Vairogs4. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Procesa dalībnieku sniegtie viedokļi
4.1. Statoil un Neste 27.09.2010. vēstulē Nr.AD 661/2010 un
01.11.2010. vēstulē Nr.A-17-2010 sniegtie viedokļi:
1) "Neste un Statoil uzskata, ka lietā esošā
informācija nedod pamatu izdarīt secinājumu, ka Neste un Statoil
dzelzceļa infrastruktūra nav aizvietojama. (..) Lietā nav ņemts
vērā tas, ka Neste un Statoil nav ieguvusi dzelzceļa
infrastruktūru no valsts vai pašvaldības. Dzelzceļa
infrastruktūras izbūvi nav finansējusi ne valsts, ne pašvaldība.
Neste un Statoil ir izbūvējusi dzelzceļa infrastruktūru,
investējot savus līdzekļus."
Konkrētajā lietā ir vērtēts, vai infrastruktūra ir
aizvietojama vai nav. Konkurences padome ir secinājusi, ka
infrastruktūra nav aizvietojama. Arguments, ka infrastruktūra ir
izbūvēta, investējot savus līdzekļus, nemaina iepriekš minēto
secinājumu.
2) "Neste un Statoil piekrīt, ka Naftimpeks"
šobrīd ir nepieciešama dzelzceļa infrastruktūra, lai veiktu gaišo
naftas produktu pārkraušanu Rīgas brīvostas teritorijā. Tomēr
Neste un Statoil nevar piekrist tam, ka nav iespējama Neste un
Statoil dzelzceļa infrastruktūras aizstāšana." (..)
"Lietā nav gūti pierādījumi tam, ka Rīgas brīvostas
teritorijā vēl vienas dzelzceļa infrastruktūras izbūve, kas
nodrošinātu piekļuvi Naftas terminālim, ir ekonomiski
nerealizējams pasākums."
Izvērtējot aizvietojamības iespējas, protams, ir jāņem vērā
ekonomiskie apsvērumi (Naftimpeks izmaksas, to atgūšanas
iespējas, kā arī ietekme uz Naftimpeks produkta cenu, izbūvējot
jaunu dzelzceļa infrastruktūru), tomēr šajā lietā tas nav
noteicošais faktors. Lietā tika pieprasīta un saņemta informācija
no Rīgas brīvostas pārvaldes un VAS "Latvijas
Dzelzceļš" par iespējām būvēt jaunu dzelzceļa
infrastruktūru, kas nodrošinātu Naftimpeks alternatīvu iespēju,
neizmantojot Neste un Statoil dzelzceļa infrastruktūru, nogādāt
kravu naftas produktu terminālī. Izvērtējot VAS "Latvijas
Dzelzceļš" un Rīgas brīvostas pārvaldes sniegto informāciju,
netika gūts apstiprinājums, ka šāds projekts ir realizējams arī
faktiski (dabā).
3) "(..) no SIA "Alpha Ekspress" 30.08.2010.
vēstules Nr.05/43 izriet, ka tā nevēlas nodrošināt Naftimpeks
dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu un manevru darbu
pakalpojumu sniegšanu galvenokārt ekonomisku apsvērumu dēļ. Neste
un Statoil piekrīt, ka šādu pakalpojumu sniegšana vēl kādam
komersantam var radīt Alpha Ekspress neērtības un prasīt papildus
darbu, lai nodrošinātu koordinētu un drošu dzelzceļa
infrastruktūras izmantošanu, kā arī saprot to, ka Alpha Ekspress
nav gatava sniegt šos pakalpojumus Naftimpeks par tik zemu
atlīdzību, kā to šobrīd dara Neste un Statoil. Tomēr, ņemot vērā
Eiropas Savienības tiesu praksi, šādi apsvērumi nevar kalpot tam,
lai secinātu, ka Alpha Ekspress dzelzceļa infrastruktūra nav
uzskatāma par potenciālu Neste un Statoil dzelzceļa
infrastruktūras aizvietotāju."
Konkurences padome ir izvērtējusi visus lietā esošos
pierādījumus kopsakarā. Lietā esošie pierādījumi - sk. Alpha
Ekspress, VAS "Latvijas Dzelzceļš" sniegtā informācija,
kas atspoguļota šā lēmuma 1.1. punktā, Naftimpeks naftas produktu
kravas apgrozījums (sk. šā lēmuma 1.1. punkts) norāda, ka nav
pamata uzskatīt, ka Alpha Ekspress būtu spējīga sniegt Naftimpeks
dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas pakalpojumu. Ievērojot
minēto, kā arī to, ka pakalpojuma sniegšanas un konkurences
apstākļi būtu atšķirīgi, gadījumā, ja vienošanās būtu jāpanāk
starp Alpha Ekspress, Statoil, Neste un Naftimpeks, Konkurences
padome ir secinājusi, ka Alpha Ekspress dzelzceļa infrastruktūra
Naftimpeks gadījumā nav aizvietojama ar Neste un Statoil privātās
lietošanas dzelzceļa infrastruktūru.
