5. pants

JJ, Latvenergo un RS līgumu

nosacījumi un to izvērtējums

5.1. Starp RS un Latvenergo

12.06.2008. parakstīta "Vienošanās par 30.04.1996. līguma

Nr.08-RS "Par siltumenerģijas piegādi un pārdošanu" un

30.04.1996. līguma Nr.09-RS "Par siltumenerģijas piegādi un

pārdošanu" grozījumiem un to izteikšanu jaunā vienotā redakcijā",

kuras 2.punktā definēts līguma priekšmets: "Ražotājs

(Latvenergo), uz atbildības robežas, apņemas pārdot

Operatoram (RS), un Operators apņemas pirkt siltuma jaudu

- saskaņā ar Līguma pielikuma Nr.2 nosacījumiem, un

siltumenerģiju (siltumnesējs - karstais ūdens) - par vienošanās

cenu, kas nepārsniedz SPRK apstiprinātos tarifus". RS un

Latvenergo līguma pielikumā Nr.2 noteikts, ka "Ražotājs

apņemas nodrošināt Operatoram nepieciešamo siltuma

jaudu3, un Operators apņemas apmaksāt siltuma

jaudu (..). Cena par 1 (vienu) atļautās maksimālās siltuma

slodzes (siltuma jaudas) MW tiek noteikta saskaņā ar SPRK

apstiprinātajiem tarifiem. Operators norēķinās ar Ražotāju (..)

par atļauto maksimālo siltuma slodzi (siltuma jaudu) reizi

mēnesī, maksājot ik mēnesi 1/12 daļu no noteiktās maksas par MW

gadā, kas reizināts ar (..) atļauto maksimālo siltuma slodzi

(siltuma jaudu)."

SPRK 03.03.2009. vēstulē

Nr.1-2.84/680 skaidro, ka "Metodikas 23.punktā noteiktā izvēle

starp viendaļīgo un divdaļīgo tarifu ir ieviesta, jo

siltumapgādes sistēmas operatora (RS) pienākums ir

izvēlēties izmaksu ziņā visoptimālāko variantu, ietverot ne tikai

siltumenerģijas apjomu, bet arī nepieciešamo ražošanas iekārtu

jaudu apjomu, to darbības režīmus un noslodzi. Siltumapgādes

sistēmas operators izvērtē katras konkrētās koģenerācijas

stacijas lomu un darbības nepieciešamību, lai nodrošinātu

efektīvu, drošu un nepārtrauktu siltumapgādi. Ja siltumapgādes

sistēmas operators izvēlas slēgt līgumu par divdaļīgā tarifa

piemērošanu norēķinos ar siltumenerģijas ražotāju, tad izvēles

iemesls ir tas, ka konkrētā uzstādītā siltuma jauda ir

nepieciešama un par to siltumenerģijas lietotājs ir gatavs

maksāt. Ja siltumenerģijas sistēmas operatoram siltuma jauda nav

vajadzīga, tad tas to arī nepērk."

RS 11.03.2009. vēstulē Nr.4/1360

norāda, ka "siltuma avotā uzstādīto jaudu izvēlas ar aprēķinu,

lai kopējā uzstādītā jauda pārsniegtu nepieciešamo darba jaudu un

gadījumā, ja viena visjaudīgākā siltumenerģiju ražojošā iekārta

iziet no ierindas, atlikušās pie aprēķina ārgaisa temperatūras

-200C (gada visaukstāko piecu dienu vidējā gaisa

temperatūra) varētu nodrošināt pieslēgto slodzi." Papildus RS

11.03.2009. vēstulē Nr.4/1360 norāda, ka siltuma jaudas pirkšana

nepieciešama, lai garantētu siltumenerģijas piegādi pie mainīga

pieprasījuma apmaksātās jaudas robežās, siltuma avota dalību

ikgadējās RS hidrauliskajās pārbaudēs un siltumtīklu ūdens

sagatavošanu, deaerāciju un piebarošanu, tādējādi norādot, ka

jaudas maksā iekļauta garantijas maksa un maksa par papildu

pakalpojumiem, t.i., RS siltumtīklu hidrauliskā pārbaude un

siltumtīklu ūdens sagatavošana, deaerācija un piebarošana.

Neatkarīgi no jaudas maksā

iekļautajiem pakalpojumiem, atbilstoši Metodikai jaudas maksājums

netiek izdalīts pa pakalpojuma veidiem, bet ir noteikts

nemainīgs, kurš faktiski pēc tā būtības sedz RS pieprasītās

siltuma jaudas (iekārtu) uzturēšanas izmaksas Latvenergo.

