1. pants

Konkrētais tirgus

Atbilstoši Konkurences likuma 1.panta 4.punktam

"konkrētais tirgus - konkrētās preces tirgus, kas

izvērtēts saistībā ar konkrēto ģeogrāfisko tirgu." Šā

likuma 1.panta 5.punkts nosaka, ka "konkrētās preces

tirgus - noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču

kopums, kuras var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā

ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma

aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas

īpašības" un 1.panta 3.punkts nosaka, ka

"konkrētais ģeogrāfiskais tirgus - ģeogrāfiskā

teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir

pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo

teritoriju var nošķirt no citām teritorijām."

Saskaņā ar Dzelzceļa likuma 1.panta 5.punktu dzelzceļa

infrastruktūras izmantošanas pakalpojumu uz līguma pamata sniedz

dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs citām personām, piešķirot

tiesības izmantot dzelzceļa infrastruktūru. Dzelzceļa likuma 12.¹

panta pirmā daļa arī nosaka, ka dzelzceļa infrastruktūras

pārvaldītājs sniedz dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas

pamatpakalpojumus, kā arī citus pakalpojumus, kas saistīti ar

piekļuvi dzelzceļa infrastruktūrai.

Statoil un Neste kopīgi pieder privātās lietošanas dzelzceļa

infrastruktūra Rīgas brīvostas teritorijā Rīnūžos, kas savieno

Statoil un Neste naftas produktu terminālus un Ziemeļblāzmas

staciju. Naftimpeks piederošais termināls (naftas produktu

rezervuāri un dzelzceļa infrastruktūra (pievadceļš pie

rezervuāriem)) ir izbūvēts blakus Neste un Statoil termināliem,

un tā sliežu ceļš ir pievienots Neste-Statoil kopīgajai dzelzceļa

infrastruktūrai.

Naftimpeks nodarbojas ar gaišo naftas produktu pārkraušanas

pakalpojumu sniegšanu Rīgas brīvostas teritorijā tranzīta kravām.

Rīgas brīvostas pārvalde un Naftimpeks ir noslēgušas zemes nomas

līgumu, kurš ir spēkā līdz 2031.gadam, ar tiesībām Naftimpeks pēc

līguma termiņa notecējuma turpināt zemes gabala nomu.

Statoil un Neste terminālus un dzelzceļa infrastruktūru

izmanto gan savā komercdarbībā, gan izmantojot šo infrastruktūru,

sniedz pakalpojumus Naftimpeks - dzelzceļa infrastruktūras

izmantošanas pakalpojumu un manevru darbu, izmantojot privāto

dzelzceļa infrastruktūru, pakalpojumu.

Starp Neste, Statoil un Naftimpeks 22.01.2003. tika noslēgts

līgums "Līgums par dzelzceļa pievedceļa

izmantošanu" (turpmāk - Līgums). Saskaņā ar Līguma 1.1.

punktu, (*). Līguma 2.1. punkts nosaka, ka (*). Līguma 4.2.

punktā (*).

Saskaņā ar Statoil 07.05.2010. vēstuli faktiski pakalpojuma

sniegšana saskaņā ar Līgumu tika uzsākta tikai 2006.gadā, kad

Naftimpeks uzsāka naftas produktu kravu pārkraušanu. Kopš šī

brīža Neste un Statoil, uz šī paša Līguma pamata sniedz

Naftimpeks šādus pakalpojumus: 1) dzelzceļa pievedceļu

izmantošana, 2) lokomotīves izmantošana (bez personāla), 3)

manevru darbu veikšana, kas ietver lokomotīves mašīnista, vagonu

sastādītāju darba nodrošināšanu, kā arī lokomotīves degvielas

nodrošināšanu, 4) dispečera pakalpojuma nodrošināšana.

Attiecīgi secināms, ka gan no pieprasījuma puses, gan no

piedāvājuma puses konkrētās preces tirgus ir privātās lietošanas

dzelzceļa infrastruktūras tirgus. Ievērojot Konkurences padomes

22.10.2009. lēmumā Nr.E02-36 konstatēto1, darbības vai

pakalpojumi, kas ir saistīti ar manevru darbu veikšanu, t.sk.

lokomotīves un darba spēka izmantošana, ir nodalāmas atsevišķi no

privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras tirgus. Līdz ar to

lietā ir konstatējams otrais konkrētās preces tirgus - manevru

darbu pakalpojumi, izmantojot dzelzceļa infrastruktūru.

Vienlaikus, ievērojot Iesniegumā norādītos apstākļus, ir

konstatējams arī trešais konkrētās preces tirgus, kurš varētu

tikt ietekmēts - naftas produktu pārkraušana un uzglabāšana.

1.1. Privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras

izmantošanas tirgus

Saskaņā ar Dzelzceļa likuma 4. panta 1.punktu

"Dzelzceļa infrastruktūra ir kompleksa inženierbūve, kurā

ietilpst:

1) dzelzceļa virsbūve [sliedes

(sliežu ceļi), pārmiju pārvedas, gulšņi, balasts un citi

virsbūves elementu piederumi], pārbrauktuves un pārejas;

2) zeme zem sliežu ceļiem (zemes

klātne un dzelzceļa zemes nodalījuma josla), inženiertehniskās

būves (tilti, ceļa pārvadi, caurtekas, ūdens novadīšanas

ietaises, komunikāciju kanāli, atbalsta sienas vai aizsargsienas

u.tml.);

3) robežzīmes un

aizsargstādījumi;

4) dzelzceļa signalizācijas,

centralizācijas un bloķēšanas līnijas, iekārtas vilcienu kustības

drošības garantēšanai, pārmiju stāvokļa un signāla regulēšanai,

luksofori, signālrādītāji un signālzīmes;

5) dzelzceļa telekomunikāciju

tīkli;

6) dzelzceļa eletroapgādes gaisvadu

un kabeļu līnijas, kontakttīkli, transformatoru un vilces

apakšstacijas;

7) stacijas, izmaiņas punkti un

pieturas punkti;

8) ēkas un būves, kas nepieciešamas

dzelzceļa infrastruktūras objektu uzturēšanai, remontam un

lietošanai.

Dzelzceļa infrastruktūrā ietilpst arī gaisa telpa un zemes

dzīles dzelzceļa zemes nodalījuma joslā, ciktāl tas nepieciešams

dzelzceļa infrastruktūras objektu ekspluatācijai, aizsardzībai un

dzelzceļa satiksmei." Dzelzceļa likuma 4. panta

2.punkts.

1.1.1. Statoil, Neste un Naftimpeks naftas produktu

uzglabāšanas termināli un tiem pievienotā dzelzceļa

infrastruktūra atrodas Rīgas brīvostas teritorijas Rīnūžu rajonā.

Šajā rajonā ir izvietoti gan naftas produktu, gan cita veidu

kravu (beramkravu) termināli (SIA "Alpha osta", SIA

"Vexoil Bunkering"u.c.), kuriem krava tiek nogādāta,

izmantojot Alpha Ekspress privātās lietošanas dzelzceļa

infrastruktūru. Minētā dzelzceļa infrastruktūra ir savienota ar

VAS "Latvijas Dzelzceļš" sliežu ceļiem un staciju

"Ziemeļblāzma".

Konkurences padome, izvērtējot, vai Neste un Statoil dzelzceļa

infrastruktūra ir faktiski (dabā) aizvietojama ar Alpha Ekspress

dzelzceļa infrastruktūru, konstatēja, ka pastāv neliels dzelzceļa

posms, kurš pieder Neste un Statoil, un, kurš ir jāizmanto arī

tad, ja Nafimpeks savas komercdarbības veikšanai izmantotu Alpha

Ekspress dzelzceļa infrastruktūru. Tas ir dzelzceļa sliežu posms,

kurš savieno Alpha Ekspress dzelzceļa infrastruktūru ar Neste un

Statoil dzelzceļa infrastruktūru un pieder pēdējiem.

Lietas izpētes laikā tika saņemti vairāki viedokļi par

dzelzceļa infrastruktūru aizvietojamību:

1) Naftimpeks 22.03.2010. vēstule "(..) izmantojot

Alpha Ekspress dzelzceļa infrastruktūru, vienošanās būtu jāpanāk

Neste un Statoil ar Alpha Ekspress, kur Naftimpeks nebūtu

vienošanās dalībnieks, bet gan trešā persona. Alpha Ekspress

termināls apkalpo cita veida kravas (beramkravas), kam uz sliežu

ceļiem ir citu principu loģistika, tādējādi padarot Neste un

Statoil dzelzceļa infrastruktūras aizvietošanu ar Alpha ekspress

dzelzceļa infrastruktūru par ekonomiski neefektīvu un

nemotivētu".

2) Statoil un Konkurences padomes Izpilddirekcijas 29.04.2010.

Sarunu protokols "(..) Ja pastāv uzskats, ka komerciāli

izdevīgāk ir vienoties ar kādu jau esošu infrastruktūras

pārvaldītāju par pieeju dzelzceļa infrastruktūrai, Naftimpeks

varēja vienoties no vienas puses ar Alpha Ekspress un, no otras

puses ar Statoil un Neste".

3) Alpha Ekspress 30.06.2010. vēstule Nr.05/43 - Alpha

Ekspress, izvērtējot tehniskās iespējas un ņemot vērā ekonomiskos

apsvērumus pašreizējā brīdī nav iespēju nodrošināt dzelzceļa

infrastruktūras izmantošanas un manevru darbu pakalpojumu

sniegšanu. Lai varētu nodrošināt Naftimpeks dzelzceļa

infrastruktūras izmantošanas un manevru darbu pakalpojumus, Alpha

Ekspress ir nepieciešams veikt papildus investīcijas tās

infrastruktūrā, kuras pašreizējā brīdi un arī 2011.gadā nav

paredzēts veikt (Alpha Ekspress 14.10.2010. vēstule

Nr.05/66).

4) VAS "Latvijas dzelzceļš" 16.08.2010. vēstulē

Nr.D-7/566 informē, ka dažādu kravas veidu pārvadāšanu izmantojot

vienam īpašniekam/pārvaldītājam piederošo dzelzceļa

infrastruktūru ir iespējama, ievērojot atšķirīgos nosacījumus,

kas ir izvirzīti pārvadājumos izmantotajam ritošajam sastāvam.

Lai Naftimpeks pārvadātu sev adresēto kravu, izmantojot vairākiem

pārvaldītājiem piederošo dzelzceļa infrastruktūru, ir

nepieciešams: saņemt atļauju no Alpha Ekspress, Neste un Statoil,

lai izmantotu uzņēmumiem piederošo dzelzceļa infrastruktūru;

uzrakstīt iesniegumu SIA "LDz Cargo" par vagonu

padošanu un novākšanu uz Alpha Ekspress piederošiem pievedceļiem;

noskaidrot vai ir iespējams veikt vagonu padošanu nepieciešamajā

apjomā, izmantojot attiecīgos pievedceļus, un izstrādāt

instrukciju par manevru darbu veikšanu. Šī instrukcija ir

jāsaskaņo ar dzelzceļa infrastruktūras īpašnieku, VAS

"Latvijas dzelzceļš" un SIA "LDz Cargo";

noslēgt līgumu ar SIA "LDz Cargo" par vagonu padošanu

un novākšanu. Turpat VAS "Latvijas dzelzceļš" uzsver,

ka pašlaik Alpha Ekspress pievedceļi ir regulāri aizņemti ar

Alpha Ekspress piederošiem vagoniem, tie ir padoti un gaida

izkraušanu, un tādēļ tikai Alpha Ekspress spēj novērtēt

Naftimpeks adresēto vagonu skaita un caurlaides spējas ātrumu

caur saviem pievedceļiem.

5) Savukārt Rīgas brīvostas pārvalde2 norāda, ka

saskaņā ar Ministru kabineta 19.07.2005. noteikumiem Nr.532

"Noteikumi par rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas

kārtību un riska samazināšanas pasākumiem" amonija nitrāts,

nitrofoska (ko ikdienā pārvadā Alpha Ekspress) un naftas

produkti, no bīstamo kravu pārkraušanas viedokļa veido augstu

sprādzienbīstamības riska pakāpi. Ņemot vērā minēto, Rīgas

brīvostas pārvalde uzskata, ka Naftimpeks adresēto kravu

pārvadāšana Alpha Ekspress teritorijā no drošības viedokļa nebūtu

pieļaujama.

Ievērojot iepriekšminēto, Konkurences padome secina, ka

pārvadājumu drošība ostas teritorijā varētu ietekmēt

aizvietojamības iespējas, bet šajā lietā tas nav noteicošais

faktors.

Atbilstoši konkurences tiesību praksei, nosakot konkrēto

tirgu, jāņem vērā gan faktiskie, gan potenciālie konkurenti.

Tirgus dalībnieks ir uzskatāms par faktisku konkurentu, ja tas

darbojas tajā pašā konkrētajā tirgū vai spēj īsā laikā

pārorientēt pakalpojuma sniegšanu uz konkrētiem produktiem vai uz

citiem ģeogrāfiskajiem tirgiem bez būtiskām papildus izmaksām vai

riskiem. Ja ienākšana tirgū radītu nepieciešamību būtiski koriģēt

esošos materiālos un nemateriālos aktīvus, veikt papildus

ieguldījumus, pieņemt stratēģiskus lēmumus vai piedzīvot

ražošanas vai pakalpojuma sniegšanas kavējumus, tirgus dalībnieks

tiks uzskatīts par potenciālu konkurentu. Turklāt jābūt

pierādījumiem, ka šis tirgus dalībnieks uzņemsies nepieciešamos

papildu ieguldījumus vai nepieciešamās pārorientēšanās izmaksas,

lai varētu iekļūt konkrētajā tirgū, nepietiek ar teorētisku

iespēju iekļūt tirgū. Iekļūšanai tirgū jānotiek pietiekami īsā

laika periodā.

Līdz ar to Konkurences padomes ieskatā par objektīviem ir

uzskatāms VAS "Latvijas Dzelzceļš" sniegtais viedoklis

par Alpha Ekspress dzelzceļa infrastruktūras noslodzi un Alpha

Ekspress sniegtais viedoklis par tās nepieciešamību veikt

papildus investīcijas tās dzelzceļa infrastruktūrā, kuras nav

paredzēts veikt, un līdz ar to tai nav iespēju sniegt

nepieciešamo pakalpojumu Naftimpeks. Turklāt jāņem vērā, ka

gadījumā ja Alpha Ekspress sniegtu Naftimpeks dzelzceļa

infrastruktūras izmantošanas pakalpojumu, nodrošinot arī manevru

darbus, šāda pakalpojuma sniegšanas un lietošanas apstākļi

būtiski atšķirtos no pašreiz saņemtā pakalpojuma lietošanas

apstākļiem - proti, ievērojot to, ka jebkurā gadījumā ir

jāizmanto daļa Neste un Statoil dzelzceļa infrastruktūra, būtu

jāpanāk vienošanās starp četrām darījuma pusēm.

Ņemot vērā minēto, lietas izpētes brīdī Alpha Ekspress

dzelzceļa infrastruktūra attiecībā uz Naftimpeks terminālu nav

vērtējama kā aizvietotājprece (pakalpojums) Neste un Statoil

dzelzceļa infrastruktūrai.

1.1.2. Statoil un Neste privātās lietošanas dzelzceļa

infrastruktūras aizvietošana, Naftimpeks izbūvējot privāto

dzelzceļa infrastruktūru.

Naftimpeks 19.07.2010. vēstulē norāda, ka "(..) esošas

infrastruktūras īpašniekam ir jānodrošina saprātīga piekļuve tai.

Šāda pieeja ir pamatota ar resursu (nauda, laika, materiālu,

vides) ekonomiju un ekonomikas attīstību".

Statoil 29.04.2010. sarunu protokolā norādīja, ka Naftimpeks

gan uzsākot darbību naftas produktu pārkraušanas jomā, gan arī

šajā brīdi ir iespēja izbūvēt privātās lietošanas dzelzceļa

infrastruktūru, kas neskartu Statoil un Neste terminālu

teritoriju. Izmaksas šādas infrastruktūras izbūvei varētu būt

aptuveni (*) lati. Statoil norāda, ka saskaņā ar brīvostas

paplašināšanas plānu pretējā pusē Statoil un Neste kopīpašumam

būs centrālā dzelzceļa maģistrāle, kura ļaus nodrošināt pieeju

tālākajiem termināliem un pārkraušanas vietām, kas atrodas

Mangaļsalā [tādējādi Naftimpeks būtu iespēja pieslēgt sliežu

pievadceļus Rīgas brīvostas pārvaldes izbūvētajai dzelzceļa

infrastruktūrai]. Līdz ar to Statoil uzskata, ka Statoil un Neste

piederošā dzelzceļa infrastruktūra ir potenciāli aizvietojama un

tā nav būtiska Naftimpeks darbībā.

Statoil un Neste 01.11.2010. vēstulē Nr.A-17-2010 ir sniegušas

informāciju par jaunas dzelzceļa infrastruktūras iespējamo

atrašanās vietu. "Jaunā dzelzceļa infrastruktūra var tikt

izbūvēta blakus Neste un Statoil dzelzceļa infrastruktūrai (līdz

Rīgas brīvostas teritorijai), bet pēc tam novirzīta pa Laivinieku

ielas otru pusi (ārpus Rīgas brīvostas teritorijas), kur šādas

dzelzceļa infrastruktūras izbūvi netraucētu Neste un Statoil

termināli un naftas cauruļvadi. Neste un Statoil ieskatā arī no

spēkā esošā Rīgas teritorijas plānojuma 2006.-2018.gadam izriet,

ka attiecībā uz šo teritoriju nav noteikti nekādi citi

ierobežojumi, kas varētu liegt vai kavēt dzelzceļa

infrastruktūras izbūvi.

Konkurences padome lūdza sniegt viedokli VAS "Latvijas

Dzelzceļš" un Rīgas brīvostas pārvaldei, vai tehniski ir

iespējams Naftimpeks izbūvēt savu dzelzceļa infrastruktūru, kas

savienotu Naftimpeks terminālu ar Ziemeļblāzmas staciju un

neskartu Statoil un Neste piederošu naftas terminālu, t.sk.

dzelzceļa infrastruktūru, teritoriju. Minētās institūcijas ir

sniegušas sekojošus viedokļus:

1) Saskaņā ar VAS "Latvijas dzelzceļš" 16.08.2010.

vēstuli Nr.D-7/566 tehniski pastāv iespēja būvēt jaunu dzelzceļa

infrastruktūru, kas savienotu Naftimpeks naftas produktu

pārkraušanas un uzglabāšanas terminālu ar Ziemeļblāzmas staciju

un kas neskartu Neste un Statoil piederošā termināla teritoriju.

Lai izpildītu minēto ir nepieciešams saskaņot tehniskus

dokumentus, kā arī jāizpilda Ministru kabineta 02.01.2008.

noteikumos Nr.3 "Dzelzceļa būvnoteikumi"

noteiktais.

2) Atbilstoši Rīgas brīvostas pārvaldes 19.10.2010. vēstulē

Nr.1-09/1704 sniegtajai informācijai, blakus jau esošajai Statoil

un Neste dzelzceļa infrastruktūrai nav iespējams izbūvēt jaunu

dzelzceļa infrastruktūru. Šķēršļi šāda projekta realizācijai ir

pietiekošas teritorijas trūkums, naftas terminālu (rezervuāru)

tuvums, Statoil un Neste piederošais naftas cauruļvads. Šiem

objektiem saskaņā ar Aizsargjoslu likumu ir noteiktas

aizsargjoslas, kas ierobežo pieguļošajās teritorijās saimniecisko

izmantošanu, tajā skaitā jaunu objektu būvniecību. Turpat Rīgas

brīvostas pārvalde norāda, lai varētu sniegt atbildi par to, vai

citā vietā vārētu izbūvēt jaunu privātu dzelzceļa infrastruktūru,

kas savienotu Ziemeļblāzmas staciju ar Naftimpeks terminālu, ir

nepieciešama priekšprojekta izpēte un speciālistu izvērtējums

saskaņā ar būvniecību regulējošiem normatīviem, vides

aizsardzības, ugunsdrošības, pilsētas apbūves noteikumu un citām

normatīvo aktu prasībām, kas var ietekmēt šāda projekta

realizāciju.

Papildus Konkurences padome lūdza Rīgas brīvostas pārvaldi

sniegt skaidrojumu, vai ostas teritorijā, kurā atrodas Naftimpeks

termināls, ir plānots attīstīt dzelzceļa infrastruktūru, kas

nodrošinātu iespēju Naftimpeks, neizbūvējot pilnībā vai izbūvējot

daļēji savu atsevišķu dzelzceļa infrastruktūru, veikt naftas

produktu pārkraušanu sev piederošajā terminālī. Uz minēto Rīgas

brīvostas pārvalde ir norādījusi, ka Rīgas brīvostas valdē nav

pieņemti lēmumi par jaunu infrastruktūras objektu izbūvi, kas

nodrošinātu iespēju Naftimpeks pārkraut naftas produktus.

No iepriekšminētā izriet, ka, lai gan VAS "Latvijas

dzelzceļš" ir atzinis, ka Naftimpeks tehniski pastāv iespēja

būvēt šādu dzelzceļa infrastruktūru, kas tiktu pievienota

Ziemeļblāzmas stacijai, šāda dzelzceļa infrastruktūras izbūves

iespējamība ir saistīta ar administratīvām prasībām, kuru

izpildes rezultātā tikai varētu secināt, vai pastāv iespēja

realizēt Naftimpeks dzelzceļa infrastruktūras būvniecību, un, ja

pastāv, tad cik ilgā laika posmā iespējams veikt dzelzceļa

infrastruktūras būvniecību, kā arī būtu iespējams noteikt

projekta patiesās izmaksas, kas būtu balstītas uz konkrētiem

aprēķiniem. Savukārt Neste un Statoil norādes par būvniecības

plāniem un attīstības projektiem, kas varētu liecināt par esošās

infrastruktūras aizvietojamību nākotnē, Rīgas brīvostas pārvalde

neapstiprina. Lietā nav gūti arī pierādījumi, ka Latvijas

dzelzceļš būtu pieņēmis lēmumu attīstīt jaunu dzelzceļa

infrastruktūras Statoil un Neste norādītajā teritorijā.

Rīgas brīvostas teritorija, kurā atrodas Statoil, Neste un

Naftimpeks termināli (Rīnūži), robežojas ar Laivinieku ielu, kas

arī ir Rīgas brīvostas pārvaldes robeža. Savukārt otrpus

Laivinieku ielai atrodas "Vecdaugavas" dabas

lieguma3 robežas, kas ir īpaši aizsargājamā dabas

teritorija, kura ir iekļauta Eiropas nozīmes aizsargājamas dabas

teritorijas (Natura 2000) sarakstā4. Līdz ar to

Naftimpeks gatavību veikt nepieciešamos ieguldījumus ir jāvērtē

kontekstā ar plānoto apkārtējās teritorijas attīstību.

Lai varētu uzskatīt, ka jaunas dzelzceļa infrastruktūras

būvniecība ir potenciāla aizvietotājprece Neste un Statoil

piederošai dzelzceļa infrastruktūrai, nepietiek ar teorētisku

iespējamību. Lietā iegūtie pierādījumi apliecina, ka faktiska

aizstājamība dotajā brīdī nav konstatējama. Konkurences padome

uzskata, ka, izvērtējot pakalpojumu aizstājamības aspektu, ir

ļoti svarīgi noskaidrot, vai potenciāli aizstājamais pakalpojums

Naftimpeks ir pieejams brīdī, ja Statoil un Neste pārtrauktu

sniegt Naftimpeks dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas

pakalpojumu. Ja aizstājamais pakalpojums nav pieejams, tad cik

ilgā laika posmā un kādā apmērā Naftimpeks būtu spiests pārtraukt

savu komercdarbību. Naftimpeks gadījumā, Neste un Statoil

pārtraucot sniegt dzelzceļa infrastruktūras pakalpojumu,

Naftimpeks komercdarbība būtu apstādināta uz ilgstošu laika

periodu (kamēr tiek uzbūvēta jauna dzelzceļa

infrastruktūra)5 un līdz ar to Naftimpeks būtu spiests

pārtraukt darboties konkrētajā tirgū. Ja dzelzceļa infrastruktūru

nav iespējams izbūvēt, tad Naftimpeks komercdarbība ir pilnībā

pārtraucama attiecīgajā teritorijā6.

Līdz ar to, neskatoties uz teorētisko un tehnisko iespējamību

Naftimpeks izbūvēt savu dzelzceļa infrastruktūru, tās faktiskai

realizācijai pašreizējā brīdī nav gūts apstiprinājums.

Ievērojot iepriekšminētos lietas apstākļus, secināms, ka

lietas izpētes brīdī Neste un Statoil dzelzceļa infrastruktūra

nav aizvietojama.

Līdz ar to atbilstoši Konkurences likuma 1.panta 5.punktam

konkrētās preces tirgus šīs lietas ietvaros ir Neste un Statoil

privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas

pakalpojuma tirgus.

Vienlaicīgi Konkurences padome norāda, ka Neste un Statoil ir

būvējušas privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru savas

komercdarbības nodrošināšanai. Saskaņā ar Līgumu Neste un

Statoil, izmantojot sev piederošo dzelzceļa infrastruktūru,

pārvadā Naftimpeks piederošo kravu, kamēr netiek ierobežots tiem

piederošās naftas produktu kravu apgrozījums. Neste un Statoil

privātajai dzelzceļa infrastruktūrai ir noteikts kopīgais kravas

apgrozījums (*) tonnas gadā, kur (*) tonnas gadā veido Statoil un

Neste kravu apgrozījums, savukārt Naftimpeks paredzēts (*) tonnas

gadā. Faktiski Neste un Statoil kravu apgrozījums 2007.gadā veido

(*) tonnas, 2008.gadā. (*) tonnas, 2009.gadā (*) tonnas. Savukārt

Naftimpeks kravu apgrozījums 2007.gadā veido (*) tonnas,

2008.gadā (*) tonnas, 2009.gadā (*) tonnas un plānots 2010.gadā

vairāk kā (*) tonnas. Ņemot vērā pašreizējo kravu apgrozījumu,

Statoil un Neste pašreizējā dzelzceļa infrastruktūras noslodze

pieļauj Naftimpeks piederošās kravas pārvadāšanu, neradot Neste

un Statoil zaudējumus no negūtās peļņas.

Tai pašā laikā Naftimpeks, izvēloties teritoriju savas

komercdarbības uzsākšanai un noslēdzot līgumu ar Neste un Statoil

par dzelzceļa infrastruktūras pakalpojumu izmantošanu, ir

piekritis šāda stāvokļa esamībai, proti būt atkarīgam no Neste un

Statoil komerdarbības attīstības plāniem, un, līdz ar to

Naftimpeks jārēķinās, ka, palielinoties Neste un Statoil

piederošās kravas apgrozījumam7, var tikt ierobežots

Naftimpeks piederošās kravas apgrozījums. Atrašanās dominējošā

stāvoklī pati par sevi nav Konkurences likuma pārkāpums, un tātad

uzņēmumam, kurš atrodas dominējoša stāvoklī, nav aizliegts

attīstīt savu komercdarbību un gūt saprātīgu peļņu.

Ņemot vērā nozares (tirgus) specifiku, kurā darbojas minētie

tirgus dalībnieki, un to, ka Naftimpeks pamatdarbība ir naftas

produktu pārkraušana un uzglabāšana naftas terminālā, Naftimpeks

varētu būt ieinteresēta veikt nepieciešamos izpētes darbus un, ja

iespējams, veikt ieguldījumus sev piederošās dzelzceļa

infrastruktūras būvniecībā, lai saglabātu savu konkurētspēju un

nodrošinātu pietiekamu neatkarību no citiem tirgus

dalībniekiem8.

1.2. Manevru darbu pakalpojumi, izmantojot dzelzceļa

infrastruktūru

Ņemot vērā, ka manevru darbu, kas ietver lokomotīves

mašīnista, vagonu sastādītāju darba, lokomotīves degvielas,

dispečera pakalpojuma nodrošināšanu, Neste un Statoil veic,

izmantojot tiem piederošās privātās lietošanas dzelzceļa

infrastruktūru, lai nogādātu kravu uz Naftimpeks terminālu, otrs

konkrētās preces tirgus šajā lietā ir manevru darbu pakalpojumu

tirgus, izmantojot dzelzceļa infrastruktūru9.

Statoil 01.04.2010. vēstulē Nr.CS003120/19 norādīja, ka

attiecībā uz manevru pakalpojumiem 2003.gadā, kad tika noslēgts

līgums ar Naftimpeks, Statoil un Neste manevru pakalpojumus

sniedza (*). Taču drīz pēc Naftimpeks komercdarbības uzsākšanas

(*) savu pakalpojumu sniegšanu pārtrauca. Šobrīd Statoil un Neste

nodrošina Naftimpeks manevru darbus.

Saskaņā ar VAS "Latvijas dzelzceļš" apstiprināto

2007.gada instrukciju par VAS "Latvijas dzelzceļš"

Ziemeļblāzmas stacijai pievienoto SIA "Latvija Statoil"

un SIA "Neste Latvija" Rīgas nafta termināla pievedceļu

apkalpošanas un kustības organizēšanas kārtības 1.16. punktu

- (*). 1.18.punktā ir noteikts, ka (*). Savukārt (*). No

minētā izriet, ka, balstoties uz pašreiz spēkā esošo kārtību,

manevru darbus uz Neste un Statoil piederošās dzelzceļa

infrastruktūras var veikt tikai viens komersants.

Saskaņā ar VAS "Latvijas dzelzceļš" 16.08.2010.

vēstuli Nr.D-7/566, manevru darbu organizēšana (t.sk.

dispečerdienests) uz pievadceļiem ietilpst attiecīgā pievedceļa

īpašnieka vai pārvaldītāja kompetencē.

Statoil 01.04.2010. vēstules Nr.CS003120/19 pielikumā ir

iesniedzis divu komercsabiedrību 2008.gadā izteiktos piedāvājumus

Statoil un Neste veikt manevru darbus, kas sniedz ieskatu par

šāda pakalpojuma tirgus cenu. Statoil 29.04.2010. sarunu

protokolā norādīja, ka pēc 2008.gadā veiktās Latvijas dzelzceļa

pakalpojuma tirgus izpētes ir secināts, ka piedāvājumos minētā

maksa bija krietni lielāka nekā aprēķinot izmaksas, kas veidojas

Neste un Statoil no šādas darbības veikšanas. Turklāt saskaņā ar

(*) norādīto10, ņemot vērā Statoil un Neste dzelzceļa

infrastruktūras specifiskumu (komplicētību), lai uzsāktu manevru

pakalpojumu sniegšanu, ir jāiegādājas specifiskas lokomotīves,

kas nozīmē ievērojamu finanšu līdzekļu ieguldīšanu. No (*) un

Neste darbinieku sarakstes izriet, ka minētā komercsabiedrība

piedāvā veikt manevru darbus, izmantojot Statoil un Neste

lokomotīvi un darbiniekus, un tā nav ieinteresēta lokomotīves

iznomāšanā kā atsevišķā pakalpojumā.

Ņemot vērā minēto un ievērojot Konkurences likuma 1.panta

3.punktu, manevru darbu pakalpojuma konkrētais ģeogrāfiskais

tirgus ir plašākas kā vienas dzelzceļa infrastruktūras robežas,

kurā manevru darbi tiek veikti. Lai gan no pieprasījuma puses

(Statoil un Neste infrastruktūra) pastāv konkrēti nosacījumi kā,

piemēram, dzelzceļa infrastruktūras īpatnības, kravas veids, no

piedāvājuma puses manevru darbu veikšana ir aizvietojama plašākā

teritorijā par Neste un Statoil piederošo dzelzceļa

infrastruktūru. To apstiprina vairāki fakti - 1) iepriekš šo

pakalpojumu Neste un Statoil, sniedza cits tirgus dalībnieks, 2)

šo pakalpojumu Neste un Statoil, pēc līguma laušanas piedāvāja

sniegt vairāki citi komersanti. Neste un Statoil, izvērtējot

piedāvājumus, ir pieņēmuši lēmumu pati organizēt šī pakalpojuma

sniegšanu sev piederošajā infrastruktūrā. Mainoties tirgus

situācijai un pie nosacījuma, ka pastāv pieprasījums, Neste un

Statoil, ir iespējams saņemt šo pakalpojumu no cita komersanta,

kā arī sniegt manevru darbus plašākā teritorijā nekā tās

dzelzceļa infrastruktūra.

Ievērojot iepriekšminēto un to, ka manevru darbu pakalpojumu

tirgus ir pakārtots tirgus Neste un Statoil privātās lietošanas

dzelzceļa infrastruktūras pakalpojuma tirgum, konkrētais

ģeogrāfiskais tirgus tiek atstāts atklāts, jo precīza tā

definīcija būtiski neietekmē tālākos secinājumus lietā.

1.3. Naftas produktu pārkraušana un uzglabāšana

Saskaņā ar Naftimpeks Iesniegumā norādīto, tā nodarbojas ar

gaišo naftas produktu pārkraušanas pakalpojumu sniegšanu Rīgas

brīvostas teritorijā tranzīta kravām. Naftimpeks pieder sekojoši

naftas produktu rezervuāri: trīs rezervuāri pa 11 000

m3 un divi rezervuāri pa 32 000 m3, kas ar

tehnoloģiskām iekārtām savienoti ar dzelzceļa infrastruktūras

objektiem un piestātni Nr.ZO-18. Naftimpeks klienti ir naftas

produktu eksporta kravu nosūtītāji, visbiežāk no Krievijas

Federācijas un no Baltkrievijas. Naftas produkti, kas tiek

saņemti pa dzelzceļu cisternās, tālāk tiek pārsūknēti rezervuāros

un tālāk kuģos, kas šo preci nogādā gan uz Eiropas, gan ASV

ostām. Saskaņā ar Naftimpeks 22.03.2010. vēstuli Naftimpeks

termināls tehnoloģiski ir piemērots un paredzēts tikai gaišo

naftas produktu pārkraušanai. Tumšo naftas produktu (mazuts,

dažādas eļļas, nafta) pārkraušanai būtu jāiegulda liela apjoma

investīcijas, kurām pēc Naftimpeks domām nav ekonomiskā

pamatojuma. Naftimpeks nepastāv aizvietojamība no piedāvājuma

puses attiecībā uz tumšajiem naftas produktiem. Gaišo naftas

produktu krava, kas vagoncisternās tiek saņemta Naftimpeks

terminālī, ar sūkņu un pārējo tehnoloģiskā procesa posmu

palīdzību tiek pārsūknēta (nolieta) no vagoncisternām uz

rezervuāriem, kur tā uzglabājas, līdz tiek sasniegts pietiekošs

daudzums un/vai līdz brīdim, kad klienta kuģis ierodas piestātnē

Nr. ZO-16/18 pakaļ kravai. Naftimpeks var apkalpot kuģus tikai

šajā piestātnē, jo tā termināls ir savienots ar minēto piestātni

ar 2 naftas produktu cauruļvadiem, pa kuriem arī no rezervuāriem

ar sūkņu un citu iekārtu palīdzību tiek piepildīti kuģi.

Saskaņā ar Neste 13.04.2010. vēstulē Nr.AD/306/2010 sniegto

informāciju, tās termināls ir paredzēts gaišo naftas produktu

pārkraušanai un glabāšanai, tādējādi Neste nevar uzsākt pārkraut

un uzglabāt cita veida naftas produktus, neveicot būtiskas

izmaiņas un ieguldījumus jau esošajā infrastruktūrā.

Iepriekšminētais norāda, ka pastāv atšķirīgs tehnoloģiskais

process gaišo un tumšo naftas produktu pārkraušanai un ka

pārorientācija no viena produkta veida pārkraušanas uz otru, ja

tā nav paredzēta būvniecības procesā, varētu veidot būtiskas

barjeras ienākšanai tirgū. Galīga secinājuma izdarīšanai, vai no

piedāvājuma puses gaišo naftas produktu pārkraušanas un

uzglabāšanas tirgus ir aizvietojams ar tumšo naftas produktu

pārkraušanas un uzglabāšanas tirgu, šajā lietā nav izšķirošas

nozīmes, jo detalizēta izvērtēšana būtiski neietekmē tālākos

secinājumus lietā. Līdz ar to trešais konkrētās preces tirgus

šajā lietā ir naftas produktu pārkraušanas un uzglabāšanas

tirgus.

Saskaņā ar Statoil sniegto informāciju, tā nesniedz trešajām

pusēm gaišo naftas produktu pārkraušanas un uzglabāšanas

pakalpojumu. Savukārt Neste vienlaikus ar sev nepieciešamā naftas

produkta apjoma nodrošināšanu, papildus sniedz trešajām pusēm

gaišo naftas produktu pārkraušanas un uzglabāšanas pakalpojumu.

Līdz ar to Neste un Naftimpeks naftas produktu pārkraušanas un

uzglabāšanas pakalpojumu tirgū ir uzskatāmi par konkurentiem.

Izvērtējot ģeogrāfisko tirgu, secināms, ka, saskaņā ar Neste

13.04.2010. vēstulē Nr.AD/306/2010 sniegto informāciju,

svarīgākie kritēriji, pēc kuriem kravas īpašnieks izvēlas

konkrēto ostu, varētu būt: ostas atrašanās vieta, pārkraušanas

izmaksas, sliežu jauda, cena par termināla pakalpojumu,

nosacījumi produktu pārkraušanai, termināla infrastruktūra,

piestātnes dziļums, pārkraušanas ātrums un termināla kapacitāte.

Naftimpeks Iesniegumā kā konkurentus norādīja Rīgas ostā - Neste,

SIA "BLB Termināls", SIA "Mantess", SIA

"Ovi", Venstpils ostā - AS "Ventspils nafta",

arī Igaunijas un Klaipēdas ostu terminālus. Attiecībā uz iepriekš

minētajiem tirgus dalībniekiem Naftimpeks 22.03.2010. vēstulē

norāda, ka kravas īpašnieks/nosūtītājs vai aģents var izvēlēties

to ceļu, kas atbilst tā saistībām, izmaksām, termiņiem, tādēļ

naftas produktu pārkrāvēju starpā valda konkurence viena reģiona

ietvaros, jo atšķirīgās situācijās tie var izvēlēties kādu no

pārkrāvējiem minētajās ostās. Naftimpeks norāda, ka

aizvietojamība no piedāvājuma puses pastāv. Cenu atšķirība ap

0,10 USD uz tonnu var likt mainīt loģistikas ceļus un pakalpojuma

sniedzējus.

Konkrētajā lietā tiek vērtēta Neste un Statoil rīcības

iespējamā ietekme uz saistīto tirgu - naftas produktu

pārkraušanas un uzglabāšanas tirgu (kurā darbojas Naftimpeks),

ņemot vērā, ka Neste un Statoil atrodas dominējošā stāvoklī tām

piederošās privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras

izmantošanas pakalpojuma tirgū Rīgas brīvostas teritorijā.

Ievērojot minēto un tālāk Lietā izdarītos secinājumus, nav

nepieciešams šajā lietā precīzi definēt naftas produktu

pārkraušanas un uzglabāšanas pakalpojuma konkrēto ģeogrāfisko

tirgu, tāpēc naftas produktu pārkraušanas un uzglabāšanas

pakalpojuma konkrētā ģeogrāfiskā tirgus definīcija šajā lietā

tiek atstāta atklāta.