9. pants

Satversmes 111.

pants noteic: "Valsts aizsargā cilvēku veselību un garantē

ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu."

Tiesības uz veselību ir uzskatāmas

par sociālajām tiesībām. Kā secinājusi Satversmes tiesa,

iztulkojot Satversmes 111. pantā ietvertās normas kontekstā

ar Latvijai saistošajiem starptautisko tiesību dokumentiem un to

piemērošanas praksi, no Satversmes 111. panta izriet valsts

pienākums noteiktos gadījumos un līmenī, kas cieši saistīts ar

valsts ekonomiskajām iespējām, veikt pasākumus, lai aizsargātu

cilvēku veselību (sk. Satversmes tiesas 2002. gada

22. oktobra sprieduma lietā Nr. 2002-04-03 secinājumu

daļas 1. punktu).

Personas veselību ietekmē dažādi

faktori, tostarp gaisa kvalitāte, jo gaiss ir nepieciešams

dzīvības funkciju uzturēšanai. Kā norādījusi Sabiedrības

veselības aģentūra, pasliktinoties telpas gaisa kvalitātei,

cilvēkam rodas diskomforta sajūta, vispārējs nogurums,

galvassāpes, sirdsdarbības traucējumi, kā arī palielinās risks

saslimt ar elpceļu slimībām un infekcijas slimībām. Uzturēšanās

svaigā gaisā nodrošina saules gaismas labvēlīgo iedarbību uz

organismu, uzlabo cilvēka pašsajūtu, spēcina organisma imūno

sistēmu un nodrošina aizsardzību pret infekcijas slimībām

(sk. lietas materiālu 89., 90. lpp.).

Saskaņā ar Sodu izpildes kodeksa

70. panta pirmās daļas 6. punktu notiesātos var ievietot

soda izolatorā uz laiku līdz 15 diennaktīm. Kā norāda

Tiesībsargs, notiesātais soda izolatorā var atrasties arī ilgāk

par 15 diennaktīm. Piemēram, personas atteikšanās pēc soda

izciešanas soda izo­latorā iet uz noteikto kameru varot tikt

uzskatīta par rupju soda izciešanas režīma pārkāpumu, un šādā

gadījumā persona atkārtoti varot tikt ievietota soda izolatorā uz

15 diennaktīm. Turklāt Tiesībsarga veikto pārbaužu rezultāti

liecina, ka apstākļi ieslodzījuma vietu soda izolatoros vairumā

gadījumu nav piemēroti tam, lai personas tur uzturētos ilgstoši.

Soda izolatori pārsvarā ir mazas kameras ar nenorobežotu sanitāro

mezglu, bez dienas gaismas un dabiskās ventilācijas, kā arī ar

nepietiekamu mākslīgo apgaismojumu (sk. lietas materiālu

88. lpp.).

No minētā secināms, ka ilgstoša

uzturēšanās šādās slēgtās telpās bez pastaigu iespējas var

nodarīt personas veselībai būtisku kaitējumu.

Līdz ar to

apstrīdētā norma, liedzot pastaigas notiesātajiem, kuri ievietoti

soda izolatoros, ierobežo Pieteikuma iesniedzējam Satversmes

111. pantā noteiktās tiesības uz veselību.