Siltumenerģijas piegādes garantija pie mainīga pieprasījuma

apmaksātās jaudas robežās nav uzskatāma par preci vai pakalpojumu

ekonomikas izpratnē. Siltumenerģijas piegādes garantijas maksa ir

uzskatāma par izdevumu kompensāciju, kuri rastos Latvenergo

gadījumā, ja RS neizmantotu daļu pieprasītās siltuma jaudas

(t.i., zaudējumi no siltumenerģiju ražojošo iekārtu

uzturēšanas).

5.2. Starp RS un JJ 09.07.2008. ir

noslēgts "Līgums par siltumenerģijas pirkšanu - pārdošanu", kura

2.punktā definēts līguma priekšmets: "Ražotājs (JJ), uz

atbildības robežas, apņemas pārdot Operatoram (RS), un

Operators apņemas pirkt siltuma jaudu - saskaņā ar Līguma

pielikuma Nr.2 nosacījumiem, un siltumenerģiju (siltumnesējs -

karstais ūdens) - par vienošanās cenu, kas nepārsniedz SPRK

apstiprinātos tarifus". Tajā pašā laikā līguma pielikumā Nr.2

norādīts, ka "Sakarā ar SIA "Juglas jauda" 04.06.2008.

piedāvājumu (vēstule Nr.77) 4 par siltumenerģijas

iepirkumu, puses vienojas, ka siltuma jauda šī līguma ietvaros

netiek apmaksāta". Tādējādi secināms, ka JJ un RS ir

vienojušies, ka RS nekompensēs JJ siltuma jaudas (iekārtu)

uzturēšanas izdevumus neatkarīgi no piegādātā siltumenerģijas

apjoma.

RS 11.03.2009. vēstulē Nr.4/1360

norāda, ka "saskaņā ar 11.12.2007. publikāciju laikrakstā

"Latvijas Vēstnesis", SIA "Juglas jauda" 23.11.2007. tika

iesniegusi regulatoram divdaļīgā tarifa projektu (tarifs netika

apstiprināts), kurā tika paredzēts tarifs jaudas komponentei 5,69

tūkst.Ls/MW gadā un enerģijas komponentei 20,83 Ls/MWh, tai pat

laikā attiecīgie tarifi TEC-1 un TEC-2 attiecīgi bija 4,19

tūkst.Ls MW/gadā un 19,75 Ls/MWh, 2,14 tūkst/MW un 20,26 Ls/MWh

(..) iespējams, ka tieši tādēļ, ka JJ gan jaudas, gan enerģijas

komponentes bija augstākas nekā TECiem, JJ, izvērtējot jaudas

komponentes iespējamās izmaksas un apzinoties šāda tarifa nespēju

konkurēt, nekad nav piedāvājusi RS iegādāties jaudas komponenti

(..)" JJ 04.06.2008. vēstulē Nr.77, 19.06.2008. vēstulē Nr.84

un 02.07.2008. vēstulē Nr.87 pirms līguma ar RS noslēgšanas JJ

vairākkārt apliecina, ka tā piedāvā RS siltumenerģijas piegādi

par viendaļīgo tarifu bez maksas par siltuma jaudu.

5.3. Gan JJ, gan Latvenergo līgumā

par siltumenerģijas pirkšanu - pārdošanu ir paredzēta vienāda

siltumenerģijas piedāvājumu iesniegšanas un izvērtēšanas kārtība.

Līgumi paredz, ka RS iesniedz JJ un Latvenergo

prognozējamo5 siltumenerģijas patēriņa apjomu

siltumapgādes zonās nākošajai tirdzniecības nedēļai6

līdz katras nedēļas trešdienas plkst. 10:00. Pēc siltumenerģijas

patēriņa prognozes saņemšanas Latvenergo un JJ līdz ceturtdienas

plkst.10:00 iesniedz RS piegādājamās siltumenerģijas apjomus un

cenas piedāvājumu pa siltumapgādes zonām nākošajai tirdzniecības

nedēļai. RS, vadoties pēc ekonomiskā pakāpeniskuma principa,

izvērtē piedāvājumus un līdz ceturtdienas plkst.14:00 iesniedz

Latvenergo un JJ pieprasījumu par siltumenerģijas iepirkuma

daudzumu nākošajai tirdzniecības nedēļai.

5.4. Izvērtējot iepriekšminēto un

salīdzinot minētajos līgumos ietvertos noteikumus, Konkurences

padome konstatē, ka JJ līgums ar RS neparedz siltuma jaudas

(iekārtu) uzturēšanas izdevumu kompensāciju JJ neatkarīgi no

piegādātā siltumenerģijas apjoma, pretēji kā Latvenergo, t.i., RS

katru mēnesi apmaksā Latvenergo konstantu summu par pieprasīto

siltuma jaudu (jaudas maksa) neatkarīgi no piegādātā

siltumenerģijas apjoma (enerģijas maksa). Siltumenerģijas apjomu

iepirkumu no JJ un Latvenergo RS nosaka reizi nedēļā atbilstoši

JJ un Latvenergo noslēgtajos līgumos ar RS paredzētajai kārtībai.

