Par Latvijas Sodu izpildes kodeksa 74.panta pirmās daļas un Ministru kabineta 2006.gada 30.maija noteikumu Nr.423 "Brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumi" 88.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96. un 104.pantam

10. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Lieta ir ierosināta arī par Ministru kabineta Nr.

423 88. punkta atbilstību Satversmes 96. un 104. pantam.

Ministru kabinets 2009. gada 12. maijā ir pieņēmis Noteikumus

Nr. 413, ar kuriem izteicis Ministru kabineta Nr. 423 88. punktu

jaunā redakcijā. Noteikumu Nr. 423 88. punkts redakcijā, kas bija

spēkā lietas ierosināšanas brīdī, paredzēja, ka soda vai

disciplinārajos izolatoros ievietotajiem notiesātajiem ir atļauts

nosūtīt un attiecīgi arī saņemt vēstules tikai no prokuratūras

vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka. Savukārt patlaban

spēkā esošā šā punkta redakcija paredz, ka pēc izolatorā

ievietotā notiesātā pieprasījuma brīvības atņemšanas iestāde

nodrošina viņam iespēju rakstīt vēstules, izņemot vēstules

privātpersonām.

Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 2. punkts

noteic, ka tiesvedību lietā var izbeigt līdz sprieduma

pasludināšanai ar Satversmes tiesas lēmumu, ja apstrīdētā tiesību

norma (akts) ir zaudējusi spēku. Kā secinājusi Satversmes tiesa,

minētais vērsts uz to, lai nodrošinātu Satversmes tiesas procesa

ekonomiju un Satversmes tiesai nebūtu jātaisa spriedums lietās,

kurās strīds vairs nepastāv. Izbeigt tiesvedību šādos gadījumos

ir Satversmes tiesas tiesības, nevis pienākums (sk., piemēram,

Satversmes tiesas 2008. gada 12. februāra sprieduma lietā Nr.

2007-15-01 4. punktu). Tāpēc Satversmes tiesai ir jāizvērtē,

vai tomēr nepastāv apsvērumi, kas liecinātu par nepieciešamību

turpināt tiesvedību.

Atšķirībā no Noteikumu Nr. 423 88. punkta redakcijas, kas bija

spēkā lietas ierosināšanas brīdī, minētā punkta šobrīd spēkā

esošā redakcija noteic, ka brīvības atņemšanas iestāde nodrošina

soda vai disciplinārajā izolatorā ievietotajam notiesātajam

iespēju kriminālsodu izpildi reglamentējošos normatīvajos aktos

noteiktajā kārtībā rakstīt vēstules, izņemot vēstules

privātpersonām. No minētās normas un Kodeksa 74. panta pirmās

daļas izriet, ka Noteikumu Nr. 423 88. punkts Noteikumos Nr. 413

noteiktajā redakcijā neierobežo soda vai disciplinārajā izolatorā

ievietota notiesātā saraksti ar tiesām un citām valsts un

pašvaldību iestādēm un atbilst Satversmes 104. pantam. Tādējādi

secināms, ka Ministru kabinets ir novērsis strīdu par Noteikumu

Nr. 423 88. punkta atbilstību Satversmes 104. pantam un šajā

lietas daļā tiesvedība ir izbeidzama.

Gadījumos, kad apstrīdētā norma ir grozīta līdz sprieduma

pasludināšanas brīdim, Satversmes tiesai ir tiesības turpināt

tiesvedību, ja, to izbeidzot, netiktu pēc būtības izskatīts

Pieteikuma iesniedzēja prasījums (sk., piemēram, Satversmes

tiesas 2002. gada 12. jūnija spriedumu lietā Nr. 2001-15-03).

Noteikumu Nr. 423 88. punkts gan tā iepriekšējā redakcijā, gan

šobrīd spēkā esošajā redakcijā aizliedz notiesātajiem, kas

ievietoti izolatoros, nosūtīt vēstules privātpersonām. Satversmes

tiesa secina, ka, izbeidzot lietu daļā par Noteikumu Nr. 423 88.

punkta atbilstību Satversmes 96. pantam, pēc būtības netiktu

izskatīts Pieteikuma iesniedzēja prasījums par aizlieguma nosūtīt

vēstules privātpersonām atbilstību Satversmei.

Līdz ar to tiesvedība daļā par Noteikumu Nr. 423 88. punkta

(2006. gada 3. jūnija redakcijā) atbilstību Satversmes

104. pantam ir izbeidzama, bet daļā par spēkā esošās Noteikumu

Nr. 423 88. punkta redakcijas atbilstību Satversmes 96. pantam -

turpināma.