16. pants

Lai nodrošinātu disciplīnu un kārtību brīvības

atņemšanas iestādē un sodītu personu par brīvības atņemšanas

iestādes režīma pārkāpšanu, ir nepieciešams noteikt tiesību

ierobežojumus. Ņemot vērā to, ka sods - ievietošana izolatorā -

var tikt uzlikts tikai rupju un sistemātisku soda izciešanas

režīma pārkāpumu gadījumā, izolatorā ievietotajam notiesātajam

var piemērot papildu ierobežojumus. Pēc Satversmes tiesas

ieskata, aizliegums nosūtīt vēstules privātpersonām var būt viens

no šādiem papildu ierobežojumiem.

Eiropas cietumu noteikumu 60. punkts noteic galvenos

principus, kas jāievēro, piemērojot notiesātajam sodu par

disciplīnas pārkāpumu. No Eiropas cietumu noteikumu 60.4. punkta

izriet, ka ieslodzītajiem, kuriem piemērots sods par disciplīnas

pārkāpumiem, nevar tikt noteikts pilnīgs aizliegums satikties vai

sazināties ar ģimeni.

Līdz ar to var secināt, ka saziņa ar ģimeni un tuviniekiem var

tikt ierobežota un šāds ierobežojums ir atzīstams par samērīgu,

ja vien tiek nodrošināts saziņas minimums. Tāpēc Satversmes

tiesai ir jānoskaidro, vai notiesātajam, kas ievietots soda vai

disciplinārajā izolatorā, normatīvie akti nodrošina minimālu

saziņu ar ģimenes locekļiem.