Līgumi neparedz citus piedāvājumu izvērtēšanas principus, kā vien

tos, kuri noteikti Enerģētikas likuma 49.panta otrajā daļā, un,

kā liecina Lietā esošā informācija, par primāro kritēriju,

izvērtējot iknedēļas piedāvājumus, RS uzskata piedāvāto cenu. RS,

izvērtējot iesniegtos piedāvājumus, salīdzina JJ cenu, kurā

ietvertas gan pastāvīgās izmaksas, gan mainīgās izmaksas, ar

Latvenergo cenu, kura ietver tikai daļu no SPRK apstiprinātā

tarifa (enerģijas maksa), t.i., mainīgās izmaksas.

Izvērtējot iepriekšminēto un

siltumenerģijas tarifu noteikšanas principus Metodikā,

Konkurences padome konstatē, ka RS, izvērtējot JJ un Latvenergo

iesniegtos piedāvājumus, saimnieciski nav ieinteresēts ņemt vērā

Latvenergo maksājamo jaudas maksu, t.i., ja RS salīdzinātu JJ

piedāvāto cenu un Latvenergo cenu, kurā būtu iekļauta jaudas

maksa, tad JJ būtu iespēja paaugstināt piedāvāto cenu un iekļaut

tajā arī pastāvīgās izmaksas, un tādējādi RS, izvēloties JJ kā

piegādātāju, apmaksātu arī JJ pastāvīgās izmaksas, tādējādi

apmaksājot nevajadzīgu siltuma jaudu, papildus jau Latvenergo

maksājamai jaudas maksai. Minētā situācija veidojas tādējādi, ka

Metodikas 3.4.apakšpunkts paredz, ka "Lietotājs [RS]

maksā jaudas maksu par kopējo pieprasīto siltuma jaudu kā

pastāvīgu maksājumu neatkarīgi no patērētā siltumenerģijas

daudzuma", kādēļ RS nav iespēju samazināt maksu par jaudu, ja

konkrētajā tirdzniecības nedēļā daļu siltuma jaudu nodrošina

JJ.

5.5. Konkurences likuma 13.panta

pirmās daļas 5.punkts nosaka tirgus dalībniekam, kurš atrodas

dominējošā stāvoklī, aizliegumu ekvivalentos darījumos ar citu

tirgus dalībnieku piemērot nevienādus noteikumus, tādā veidā

radot tam konkurences ziņā nelabvēlīgākus apstākļus.

Ņemot vērā iepriekšējos punktos

norādīto, izriet, ka siltumenerģijas iepirkums no JJ un

Latvenergo dēļ jaudas apjoma, kur Latvenergo salīdzinājumā ar JJ

ir noteikts pienākums nodrošināt pastāvīgu noteiktu jaudas

apjomu, nav atzīstami par ekvivalentiem darījumiem. Attiecīgi RS

atšķirīgu noteikumu piemērošana šajos darījumos nav vērtējama kā

dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas pazīme. Ņemot vērā

iepriekš minēto, RS darbības nekvalificējas atbilstoši

Konkurences likuma 13. panta pirmās daļas 5.punktā

noteiktajam.

Konkurences likuma 13.panta

ģenerālklauzula nosaka tirgus dalībniekam, kurš atrodas

dominējošā stāvoklī, aizliegumu ļaunprātīgi izmantot dominējošo

stāvokli. Tirgus dalībnieka, kas atrodas dominējošā stāvoklī,

rīcībai, kas atbilst minētās ģenerālklauzulas pazīmēm, ir jābūt

tādai, kas kavē, ierobežo vai deformē konkurenci Latvijas

teritorijā. Izvērtējot, vai RS rīcība atbilst Konkurences likuma

13.panta ģenerālklauzulā noteiktajām pazīmēm, Konkurences padome

secina, ka RS, darbojoties siltumenerģijas iepirkuma tirgū, dēļ

normatīvo aktu regulējuma nespēj tā tirgus varu iepirkuma tirgū

pārnest uz siltumenerģijas pārdošanas tirgu. Vienlaikus

siltumenerģijas iepirkuma tirgū RS darbojas noteikto normatīvo

aktu, kuri regulē siltumenerģijas iepirkumu, regulējuma ietvaros.

Ņemot vērā minēto, RS rīcība Lietas ietvaros nekvalificējas

Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas ģenerālklauzulā

noteiktajam aizliegumam.