5. pants

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto noteikumu

normu, - Ministru kabinets - norāda, ka Satversmes 96. un

104. pantā garantētās tiesības var tikt ierobežotas, ja

ierobežojums ir noteikts ar likumu, atbilst leģitīmam mērķim un

ir samērīgs. Noteikumi Nr. 423 esot izdoti, pamatojoties uz

Kodeksa 11. panta piekto daļu un 47. panta pirmo daļu. Proti, tie

esot izdoti Ministru kabinetam likumā noteiktā deleģējuma

ietvaros. Tādējādi arī Noteikumu Nr. 423 88. punkts esot izdots

uz likuma pamata.

Tomēr Noteikumu Nr. 423 88. punkts tādā redakcijā, kas bija

spēkā lietas ierosināšanas brīdī, nonācis pretrunā ar Kodeksa 74.

panta pirmo daļu, jo sašaurinājis Kodeksā paredzētās tiesības.

Proti, Kodekss paredzot aizliegumu soda izolatoros esošajiem

notiesātajiem nosūtīt vēstules tikai privātpersonām, bet

Noteikumu Nr. 423 88. punkts esot ietvēris vispārēju aizliegumu

saņemt un nosūtīt vēstules, izņemot sūdzības un iesniegumus

prokuratūrai vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam. Tādēļ

saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 15. panta sesto daļu

Noteikumu Nr. 423 88. punkts neesot bijis piemērojams un

nevarējis būt par pamatu cilvēka tiesību ierobežojumam.

Lai novērstu Noteikumu Nr. 423 88. punkta neatbilstību Kodeksa

74. panta pirmajai daļai, esot pieņemti Noteikumi Nr. 413, ar

kuriem Noteikumu Nr. 423 88. punkts izteikts jaunā redakcijā. Šā

punkta pašreizējā redakcija neietverot ne Satversmes 96. pantā,

ne 104. pantā noteikto pamattiesību ierobežojumu. Līdz ar to

Ministru kabinets lūdz Satversmes tiesu izbeigt tiesvedību lietas

daļā par Noteikumu Nr. 423 88. punkta atbilstību Satversmes 96.

un 104. pantam.