3. pants

Konstitucionālās sūdzības iesniedzējs Roberts

Mutulis (turpmāk - Pieteikuma iesniedzējs) uzskata, ka

Kodeksa 74. panta pirmajā daļā un Noteikumu Nr. 423 88. punktā

(redakcijā, kas bija spēkā pirms Noteikumu Nr. 413 izdošanas)

ietvertais aizliegums nosūtīt vēstules neatbilst Latvijas

Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 96. un 104.

pantam.

Saskaņā ar apstrīdētajām normām notiesātajiem, kuri ievietoti

soda izolatorā, neesot tiesību nosūtīt vēstules radiniekiem un

saņemt vēstules no radiniekiem. Šāda saziņa varot tikt ierobežota

un kontrolēta, lai neietekmētu kriminālizmeklēšanu, novērstu

noziedzīgus nodarījumus un aizsargātu noziegumu upurus, taču

ieslodzītajiem esot jānodrošina saziņas minimums - iespēja

sarakstīties ar tuviniekiem. Apstrīdētajās normās ietvertajam

aizliegumam neesot leģitīma mērķa. Turklāt sarakste ar

tuviniekiem tiekot cenzēta. Tādējādi jaunu noziegumu plānošana

neesot iespējama. Tāpat sabiedrība negūstot nekādu labumu, ja

ieslodzītajam tiek liegtas tiesības uz ģimenes dzīvi.

Personas tām Satversmes 104. pantā noteiktās tiesības varot

realizēt, iesniedzot sūdzības, iesniegumus vai priekšlikumus

kādai no valsts vai pašvaldības iestādēm. Noteikumu Nr. 423 88.

punkts ietverot aizliegumu sarakstīties ar valsts institūcijām.

Izņēmums esot prokuratūra un Ieslodzījuma vietu pārvaldes

priekšnieks. Lēmumos, ko izdod iestādes, parasti esot paredzēts

termiņš, kādā tos iespējams apstrīdēt vai pārsūdzēt. Ja

notiesātais ievietots soda izolatorā, viņam varot tikt liegta

iespēja apstrīdēt vai pārsūdzēt iestādes lēmumu. Termiņus gan

varot atjaunot, taču minētais aizliegums esot uzskatāms par

nepamatotu apgrūtinājumu. Aizliegumam sarakstīties ar valsts

institūcijām neesot leģitīma mērķa, un tāpēc apstrīdētās normas

neatbilstot Satversmes 104. pantam.