmuma par

lietas ierosināšanu pēc pieteikuma Nr. 195/2013

6. punktu).

Minētā kolēģijas atziņa balstās uz prezumpciju, ka situācijā,

kad tiesību norma paredz skaidru un nepārprotamu aizliegumu kādu

lēmumu pārsūdzēt tiesā, personai vispārējo tiesību aizsardzības

līdzekļu nav. Tomēr Administratīvā rajona tiesa pieņēma lietu

izskatīšanai, tātad Pieteikuma iesniedzējs varēja paļauties uz

to, ka tiesa rīkojas tiesiski. Tādējādi, vērtējot pieteikuma

iesniegšanas termiņa ievērošanu Satversmes tiesā, tas skaitāms no

brīža, kad Administratīvā rajona tiesa pieņēma lēmumu par

tiesvedības izbeigšanu. Līdz ar to Pieteikuma iesniedzējs ir

ievērojis Satversmes tiesas likuma 19.2 panta

ceturtajā daļā paredzēto sešu mēnešu termiņu.

Satversmes tiesa nevar piekrist arī Pārvaldes norādītajam, ka

tiesvedība būtu izbeidzama, jo Pieteikuma iesniedzējs neesot

izmantojis iespēju pārsūdzēt Administratīvās rajona tiesas lēmumu

par tiesvedības izbeigšanu Augstākajā tiesā. Satversmes tiesa jau

iepriekš atzina, ka Pieteikuma iesniedzējam nemaz nebija jāvēršas

administratīvajā tiesā, jo vispārējie tiesību aizsardzības

līdzekļi šajā gadījumā nepastāv. Līdz ar to šādu līdzekļu

izmantošana nevar būt priekšnoteikums konstitucionālās sūdzības

iesniegšanai.

Tādējādi izskatāmajā lietā nav

Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmajā daļā noteiktā

tiesvedības izbeigšanas pamata un tiesvedība ir turpināma.

10. Satversmes 92. panta pirmais teikums nosaka:

"Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās

intereses taisnīgā tiesā."

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka Satversmes 92. pants

nenozīmē, ka personai tiek garantētas tiesības uz jebkura tai

svarīga jautājuma izlemšanu tiesā (sk. Satversmes tiesas

2004. gada 6. decembra sprieduma lietā

Nr. 2004-14-01 8. punktu). Satversmes