3. pants

Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 4.punktā

noteiktā aizlieguma iespējamais pārkāpums

Saskaņā ar Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 4.punktu

jebkuram tirgus dalībniekam, kas atrodas dominējošā stāvoklī, ir

aizliegts jebkādā veidā ļaunprātīgi to izmantot Latvijas

teritorijā. Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana var

izpausties arī kā netaisnīgu pirkšanas vai pārdošanas cenu vai

citu netaisnīgu tirdzniecības noteikumu tieša vai netieša

uzspiešana vai piemērošana.

Naftimpeks Iesniegumā un 13.01.2010. tikšanās laikā lūdza

Konkurences padomi izvērtēt Neste un Statoil darbības:

1) par sensitīvas komercinformācijas pieprasīšanu,

2) par netaisnīgu dzelzceļa infrastruktūras noslodzes

sadalījumu (pārvadājamo kravu apjomu sadalījums),

3) palielinot Naftimpeks noteiktās atlīdzības par tiem

piederošās dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu.

3.1. Par sensitīvas komercinformācijas pieprasīšanu

Saskaņā ar Naftimpeks Iesniegumā norādīto informāciju,

"(..) Naftimpeks katru mēnesi saskaņo kravu apjomus.

Turklāt šajā saskaņojumā tiek pieprasīts norādīt arī nosūtītāju,

papildus tam, kopā ar kravu Neste un Statoil tiek iesniegta viena

no dzelzceļa Preču - pavadzīmes rēķina eksemplāriem. Tādējādi,

piemēram, Neste ir zināma visa sensitīvā informācija par

Naftimpeks klientiem, kas var tikt negodīgi izmantota, lai

piedāvātu Naftimpeks klientiem izdevīgākus noteikumus, par ko

Naftimpeks ir netiešas liecības". Šādas netiešas

liecības lietas izpētes laikā nav iesniegtas.11

Savukārt Līguma 2.2.punkts nosaka (*).

Naftimpeks 22.03.2010. vēstulē norāda, ka saskaņā ar Līguma

2.2. punkta nosacījumiem un izveidojušos praksi Naftimpeks katru

mēnesi iesniedz Neste un Statoil informāciju par nākamajā mēnesī

pārvadāšanai pa pievadceļu nepieciešamo naftas produktu apjomu.

Šajā saskaņošanas pieprasījumā tiek norādīts gan naftas produkta

veids, daudzums, nosūtītājs. Naftimpeks uzskata, ka būtu

jāsaskaņo tikai apjomi, nenorādot kravas nosūtītāju.

Konkurences padome secina, no Līgumā 2.2.punktā ietvertajiem

nosacījumiem neizriet dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas

izmantošanas pārkāpums. Informācija ko Naftimpeks sniedz par

kravas nosūtītāju, atbilstoši Līguma 2.2.punktam, ir

kvalificējama kā (*). Taču vienlaikus jānorāda, ka starp tirgus

dalībniekiem nav vēlama šādas sensitīvas komercinformācijas, kas

nav nepieciešama pakalpojuma sniegšanai, apmaiņa.

Ņemot vērā minēto, lai izvērtētu šādas informācijas norādīšanu

ikmēneša saskaņojumā nepieciešamību, Konkurences padome lūdza

Naftimpeks sniegt skaidrojumu par kravas kustību Latvijas

teritorijā un ar to saistīto dokumentu plūsmu Rīgas brīvostas

teritorijā Rīnūžos. Naftimpeks 22.03.2010. vēstulē sniedza

atbildi, kurā ir norādīta tā kravas kustība no Krievijas -

Latvijas robežas un dokumentu aprite līdz Neste un Statoil

dzelzceļa infrastruktūrai Rīgas brīvostā. Turpat Naftimpeks

norāda, ka "(..) ikmēneša saskaņošanai varētu tikt

iesniegts tikai plānotais apjoms tonnās un sadalījumā pa naftas

produktiem, kas būtu attaisnojams ar darba plānošanu, bet

dzelzceļa pavadzīmes vietā Naftimpeks vēstule ar kravas un apjomu

uzskaitījumu, jeb pavadzīmes ar aizkrāsotu jeb slēptu

konfidenciālo informāciju."

