1. pants

Ministru kabinets, ievērojot Augstskolu likuma

17. panta piektajā daļā Ministru kabinetam noteikto

pienākumu lemt par augstskolas ievēlētā rektora apstiprināšanu

amatā un ņemot vērā likumdevēja Ministru kabinetam piešķirtās

pilnvaras neapstiprināt augstskolas ievēlēto rektoru amatā, ja

viņš ievēlēts, pārkāpjot Augstskolu likuma un augstskolas

satversmes noteikumus, ir izvērtējis 2019. gada 24. maijā un

6. jūnijā notikušo Latvijas Universitātes (turpmāk - LU)

rektora vēlēšanu atbilstību Augstskolu likumam un likumam

"Par Latvijas Universitātes Satversmi" (turpmāk - LU

Satversme) un konstatējis, ka:

1.1. Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk - ministrija)

saņēmusi no LU šādus dokumentus:

1.1.1. 2019. gada 31. maija vēstuli

Nr. LU-7-41/995 "Par rektora vēlēšanām";

1.1.2. 2019. gada 12. jūnija vēstuli

Nr. LU-7-41/1058 "Par I. Muižnieka apstiprināšanu

LU rektora amatā";

1.1.3. 2019. gada 28. jūnija vēstuli

Nr. LU-7-41/1189 "Par dokumentu nosūtīšanu";

1.1.4. 2019. gada 25. jūlija vēstuli

Nr. LU-41/1390 "Latvijas Universitātes viedoklis par

2019. gada 19. jūlija dokumentu

Nr. 4-6e.19/2190" (turpmāk - LU vēstule), kuras

pielikumā pievienota LU Studentu padomes (turpmāk - Studentu

padome) 2019. gada 24. jūlija vēstule

Nr. 1.9/IK-41 "Par viedokļa sniegšanu";

1.2. uz LU rektora vēlēšanu tiesisku norisi ir

attiecināmi šādi tiesību akti:

1.2.1. Augstskolu likuma 12. panta pirmā daļa,

13. panta pirmā un otrā daļa, 14. panta pirmās daļas

2. punkts, 17. panta otrā daļa, no kā izriet, ka

augstskolas satversmes sapulce ir viena no augstskolas galvenajām

lēmējinstitūcijām, kas ievēlē rektoru;

1.2.2. LU Satversmes 5.3., 5.5. un 5.10. punkts, no

kā izriet, ka rektoru atklātā konkursā ievēlē LU Satversmes

sapulce (turpmāk - Satversmes sapulce), kas ir LU augstākā

pārstāvības institūcija, kuras darbību nosaka Satversmes sapulces

pieņemts nolikums;

1.2.3. LU Satversmes 5.5. punkts un 5.6. punkta otrais,

trešais un sestais teikums, no kā izriet, ka Satversmes sapulces

darbu nodrošina Senāta sekretariāts, Senāts organizē rektora

vēlēšanas un sasauc Satversmes sapulces kārtējās un ārkārtas

sēdes;

1.2.4. LU rektora vēlēšanu norise noteikta arī šādos

dokumentos:

1.2.4.1. "Latvijas Universitātes Satversmes sapulces

nolikums" (turpmāk - Satversmes sapulces

nolikums)1;

1.2.4.2. "Latvijas Universitātes rektora vēlēšanu

nolikums"2;

1.2.4.3. "Balsošanas procedūra vēlēšanām LU rektora

amatā" (turpmāk - Vēlēšanu balsošanas

procedūra)3.

Atbilstoši LU Satversmes 5.3. un 5.5. punktam Satversmes

sapulces darbības tiesiskumu nosaka Satversmes sapulces kā LU

augstākās pārstāvības institūcijas pieņemts Satversmes sapulces

nolikums. Ievērojot Satversmes sapulcei noteikto pilnvarojumu

pieņemt tās nolikumu, secināms, ka tas nedrīkst būt jebkādā veidā

pretrunā LU Satversmei. Ja Satversmes sapulce savā darbībā

pārkāpj Satversmes sapulces nolikumu, secināms, ka vienlaikus ir

pārkāpts ārējā normatīvā akta - LU Satversmes - 5.3. un

5.5. punkts.

Atbilstoši LU Satversmes 5.4. punktā noteiktajam

Satversmes sapulce sastāv no 300 dalībniekiem, no kuriem 200 ir

akadēmiskā personāla pārstāvji, tai skaitā profesori ne

mazāk kā 50 %, 25 vispārējā personāla pārstāvji un

75 studējošo pārstāvji. Dalībniekus ievēlē, aizklāti

balsojot, uz trim gadiem. Studējošos ievēlē Studentu padome.