4) "Neste un Statoil vēlas atkārtoti vērst
Konkurences padomes uzmanību uz to, ka no ES tiesu prakses
izriet, ka nav nepieciešams, lai aizstājējs būtu jau pastāvošs un
pieejams konkrētajā brīdī. Pietiek konstatēt, ka tāds potenciāli
ir iespējams, izmantojot jebkādus saprātīgus līdzekļus".
(..) Ievērojot ES tiesu praksi, tas vien, ka Naftimpeks sava
dzelzceļa infrastruktūras izbūvei ir jāievēro tiesību aktos
noteiktā kārtība, kas prasa zināmu laiku un resursus projekta
realizācijai, nenozīmē, ka jaunas dzelzceļa infrastruktūras
izbūve nav uzskatāma par esošās infrastruktūras potenciālu
aizstājēju. Tiesību aktos noteiktās kārtības ievērošanu nevar
uzskatīt par ko tādu, kas pārsniedz "saprātīgu līdzekļu
izmantošanu. (..) Protams, lai izbūvētu dzelzceļa infrastruktūru
šajā teritorijā, būtu jāievēro vispārsaistošo tiesību akti, kas
attiecas uz ikvienu šāda veida būvprojektu, tai skaitā būtu
jāsaņem kompetento iestāžu novērtējumi un atļaujas. Tomēr
nepieciešamība ievērot tiesību aktos noteikto vispārsaistošo
kārtību būvniecības projektu realizēšanai nevar tikt uzskatīta
par šķērsli šādas infrastruktūras izbūvei. Arī Neste un Statoil
ieguldīja ievērojamus naudas līdzekļus, kā arī cilvēkresursus,
lai izstrādātu nepieciešamo dzelzceļa infrastruktūras projektu,
saņemtu visas nepieciešamās atļaujas un
saskaņojumus."
Konkurences padome norāda, ka katra lieta tiek izvērtēta,
ievērojot katras lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus.
Saskaņā ar konkurences tiesībām, nosakot konkrēto tirgu, tiek
vērtētas arī barjeras ienākšanai konkrētajā tirgū, tai skaitā
barjeras, ko veido administratīvo prasību izpilde, tie var būt
arī ekoloģiskie ierobežojumi (dažādu vides aizsardzības
institūciju noteiktie aizliegumi). Šajā konkrētajā gadījumā bažas
par šāda projekta realizāciju izraisa fakts, ka Rīgas brīvostas
pārvalde, kas ir konkrētās teritorijas pārvaldītājs, ir
norādījusi, ka lai vispār varētu spriest par šāda
projekta realizāciju ir nepieciešama priekšprojekta izpēte
un dažādu administratīvo prasību izpilde. Bez tam ir jāņem vērā
apstāklis, ka teritorija, kuru Statoil un Neste ir norādījušas kā
iespējamo dzelzceļa infrastruktūras būvniecības vietu, robežojas
ar "Vecdaugavas" dabas liegumu. "Vecdaugavas"
dabas liegums ir īpaši aizsargājamā dabas teritorija, kura ir
iekļauta Natura 2000 sarakstā. Minētais Konkurences padomes
izpratnē nozīmē, ka pastāv iespēja, ka šāda projekta realizēšanai
ir būtiski šķēršļi tieši no administratīvo prasību un vides
aizsardzības viedokļa. Konkurences padomes uzskata, ka konkrētās
lietas ietvaros, lai varētu izvērtēt, vai jauna dzelzceļa
infrastruktūras būvniecība ir uzskatāma par Neste un Statoil
dzelzceļa infrastruktūras aizvietotāju, ir jābūt visu atbildīgo
institūciju atļaujām un novērtējumiem (zināmi zemes īpašuma
lietošanas nosacījumi, atbildīgo vides aizsardzības institūciju
atzinumi u.c.), no kuriem izriet, ka šāds projekts ir realizējams
(t.sk. par šāda projekta kopējo ietekmi uz vidi) un attiecīgi
tālāk šī aizvietojamība tiktu vērtēta, ņemot vērā izvirzītos
nosacījumus un ekonomiskos apsvērumus, sekojoši būtu pamatota
diskusija par "saprātīgu līdzekļu izmantošanu".
Konkurences padome apzinās Statoil un Neste veikto ieguldījumu
tās infrastruktūras Rīgas brīvostas teritorijā attīstībā un
attiecīgi arī ir norādījusi, ka ir pašsaprotamas to tiesības
saņemt atbilstošu atlīdzību, lai būtu pamatota interese sniegt
šādu pakalpojumu.