Ņemot vērā iepriekš norādīto, Konkurences padome lūdza Statoil

un Neste sniegt skaidrojumu par to, kas regulē ikmēneša

saskaņojumā norādāmās informācijas saturu un vai tā ir būtiska

pakalpojuma nodrošināšanā.

Atbilstoši Statoil un Neste sniegtajai

informācijai12, lai klientam tiktu piegādāta krava

(vilcienu sastāvs), VAS "Latvijas dzelzceļš" katru

mēnesi ir jāinformē par nākamā mēnesī paredzamo kravas

apgrozījumu, kvalitāti, nosūtītāju un saņēmēju. Ņemot vērā, ka

Naftimpeks izmanto Statoil un Neste piederošo dzelzceļa

infrastruktūru, ir nepieciešams privātās lietošanas dzelzceļa

infrastruktūras pārvaldītāja saskaņojums par plānotās kravas

apjoma pārvadāšanu. Lai Neste un Statoil no savas puses spētu

nodrošināt Naftimpeks pakalpojumu, Naftimpeks ir nepieciešams

norādīt mēneša kravas apgrozījumu. Savukārt kravas saņemšanas

brīdī pavadzīme ir nepieciešama kā dokuments, uz kura pamata tiek

sastādīts iekšējs dokuments par transportētās kravas un vagonu

daudzumu, uz kura pamata mēneša beigās tiek izrakstīts rēķins

Naftimpeks. Pēc iekšējā dokumenta sastādīšanas pavadzīme tiek

atdota atpakaļ tās īpašniekam. Pavadzīmes vietā var būt jebkurš

cits dokuments, uz kuru Neste varētu paļauties no tiesiskuma

viedokļa.

Tādējādi pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešamās informācijas

apmaiņa var tikt organizēta, maksimāli samazinot sensitīvās

komercinformācijas izmantošanu.

Ņemot vērā šajā lietā konstatētos apstākļus, kurā Naftimpeks

sniedz un Neste un Statoil pieņem šo informāciju, secināms, ka

informācijas apmaiņas process nav vērtējams kā dominējošā

stāvokļa ļaunprātīga izmantošana.

Līdz ar to Statoil un Neste darbībās, saņemot Naftimpeks

sniegto informāciju, nav saskatāmas Konkurences likuma 13.panta

pirmās daļas 4.punktā noteiktā pārkāpuma tiesiskā sastāva

pazīmes.

3.2. Par netaisnīgu dzelzceļa infrastruktūras noslodzes

sadalījumu (pārvadājamo kravu apjomu sadalījums).

Saskaņā ar VAS "Latvijas dzelzceļš" 17.03.2010.

vēstuli Nr.VL-7/182 privātās lietošanas infrastruktūras jaudas

sadali un lietošanas noteikumus nosaka attiecīgās privātās

lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs vai

īpašnieks.

Naftimpeks Iesniegumā norādīja, ka Līguma nosacījumi satur

Neste un Statoil uzspiestus noteikumus, kas ierobežo Naftimpeks

saimniecisko darbību, jo Līguma nosacījumi paredz iespēju Statoil

un Neste atteikt Naftimpeks saskaņojumu par tam piederošās kravas

pārvadāšanu. Lietas izpētes laikā netika iesniegti pierādījumi,

ka faktiski Naftimpeks būtu liegta tā kravu pārvadāšana

izmantojot Statoil un Neste dzelzceļa infrastruktūru. Tieši

pretēji, Lietā tika konstatēts, ka faktiski Naftimpeks pārvadā

lielāku kravas daudzumu nekā Neste un Statoil kopā, proti,

Naftimpeks kravu apgrozījums 2008.gadā veido (*) % un 2009.gadā

(*) % no kopējā kravu apgrozījuma.

