Par Latvijas Sodu izpildes kodeksa 74.panta pirmās daļas un Ministru kabineta 2006.gada 30.maija noteikumu Nr.423 "Brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumi" 88.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96. un 104.pantam

6. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - Latvijas Republikas

tiesībsargs (turpmāk - Tiesībsargs) - norāda, ka Kodeksa 74.

panta pirmajā daļā ietvertajam aizliegumam nosūtīt vēstules

privātpersonām nav leģitīma mērķa. Eiropas Cilvēka tiesību un

pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk - Eiropas

Cilvēktiesību konvencija) 8. pants un Eiropas cietumu noteikumu

24.2. punkts nosakot konkrētus gadījumus, kad drīkst ierobežot

personu tiesības uz saziņu. Taču jebkurā gadījumā esot jāparedz

iespēja sazināties vismaz minimālā līmenī.

Esot jāņem vērā, ka Eiropas cietumu noteikumos un Satversmes

116. pantā norādītie leģitīmie mērķi jau tiekot sasniegti,

cenzējot notiesāto saraksti saskaņā ar Kodeksa 41. pantu.

Savukārt, pilnīgi aizliedzot viņiem saraksti ar privātpersonām,

tiekot nesamērīgi ierobežotas personas tiesības uz privāto dzīvi.

Tāpat šis aizliegums, proti, aizliegums sarakstīties ar

privātpersonām, neesot nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā. Arī

aizliegumam saņemt vēstules no valsts un pašvaldību iestādēm

neesot leģitīma mērķa, un tas neesot nepieciešams demokrātiskā

sabiedrībā.