Kā izriet no dokumentācijas, ko ir iesūtījusi Neste un
Statoil15, par plānoto naftas produktu uzglabāšanas
tvertņu būvniecību, šie projekti tiek attīstīti tam paredzētajās
teritorijās. Pretēja situācija ir ar Statoil un Neste norādīto
teritoriju dzelzceļa infrastruktūras uz Naftimpeks termināli
izbūvei - Konkurences padomes rīcībā nav informācijas, kas
apstiprinātu, ka šī teritorija ir paredzēta dzelzceļa
infrastruktūras būvniecībai.
4.2. Naftimpeks 29.09.2010. vēstulē sniegtais viedoklis.
1) "(..) Naftimpeks uzskata, ka Konkurences padomes
Izpilddirekcija nav veikusi pietiekamu Naftimpeks iesniegumos
minēto apstākļu pārbaudi, nav pārbaudīti Neste elektroniskie datu
nesēji (kur būtu iespējams redzēt, vai Naftimpeks sniegtā
informācija par kravu piegādātājiem un apjomiem netiek negodīgi
izmantota Neste naftas produktu vairumtirdzniecības biznesā,
pārsūtot to citām personām), tāpat netika izmantota iespēja
intervēt lieciniekus, uz kuriem norādīja
Naftimpeks.(..)"
Konkurences padome norāda, ka lietas izpētes laikā (no
04.01.2010., kad Naftimpeks iesniedza iesniegumu Konkurences
padomē līdz 25.11.2010., kad Konkurences pieņēma lēmumu šajā
lietā) Naftimpeks vairākkārtīgi nav sniedzis atbildes pēc būtības
uz Konkurences padomes pieprasīto informāciju par Naftimpeks
norādītājām Neste darbībām (Konkurences padomes un Naftimpeks
pārstāvju 13.01.2010. sarunu protokols, Konkurences padomes
16.03.2010. informācijas pieprasījums Nr.568, Konkurences padomes
18.06.2010. informācijas pieprasījums Nr.1316).
Konkurences padomes Izpilddirekcija lietas izpētē piemēro tās
izmeklēšanas metodes, kas ir samērīgas, lietderīgas un efektīvas
lietas objektīvo apstākļu konstatēšanai un izvērtēšanai.
Naftimpeks viedoklis ir nepamatots, ievērojot Administratīvā
procesa likuma 59.panta ceturto daļu, kas nosaka, ka procesa
dalībniekam ir pienākums iesniegt pierādījumus, kas ir viņa
rīcībā, un paziņot iestādei par faktiem, kas viņam ir zināmi un
konkrētajā lietā varētu būt būtiski.
Konkurences padome Lietā ir secinājusi, ka Neste informācija
par plānoto un faktisko preču kustību ir nepieciešama pakalpojuma
sniegšanai. Tai pašā laikā Neste ir norādījusi, ka dokuments,
kurā šī informācija ir atspoguļota, nav jābūt noteiktas formas.
Konkurences padome Lietā ir secinājusi, ka Naftimpeks ir iespējas
pakalpojuma sniegšanai nepieciešamo informāciju nodot, maksimāli
samazinot komercinformācijas izpaušanu. Lietā ir konstatēts, ka
Naftimpeks nav veicis attiecīgās darbības. Tāpat Naftimpeks nav
iesniedzis faktus, kas liecinātu, ka Neste nodotā informāciju
tiktu izmantota prettiesiskiem mērķiem, kā rezultātā ir ietekmēta
Naftimpeks konkurētspēja (papildus argumentāciju sk. šā lēmuma
4.3.punkta 2)apakšpunktā). Līdz ar to Konkurences likuma 9.panta
piektās daļas 3. un 4.punktā minēto darbību veikšanai Lietas
izpētes laikā nebija objektīva un tiesiska pamata.
2) "(..) Iepazīstoties ar Konkurences padomes
17.09.2010. vēstuli un ar lietas materiāliem, Naftimpeks
secināja, ka Izpilddirekcija informāciju par tarifa pamatotību ir
pieprasījuši tikai no iespējamiem pārkāpējiem - Neste, Statoil,
bet ne no trešajām personām - darbiniekiem, Valsts ieņēmuma
dienesta, pakalpojumu sniedzējiem u.tml. Tā kā iespējamie
pārkāpēji atrodas dominējošā stāvoklī konkrētajā tirgū, tad tiem
nav ekonomiskās motivācijas pazemināt savas izmaksas un iepirkt
pakalpojumus, darbus un materiālus par iespējamām zemākajām
cenām. Minētais, iespējams, ir novedis pie tā, ka izdevumu daļu
veidojošās pozīcijas ir sadārdzinātas salīdzinājumā ar tirgū
esošajām cenām, ko maksā citi tirgus dalībnieki par tādu pašu
pakalpojumu, darbu. Naftimpeks uzskata, ka Izpilddirekcijai bija
jāveic salīdzinošā analīze, pieprasot informāciju no paša
Naftimpeks, no citiem naftas produktu pārkrāvējiem un/vai privātā
dzelzceļa infrastruktūras īpašniekiem ostās.(..)"
Attiecībā uz netaisnīgi augtas (pārmērīgas) cenas noteikšanu
Eiropas Kopienas Tiesa spriedumā lietā United Brands
v.Commision ir atzinusi, ka cenas nesamērība var tikt
konstatēta, salīdzinot to ar pakalpojuma faktiskajām izmaksām.
Gadījumā, ja pakalpojuma cena neatbilst faktiskajām izmaksām, ir
jānoskaidro vai cena ir pati par sevi netaisnīga vai arī
salīdzinot ar citu tirgus dalībnieku sniegtajiem
pakalpojumiem.16
Kā izriet no Eiropas Kopienu tiesas un Eiropas Komisijas
prakses, tirgus dalībnieku noteiktā pakalpojuma cena ar citu
tirgus dalībnieku noteiktajām cenām ir salīdzināma un cenas
taisnīgums saistībā ar sniegtā pakalpojuma ekonomisko vērtību ir
izvērtējams tajos gadījumos, kad noteiktā cena neatbilst
faktiskajām izmaksām.
Ievērojot noteikto praksi, Konkurences padome, izvērtējot
izmaksas, kas veidojas Neste un Statoil no konkrēta pakalpojuma
sniegšanas, ir balstījusies uz izmaksu pamatojošiem dokumentiem.
Izvērtējot šos dokumentus, tika konstatēts, ka Neste un Statoil
sniegtā pakalpojuma cena atbilst izmaksām. Lieta vērtētās izmaksu
pozīcijas nav uzskatāmas par nesamērīgām, ievērojot sniegtā
pakalpojuma saturu. Līdz ar to Naftimpeks argumenti nav
pamatoti.
Konkurences padome norāda, ka Naftimpeks ir konkrētā
administratīvā procesa dalībnieks, kas saskaņā ar Administratīvā
procesa likuma 59.panta ceturto daļu administratīvā procesa
dalībniekam ir pienākums iesniegt pierādījumus, kas ir viņa
rīcība, un paziņot iestādei par faktiem, kas viņam ir zināmi un
konkrētajā lietā var būt būtiski. Līdz ar to Naftimpeks ir
pienākums bez Konkurences padomes uzaicinājuma iesniegt tā rīcībā
esošo informāciju un arguments, ka Konkurences padome nav
pieprasījusi tam informāciju, nav pamatots.
3) "(..) No Konkurences padomes vēstules ir redzams,
ka iespējamie pārkāpēji jau 2010.gada aprīļa sākumā ir iesnieguši
Izpilddirekcijā "Pakalpojuma izmaksu aprēķinu", kas
acīmredzot nav bijis pamatots, jo gan 2010. gada jūnijā, gan
augustā, vēl arī septembrī ir sniegti pamatojošie dokumenti.
Mūsuprāt, tas nozīmē, ka ne uz aprīļa mēnesi, ne uz 2009.gada
augustu nekādu pamatojošu aprēķinu vai dokumentu nav bijis. Tas
nozīmē, ka ir noticis pārkāpums, jo noteiktais tarifs nav
pamatots uz ekonomiskiem aprēķiniem, kā to norāda arī paši
iespējamie pārkāpēji savās atbildēs Izpilddirekcijai.
Izpilddirekcija nav pārbaudījusi arī tarifa, kas tika piemērots
līdz 2009.gada 1.oktobrim, pamatotību."
Konkurences padome norāda, ka no Naftimpeks Iesniegumā minētā,
kā arī no 13.01.2010. Sarunu protokola skaidri un nepārprotami
izriet Naftimpeks lūgums Konkurences padomei izvērtēt Neste un
Statoil tarifu, kurš Naftimpeks tiek piemērots sākot ar
01.10.2009. Tarifu, kurš tika piemērots līdz 01.10.2009.
Naftimpeks uzskata par atbilstošu izmaksām.17 Tādējādi
Naftimpeks iebildums ir noraidāms, pirmkārt, kā neatbilstošs
Iesniegumā izteiktajam lūgumam.
Izvērtējot Statoil un Neste tarifā, kurš tika piemērots no
01.10.2009. iekļautās izmaksas, Konkurences padome veica arī
2008.gada tarifā iekļauto izmaksu analīzi. Līdz ar to saistībā ar
Naftimpeks 29.09.2010. vēstulē izteiktajām bažām par tarifa
pamatotību, Konkurences padome norāda, ka saskaņā ar tās
veiktajiem aprēķiniem Naftimpeks 2009.gadā vidēji ir maksājis (*)
USD par tonnu (*). Ievērojot Konkurences padomes veiktos
aprēķinus un Naftimpeks
pārvadātās kravas proporciju pret kopējo pārvadātās kravas
apgrozījumu, vidēji 2009.gadā Naftimpeks piemērotais
tarifs par 1 pārvadāto naftas produktu tonnu nesedza Statoil un
Neste atbilstošās
izmaksas (proti izmaksas, kas ir attiecināmas uz Naftimpeks
proporcionāli tā kravas apgrozījumam), savukārt 2008.gadā
piemērotais tarifs (*) USD par tonnu (ja tiek pārvadāta krava
vairāk nekā (*) tonnas gadā) ir nedaudz pārsniedzis atbilstošās
izmaksas uz 1 pārvadāto naftas produktu tonnu un nodrošinājis
minimālu peļņu (*) % apmērā.
Atbilstoši Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 4.punktam,
dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana var izpausties arī kā
netaisnīgu pirkšanas vai pārdošanas cenu vai citu netaisnīgu
tirdzniecības noteikumu tieša vai netieša uzspiešana vai
piemērošana. Konkurences padome, pārbaudot 2008.gadā un 2009.gadā
spēkā esošos tarifos iekļautās izmaksas, konstatēja, ka
piemērotie tarifi nav nesamērīgi ar atbilstošajām izmaksām un
līdz ar to nav vērtējami kā netaisnīgi.
Ņemot vērā minēto, Naftimpeks iebildums ir noraidāms, jo tas
ir pretrunā lietā iegūtajiem tiešajiem pierādījumiem (izmaksas un
aprēķini).
4) "(..) Konkurences padome nepareizi ir secinājusi,
ka salīdzinājumā ar 2008.gadu izmaksas ir pieaugušas par vairāk
kā 20%, jo 2009., 2010.gadā, piemēram, Naftimpeks izmaksas tikai
samazinājās, piemēram, algas, atcēla akcīzes nodokli
dīzeļdegvielai, ko izmanto lokomotīvei u.tml. Naftimpeks ir
veicis savus aprēķinus, no kuriem izriet, ka pamatots tarifs
varētu būt no 0,423 USD/t līdz maksimums 0.45
USD/t."
Konkurences padome atkārtoti norāda, lietas izpētes gaitā tika
izvērtēti Neste un Statoil sniegtie dokumenti, t.sk.
grāmatvedības dokumenti, kas pamato tarifā iekļauto izmaksu
summas. Izmaksas, kas veidojas atšķirīgu pakalpojumu sniedzējiem,
nav salīdzināmas.
Papildus Konkurences padome norāda, ka tas, ka viens tirgus
dalībnieks ir samazinājis izmaksas, samazinot algas, savukārt
cits tirgus dalībnieks nav samazinājis izmaksas, liecina par
tirgus dalībnieku atšķirīgām darbības stratēģijām. Minētais
nenorāda uz nelikumīgu darbību veikšanu vai nepatiesas
informācijas sniegšanu, uz kuru pamata Konkurences padome būtu
veikusi nepareizus secinājumus.
Turklāt saskaņā ar Naftimpeks 2009.gada pārskatu Naftimpeks
izmaksas 2009.gadā, salīdzinot ar 2008.gadu, ir tikai pieaugušas.
Tā, piemēram, 2009.gada pārskata sadaļā Personāla izmaksas
(Piezīme 27) norādītās izmaksas ir pieaugušas par 18,55%,
sadaļās Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas (Piezīme
Nr.2), Pārdošanas izmaksas (Piezīme Nr.3) un
Administrācijas izmaksas (Piezīme Nr.4) norādītās izmaksas
ir pieaugušas attiecīgi par 5%, 21% un 11%, atsevišķos izmaksu
veidos kā, piemēram, Apsardzes izdevumi izmaksas ir
pieaugušas pat par 185% Līdz ar to kā neatbilstošs faktiskajai
situācijai ir vērtējams Naftimpeks izteiktais apgalvojums par
Naftimpeks izmaksu samazināšanos.
Nav izprotams Naftimpeks minētais, ka pamatots varētu būt
tarifs no 0,42-0,45 USD par tonnu, nesniedzot informāciju un
dokumentus, kas pamatotu šādu apgalvojumu, un tai pašā laikā
atzīstot, ka tarifs no (*) USD par tonnu gadā, kurš tika
piemērots no 01.09.2007., ir pamatots. Jānorāda, ka līguma
noslēgšanas brīdī (2003.gadā) spēkā esošā atlīdzība bija
intervālā no (*) USD par tonnu, tātad lielāka nekā Naftimpeks
uzskata par piemērotu šajā brīdī (2010.gadā).
