17. pants

Aizliegums nosūtīt vēstules privātpersonām ir

vienīgais tiesību ierobežojums, kas attiecas uz soda vai

disciplinārajā izolatorā ievietota notiesātā iespējām sazināties

ar ģimeni. Nav pamatots Pieteikuma iesniedzēja, kā arī

Ieslodzījuma vietu pārvaldes viedoklis, ka notiesātajam, kas

atrodas soda vai disciplinārajā izolatorā, ir aizliegta pilnīgi

jebkāda saziņa ar ģimeni.

Kodeksa 74. pantā ir minēti tiesību ierobežojumi, kurus var

piemērot soda vai disciplinārajā izolatorā ievietotam

notiesātajam. Par tiesību ierobežojumiem, kas ierobežo personas

iespējas sazināties ar savu ģimeni un citiem cilvēkiem, ir

uzskatāms satikšanās aizliegums un aizliegums nosūtīt vēstules

privātpersonām. Minētajā normā nav norādīts, ka notiesātajam būtu

aizliegts izmantot citas saziņas iespējas.

Apstrīdētā norma aizliedz notiesātajam, kas atrodas soda vai

disciplinārajā izolatorā, nosūtīt vēstules privātpersonām, taču

neliedz viņam saņemt privātpersonu sūtītās vēstules. Izolatoros

ievietotajiem notiesātajiem ir Kodeksa 49. panta pirmajā daļā

noteiktās tiesības saņemt vēstules bez skaita ierobežojumiem.

Uz izolatoros ievietotajiem notiesātajiem attiecas arī

vispārīgais tiesiskais regulējums par notiesāto personu

telegrammām un telefonsarunām. Proti, saskaņā ar Kodeksa 49.

panta pirmo daļu notiesātajiem atļauts nosūtīt un saņemt

telegrammas bez skaita ierobežojumiem, bet Kodeksa 49. panta

sestā daļa noteic, ka notiesātajiem ir atļautas telefonsarunas

par saviem vai adresāta līdzekļiem tādā skaitā, kāds noteikts

attiecīgā veida brīvības atņemšanas iestādē un atbilst soda

izciešanas režīma pakāpei.

Kopš Kodeksa pieņemšanas ir mainījušās telegrammu nosūtīšanas

tehniskās iespējas un veidi. Sākotnēji telegrammu nosūtīšanu

nodrošināja pati Ieslodzījuma vietu pārvalde, bet šobrīd šādu

pakalpojumu nodrošina valsts akciju sabiedrība "Latvijas Pasts".

Lai persona nosūtītu telegrammu, tai telegrammas teksts ir

jānodiktē pa telefonu, kā arī jāapmaksā attiecīgais pakalpojums.

Maksa par telegrammas nosūtīšanu ir atkarīga gan no vārdu skaita,

gan no tā, vai telegramma ir steidzama. Tātad telegrammu

nosūtīšana tehniski ir iespējama un ieslodzītais, atrodoties soda

vai disciplinārajā izolatorā, var izmantot normatīvajos aktos

paredzētās tiesības nosūtīt telegrammas. Telefona izmantošana

telegrammas nosūtīšanai nav uzskatāma par telefonsarunu Kodeksa

izpratnē.

Satversmes tiesa piekrīt Saeimas norādītajam, ka atrašanās

izolatorā ir īslaicīga un līdz ar to aizliegums izmantot vēstules

saziņai ar ģimenes locekļiem tiek piemērots īslaicīgi. Turklāt

izolatoros ievietotajiem notiesātajiem ir tiesības nosūtīt un

saņemt telegrammas. Minētajiem notiesātajiem ir arī tiesības

saņemt vēstules un likumā noteiktajā skaitā izmantot

telefonsarunas.

Līdz ar to var secināt, ka

normatīvie akti nodrošina notiesātajam minimāli nepieciešamo

saziņu ar ģimenes locekļiem arī tad, kad viņš atrodas soda vai

disciplinārajā izolatorā. Valsts, aizliedzot notiesātajam, kas

atrodas soda vai disciplinārajā izolatorā, nosūtīt vēstules

privātpersonām, nav pārkāpusi pienākumu, kas tai izriet no

Satversmes 96. panta.

Nolēmumu daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30. - 32. pantu,

Satversmes tiesa

n o s p r i e d

a: