9. pants

Satversmes 104. pants noteic: "Ikvienam ir tiesības

likumā paredzētajā veidā vērsties valsts un pašvaldību iestādēs

ar iesniegumiem un saņemt atbildi pēc būtības. Ikvienam ir

tiesības saņemt atbildi latviešu valodā." Satversmes tiesa ir

ierosinājusi lietu par apstrīdēto normu atbilstību visam

Satversmes 104. pantam. Tomēr no pieteikuma secināms, ka

Pieteikuma iesniedzējs lūdz izvērtēt apstrīdēto normu atbilstību

Satversmes 104. panta pirmajam teikumam, ciktāl tas paredz

tiesības likumā paredzētajā veidā vērsties valsts un pašvaldību

iestādēs ar iesniegumiem. Līdz ar to Satversmes tiesa izvērtēs

apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 104. panta pirmajam

teikumam.

Satversmes tiesa piekrīt Saeimas un Ministru kabineta

norādītajam, ka Kodeksa 74. panta pirmā daļa neaizliedz

notiesātajiem, kas ievietoti soda vai disciplinārajos izolatoros,

nosūtīt vēstules valsts un pašvaldību institūcijām un saņemt

vēstules no šīm institūcijām. Aizliegts ir vienīgi nosūtīt

vēstules privātpersonām, kā arī saņemt sūtījumus, pienesumus un

bandroles. Līdz ar to Kodeksa 74. panta pirmā daļa neliedz

notiesātajam, kas ir ievietots soda vai disciplinārajā izolatorā,

nedz sūtīt vēstules valsts un pašvaldību institūcijām, nedz

saņemt vēstules no šīm institūcijām.

2006. gada 6. februārī Satversmes tiesa pieņēma spriedumu

lietā Nr. 2005-17-01 "Par Latvijas Sodu izpildes kodeksa 74.

panta pirmās daļas vārdu "nosūtīt vēstules" atbilstību Latvijas

Republikas Satversmes 89., 92. un 104. pantam". Sprieduma

pieņemšanas brīdī Kodeksa 74. panta pirmā daļa citastarp

paredzēja aizliegumu notiesātajiem, kurus tur soda vai

disciplinārajos izolatoros, nosūtīt vēstules. Spriedumā tika

secināts, ka Kodeksa 74. panta pirmajā daļā ietvertie vārdi

"nosūtīt vēstules" notiesātajam, kurš atrodas izolatorā, liedz

nosūtīt vēstules vienīgi privātpersonām, bet neierobežo viņa

saraksti ar tiesām un citām valsts un pašvaldību iestādēm (sk.

Satversmes tiesas 2006. gada 6. februāra sprieduma lietā Nr.

2005-17-01 8.2. punktu). Šobrīd spēkā esošā Kodeksa 74. panta

pirmā daļa precīzi noteic, ka aizliegums attiecas vienīgi uz

vēstuļu nosūtīšanu privātpersonām un līdz ar to neierobežo

Pieteikuma iesniedzējam Satversmes 104. pantā noteiktās tiesības

vērsties valsts un pašvaldību iestādēs.

Vienlaikus Satversmes tiesa norāda, ka Ieslodzījuma vietu

pārvaldes sniegtā Kodeksa 74. panta pirmās daļas interpretācija

ir kļūdaina, ciktāl tā attiecas uz valsts vai pašvaldības iestāžu

sūtīto vēstuļu saņemšanu. Nevar piekrist Ieslodzījuma vietu

pārvaldes norādītajam, ka vēstules no valsts vai pašvaldību

institūcijām soda vai disciplinārajos izolatoros ievietotajiem

notiesātajiem ir jāizsniedz tikai pēc viņu atbrīvošanas no

izolatora. Minētajiem notiesātajiem ir piemērojama Kodeksa 49.

panta trešā daļa. Tā noteic, ka notiesātajiem adresētas vēstules

izsniedz brīvības atņemšanas vietas administrācija ne vēlāk kā

triju dienu laikā no vēstules saņemšanas vai nodošanas dienas.

Tas attiecas arī uz vēstulēm, ko ir nosūtījušas valsts vai

pašvaldību iestādes.

Līdz ar to Kodeksa 74. panta pirmā

daļa neierobežo personai Satversmes 104. pantā noteiktās tiesības

un atbilst Satversmes 104. pantam.