Konkurences padome noraida visus minētos Naftimpeks iebildumus
kā nepamatotus.
4.3. 22.11.2010. Konkurences padomē tika saņemta Naftimpeks
17.11.2010. vēstule, kurā Naftimpeks
1) lūdz Konkurences apdomi iepazīstināt ar Neste un Statoil
kompānijai Naftimpeks noteiktā pakalpojuma tarifa aprēķina
tabulu, kurā būtu norādīti tarifa aprēķinā ietverto izmaksu
nosaukumi un katras konkrētās pozīcijas procentuālā daļa
attiecībā pret gala iznākumu. Minēto Naftimpeks pamato ar
sekojošu "(..) Tā kā Naftimpeks nav ne Neste, ne Statoil
konkurents uz pakalpojumu, kas saistīti ar dzelzceļa pievadceļu
izmantošanu, sniegšanu, bet gan šo pakalpojumu saņēmējs-klients,
tad šāda veida informācija, kas nesatur cenas, nevar nekādā veidā
aizskart pakalpojuma sniedzēju komercnoslēpumu. (..) Neste un
Statoil rīcībā ir Naftimpeks komercnoslēpumu saturošā informācija
par naftas produktu piegādātājiem, apjomiem u.tml., tāpēc šādas
vispārīgas informācijas sniegšana attiecībā uz tarifā
iekļautajiem izdevumu posteņiem ir tikai taisnīga prasība. (..)
Neste Termināla vadītājs (..) 08.09.2008. ir nosūtījis e-pasta
vēstuli Naftimpeks, kuras pielikumā bija ietverts aprēķins.
Minētais liecina, ka Neste šāda veida informāciju neuzskatīja par
tādu, kura satur ierobežotas pieejamības informāciju attiecībā
pret Naftimpeks, turklāt minētajā pielikumā bija ne tikai pati
tabula, bet arī cenas. Konkurences padomei, izprasot attiecīgo
08.09.2008. e-pasta vēstuli, būs iespējams pārliecināties, ka
Neste pati neuzskata attiecīgo informāciju par ierobežotas
pieejamības informāciju, maldinot Konkurences padomi par
informācijas statusu, nolūkā liegt Naftimpeks iespēju argumentēti
iebilst pret pakalpojuma tarifa aprēķina tabulu."
Konkurences padome atkārtoti norāda, ka Naftimpeks kā
administratīvā procesa dalībniekam ir pienākums iesniegt tā
rīcībā esošo informāciju. Ņemot vērā, ka Naftimpeks kopš lietas
ierosināšanas brīža nav iesniedzis Konkurences padomei tā minēto
e-pasta vēstuli, nav iespējams konstatēt kādu aprēķinu Neste
08.09.2008. ir sniegusi Naftimpeks. Tarifā iekļaujamās izmaksas
un to veidi (jeb pozīcijas), kas veidojas, uzņēmumam sniedzot
pakalpojumu kādam citam uzņēmumam, ir uzskatāma par ierobežotas
pieejamības informāciju. Līdz ar to Konkurences padomei,
ievērojot arī Statoil un Neste izteikto lūgumu Konkurences
padomei piešķirt minētai informācijai ierobežotas pieejamības
informācijas statusu, nav tiesību iepazīstināt ar norādīto
informāciju Naftimpeks kā Neste un Statoil sniegtā pakalpojuma
saņēmēju.
2) "(..) Naftimpeks pastāv bažas, ka tā sniegtā
informācija par kravu piegādātājiem un apjomiem tiek negodīgi
izmantota Neste naftas produktu vairumtirdzniecības biznesā.
Aptaujājot savus sadarbības partnerus Naftimpeks ir guvis
apstiprinājumu savām bažām, jo kompānija, ar kuru Naftimpeks
sadarbojas kopš 2007.gada, ir apstiprinājusi, ka ar Neste
saistītas personas ir vairākkārt interesējušies par iespēju
uzsākt sadarbību to pašu naftas produktu pārkraušanai, izsakot
piedāvājumu vienoties par izdevīgākiem tarifiem
(..)".