Atbilstoši LU Satversmes 5.5. punktā un Satversmes

sapulces nolikuma 4. punktā noteiktajam pārstāvību jeb

mandātu dalībai Satversmes sapulcē izsniedz Mandātu komisija. Ja

kāds no dalībniekiem izbeidz darba (studiju) attiecības ar LU vai

arī pāriet citā personāla kategorijā, viņa vietā pirms nākamās

Satversmes sapulces sēdes Mandātu komisija izsniedz mandātu tai

personai, kura saskaņā ar vēlēšanu protokolu attiecīgajā

personāla grupā ieguvusi visvairāk balsu aiz ievēlētās personas.

Ja vēlēšanu protokolā nav citu kandidātu, attiecīgajā

struktūrvienībā uz brīvajām vietām organizējamas jaunas

vēlēšanas.

No minētā izriet, ka, lai nodrošinātu LU rektora vēlēšanu

tiesisku norisi, vienveidīgi un paredzami piemērojot minētās

Augstskolu likuma un LU Satversmes tiesību normas, Satversmes

sapulci pārstāv kopīgi ievēlētie akadēmiskā personāla, studējošo

un vispārējā augstskolas personāla pārstāvji, kuru ievēlēšanas

kārtību, skaitu un pilnvaru laiku nosaka LU Satversme. Ja kāds no

Satversmes sapulces dalībniekiem kādā no Satversmes sapulces

nolikuma 4. punktā noteiktajiem gadījumiem ir zaudējis

tiesības piedalīties Satversmes sapulcē, Mandātu komisija pirms

nākamās Satversmes sapulces sēdes izsniedz mandātu tai personai,

kura saskaņā ar vēlēšanu protokolu ir ieguvusi visvairāk balsu

aiz ievēlētās personas attiecīgajā personāla grupā.

Satversmes sapulcei ir pienākums ievērot LU Satversmi, pašas

pieņemto Satversmes sapulces nolikumu un citus iekšējos

normatīvos aktus, kas attiecas uz Satversmes sapulces iekšējo

darbības kārtību. Ja nepieciešams, konkrētā situācijā ievērojot

pienākumu nodrošināt efektīvu valsts pārvaldi, Satversmes

sapulcei ir ekskluzīvas tiesības pilnveidot savas darbības

regulējumu, apjomu un detalizāciju.

Izvērtējot 2019. gada 24. maijā un 6. jūnijā

notikušo LU rektora vēlēšanu norises tiesiskumu, secināms, ka

nevienam no Satversmes sapulces 2019. gada 24. maija

sēdes protokola Nr. 2-1 (turpmāk - protokols

Nr. 2-1) 2. punktā norādītajiem 13 Satversmes sapulces

dalībniekiem nebija iestājies kāds no Satversmes sapulces

nolikuma 4. punktā noteiktajiem gadījumiem (izbeidz darba

(studiju) attiecības ar LU vai arī pāriet citā personāla

kategorijā). Līdz ar to nebija tiesiska pamata šiem 13 Satversmes

sapulces dalībniekiem izsniegt Satversmes sapulces dalībnieka

mandātu, jo 13 Satversmes sapulces ievēlētie dalībnieki, kuru

vietā tika piešķirti jaunie mandāti, bija pamatojuši savu

nepiedalīšanos ar citiem apstākļiem: pārcelts eksāmens,

komandējums, personīgi iemesli, vispār nenorādīts iemesls. Tātad

minētie 13 mandāti dalībai 2019. gada 24. maija un

2019. gada 6. jūnija LU rektora vēlēšanās tika

izsniegti neatbilstoši pašas Satversmes sapulces nolikuma

4. punktā noteiktajai kārtībai un šīm personām nebija

tiesību piedalīties minētajās LU rektora vēlēšanās. Šīs

13 personas tika deleģētas, bet ne vēlētas, kā to nosaka LU

Satversmes 5.4. punkts, tādējādi viņu dalība un vēlēšanu tiesību

izmantošana Satversmes sapulcē LU rektora vēlēšanās ir

neleģitīma.

Ar šo 13 personu prettiesisku dalību rektora vēlēšanās

Satversmes sapulce ir pārkāpusi arī LU Satversmes 5.5. punktu par

tās darbību atbilstoši savam nolikumam un 5.4. punktu par

Satversmes sapulces dalībnieku ievēlēšanu, nevis deleģēšanu, kā

arī Augstskolu likuma 13. panta otro daļu, ka Satversmes

sapulces pārstāvju ievēlēšanas kārtību, skaitu un pilnvaru laiku

nosaka augstskolas satversme. Minēto ārējo normatīvo aktu

pārkāpums ir vērtējams kā būtisks procesuāls pārkāpums. Šo 13

Satversmes sapulces dalībnieku dalība 2019. gada

24. maijā notikušajās LU rektora vēlēšanās varēja būtiski

mainīt vēlēšanu rezultātus - līdz pat vienādam balsu sadalījumam

abiem kandidātiem, ievērojot nelielo balsu pārsvaru. Tas ir - no

286 biļeteniem par nederīgiem atzīti 2, par