Konkurences padome, iepazīstoties ar Naftimpeks 17.11.2010.
vēstulei pievienoto klienta vēstuli, adresētu Naftimpeks, secina,
ka tajā norādīta informācija par izdevīgākiem nosacījumiem
attiecībā uz dzelzceļa tarifu. Ievērojot minēto, Konkurences
padome vēlas norādīt Naftimpeks, ka uzņēmumi savstarpēji konkurē,
piedāvājot klientiem izdevīgākus nosacījumus (pakalpojuma cena un
kvalitāte, izpildes termiņš, dažādas atlaides utt. nosacījumi,
kas var veidot konkurētspējīgāku produktu), sekojoši ir klienta
ziņā, vai tas izvēlas citu pakalpojuma sniedzēju vai ir
apmierināts ar pašreizējo pakalpojumu sniedzēju un ir lojāls pret
to. Konkrētajā lietā, neskatoties uz to, ka Neste un Statoil
kopīgi, pamatojoties uz to kopīgajām īpašuma tiesībām, atrodas
dominējošā stāvoklī Neste un Statoil privātās lietošanas
dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas tirgū, Neste un Statoil
nav aizliegts konkurēt ar Naftimpeks naftas produktu pārkraušanas
tirgū.
Konkurences padome jau šā lēmuma 4.2.punkta 1) apakšpunktā
norādīja, ka, izvērtējot lietas apstākļus, ir secināms, ka Neste
informācija par plānoto un faktisko preču kustību ir nepieciešama
pakalpojuma sniegšanai. Tai pašā laikā Neste ir norādījusi, ka
dokuments, kurā šī informācija ir atspoguļota, nav jābūt
noteiktas formas. Konkurences padome Lietā ir secinājusi, ka
Naftimpeks ir iespējas pakalpojuma sniegšanai nepieciešamo
informāciju nodot, maksimāli samazinot komercinformācijas
izpaušanu, kā arī to, ka Naftimpeks nav veicis attiecīgās
darbības.
Ievērojot šā lēmuma 3.punktā minēto, Konkurences padome
secina, ka SIA "Neste Latvija" un SIA "Latvija Statoil"
darbībās nav saskatāmas Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas
4.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpuma tiesiskā sastāva
pazīmes.
Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Konkurences
likuma 6.panta pirmās daļas 1.punktu, 8.panta pirmās daļas
4.punktu un 13.panta pirmās daļas 4.punktu un Administratīvā
procesa likuma 63.panta pirmās daļas 4.punktu, Konkurences
padome
nolēma:
izbeigt lietas Nr. 2833/10/03.02/1 "Par Konkurences
likuma 13.panta pirmās daļas 4.punktā noteiktā aizlieguma
pārkāpumu SIA "Neste Latvija" un SIA "Latvija Statoil"
darbībās" izpēti.
Saskaņā ar Konkurences likuma 8.panta otro daļu Konkurences
padomes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena
mēneša laikā no šī lēmuma spēkā stāšanās dienas.
(*) - Ierobežotas
pieejamības informācija
1Konkurences padomes 22.10.2009. lēmuma
Nr.E02-36 "Par Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 4.un
5.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu SIA "Alpha
Ekspress" darbībās", 2. punkts, Konkrētais tirgus,
2.-3.lpp.
2Rīgas brīvostas pārvaldes 10.08.2010.
vēstule Nr.1-15/1319 adresēta Naftimpeks
3 MK 15.06.1999. noteikumiem Nr.212
"Noteikumi par dabas liegumiem"
4Dabas aizsardzības pārvaldes publiski
pieeajmā informācija
http://www.daba.gov.lv/public/lat/ipasi_aizsargajamas_dabas_teritorijas/dabas_liegumi/vecdaugava/%22%22/,
http://www.daba.gov.lv/upload/File/DAPi_apstiprin/DL_Vecgaugava-03.pdf;
Rīgas brīvostas pārvaldes publiski pieejamā informācija - Rīgas
brīvostas attīstības programmas vides pārskats, 66 lp; Rīgas
brīvostas attīstības programmas vides pārskata pielikumi,
Pielikums D.
5 Kā iespējams secināt no Iesniegumam
pievienotās sarakstes starp Neste, Statoil un Naftimpeks par
trešā pievadceļa izbūvi, diskusija par trešā pievadceļa izbūvi ir
uzsākta 2002.gada vidū (Naftimpeks 19.09.2010. vēstule
Nr.02-09/2002), 2004.gadā ir veikti Naftimpeks dzelzceļa tīkla
modelēšanas darbi (Naftimpeks 03.09.2004. vēstule Nr.01-09/2004
adresēta VAS "Latvijas Dzelzceļš), 2005.gadā Alpha
Ekspress ir nolēmusi dot saskaņojumu projekta par dzelzceļa
pievedceļa Nr.3 izbūvi izstrādei (Alpha Ekspress 15.06.2005.
vēstule Nr.05/32, adresēta Statoil, Naftimpeks un Neste) un
atbilstoši Statoil 29.04.2010.Sarunu protokolā norādītajam, trešā
pievadceļa izbūve ir pabeigta 2007.gadā. Protams Konkurences
padome apzinās, ka katra projekta, ievērojot tā realizēšanas
vietu, apstākļus un no tā izrietošos izpildāmos noteikumus un
nosacījumus, projekta posmi, realizācijas izpildes laiks var
atšķirties, tomēr pastāv zināmas likumsakarības un
atbilstības. Attiecīgi secināms, ka šāda dzelzceļa
infrastruktūras izbūvei, ietverot atļauju un saskaņojumu u.c.
saņemšanu, plānošanu (plāna, projekta, u.c. dokumentu izstrāde,
modelēšana) līdz faktiskai tā realizācijai dabā būtu nepieciešami
vairāki gadi.
6Paziņojuma par konkurences noteikumu
piemērošanu piekļuves līgumiem telekomunikāciju nozarē 91. a)
punktā, Komisija saistībā ar infrastruktūru, kurai ir jānodrošina
piekļuve (neaizvietojamu infrastruktūru), ir norādījusi, ka par
būtisku infrastruktūru ir atzīstama tāda, ja piekļuve
attiecīgajai infrastruktūrai ir svarīga, lai uzņēmumi varētu
konkurēt attiecīgajā tirgū. Atsakot piekļuvi, tirgus dalībnieka
darbības kļūst neiespējamas vai nopietni un nenovēršami
neekonomiskas. Turpat Komisija norāda, ka "Lai gan, piemēram,
liberalizētiem pakalpojumiem no 1996. gada 1. jūlija var izmantot
alternatīvu infrastruktūru, paies zināms laiks, līdz tā
daudzos gadījumos kļūs par apmierinošu alternatīvu atzītā
operatora iekārtām (…)" [izcēlums pievienots] (OJ 98, C
265).
7 Statoil un Neste 01.11.2010. vēstulē
Nr.A-17-2010 informē, ka tās ir plānojušas izbūvēt jaunas
tvertnes to terminālu teritorijās Rīgas brīvostas teritorijā,
sekojoši ir paredzams, ka pārskatāmā nākotnē būtiski
palielināsies Neste un Statoil pārvadāto kravu
apgrozījums.
8Saskaņā ar Rīgas brīvostas pārvaldes
publiski pieejamo informāciju (Rīgas brīvostas pārvaldes
attīstības programma 2009.g.-2018.g., 20 lp.), 2008.gadā
Naftimpeks kopā ar AS "BLB Baltijas termināls", SIA
"Latvijas Rietumu termināls" ir lielākie no 8 uzņēmumiem,
kas Rīgas brīvostā nodarbojas ar naftas produktu pārkraušanu.
Minētie trīs uzņēmumi kopā pārkrāva 85% no kopējā lejamkravu
apjoma.
9Konkurences padomes Lēmumā Nr. E02-36
tika konstatēts, ka manevru darbu pakalpojumu tirgus ir atdalāms
no dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas pakalpojuma tirgus,
2.2. punkts, 4 lpp.
1029.04.2010.Sarunu protokola 5.
lpp.
11Naftimpeks lūdza Konkurences padomi
norādīt, kādā formā liecība būtu sniedzama, Konkurences padome
atbildes vēstulē un telefoniski norādīja par minēto kārtību.
Tomēr Naftimpeks liecību, kas norāda uz klientu negodīgu
pārņemšanu lietā nav sniedzis.
12Statoil 29.04.2010. Sarunu protokols,
Neste 27.05.2010. Sarunu protokols
13Statoil 29.04.2010. Sarunu protokols,
Statoil 01.04.2010. vēstule Nr.CS03120/19
1429.04.2010. Sarunu protokols 6.
lpp.
15Statoil un Neste 12.11.2010.
vēstule
1614.02.1978. spriedums lietā 27/26
United Brands v.Commission [1978] ECR, Recueil, 207 lpp.,
250.-252.punkts
17Naftimpeks Iesniegumā minētais " (..)
2009.gada 31.augustā Naftimpeks saņēma vēstuli Nr.AD/1196/09 "Par
izmaiņām 2003.gada 22.janvāra līgumā par dzelzceļa pievedceļu
izmantošanu noteiktajā atlīdzībā". Šajā vēstulē abi
dzelzceļa infrastruktūras īpašnieki vienpersoniski paziņo, ka
sākot ar 2009.gada 1.oktobri tiek noteikta jauna paaugstināta
atlīdzība par Neste un Statoil sniegtajiem pakalpojumiem.
Atlīdzības pakalpojums ir nesamērīgs, netaisnīgs un ekonomiski
nepamatots un tādējādi satur dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas
izmantošanas pazīmes (..)" un 13.01.2010 Sarunu protokolā
fiksētais " (..) Jau iepriekš 2007.gadā [01.09.2007.] bija maksas
paaugstināšana,, kurai Naftimpeks piekrita kā pamatotai, jo
valstī palielinājās inflācija, tika palielinātas darbiniekiem
algas u.c.(..)"
Konkurences padomes priekšsēdētāja
I.Jaunzeme