Līguma 1.2. punkts nosaka: (*).

Saskaņā ar VAS "Latvijas Dzelzceļš" 2002.gada

14.novembra vēstuli Nr.D-7/1529, kurā ir norādīts, ka VAS

"Latvijas dzelzceļš" 17.07.2002. saņēma saskaņošanai

projekta darbu "Naftas termināla "Naftimpeks"

dzelzceļa darbības modelēšanu saistībā ar terminālu

"Statoil-Neste" darbību" un 23.07.2002. saskaņoja

to, ņemot vērā, ka kravu plūsmu apgrozījums caur staciju

"Ziemeļblāzma" sadalās sekojoši: 1) pēc pirmās kārtas -

Statoil/Neste termināliem kravas apgrozījums (kvota) sastāda (*)

tonnas gadā, Naftimpeks terminālam kravas apgrozījums (kvota)

sastāda (*) tonnas gadā; 2) pēc otrās kārtas [izpildīta] -

Statoil/Neste termināliem kravas apgrozījums (kvota) sastāda (*)

tonnas gadā, Naftimpeks terminālam kravas apgrozījums (kvota)

sastāda (*) tonnas gadā. Summārais kravas apgrozījums caur

staciju "Ziemeļblāzma" pēc pirmās kārtas ir (*) tonnas

gadā un pēc otrās kārtas ir (*) tonnas gadā. Savukārt VAS

"Latvijas Dzelzceļš" 26.02.2008. vēstulē Nr.DI-7/74, ko

Nafimpeks ir pievienojis Iesniegumam, norādīts, ka pašlaik

Ziemeļblāzmas stacija spēj nodrošināt (*) tonnas naftas produktu

pārvadāšanu gadā uz/no Neste, Statoil un Naftimpeks

termināliem.

Izvērtējot minēto, Konkurences padome secina, ka jau Līgumā ir

paredzēts, ka salīdzinoši ar Neste un Statoil kopīgi noteiktajām

kvotām (pārvadājamo apjomu daudzums), Naftimpeks ir paredzēts

lielāks kvotu daudzums. Šī Lēmuma 1.1.punktā minētie Statoil,

Neste un Naftimpeks kravu apgrozījumi norāda, ka Naftimpeks arī

faktiski pārvadā lielākus naftas produktu apjomus nekā noteikts

Līgumā un to pieļauj arī Līguma 2.4. punktā ietvertais nosacījums

(*).

Konkurences padome secina, ka no tās rīcībā esošās

informācijas neizriet, ka Naftimpeks faktiski būtu ierobežots

pārvadāt tā paredzētās kravas. Līguma nosacījumi, Neste un

Statoil kā dzelzceļa infrastruktūras īpašniekiem, paturot

tiesības nodrošināt sev nepieciešamās kravas apgrozījumu, paši

par sevi nesatur dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas

pārkāpumu.

Līdz ar to Statoil un Neste darbībās līgumā ar Naftimpeks

ietverot nosacījumu par dzelzceļa infrastruktūras jaudas

sadalījumu (arī izvērtējot faktiskos apstākļus) nav saskatāmas

Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 4.punktā noteiktā

pārkāpuma tiesiskā sastāva pazīmes.

3.3. Naftimpeks Līgumā noteiktās atlīdzības par Neste un

Statoil piederošās dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas

palielināšanu.

Naftimpeks 31.08.2009. saņēma Neste un Satoil vēstuli

Nr.AD/1196/09 "Par izmaiņām 2003.gada 22.janvāra līgumā par

dzelzceļa pievedceļu izmantošanu noteiktajā atlīdzībā". Šajā

vēstulē, sākot ar 01.10.2009., tika noteikta jauna paaugstināta

atlīdzība par Neste un Statoil sniegtajiem pakalpojumiem.

Atlīdzības paaugstinājums ir 17,78% apmērā.

Konkurences padome izvērtēja atlīdzības apmēra, kas tika

piemērots sākot ar 01.10.2009, noteikšanas pamatotību,

Konkurences padome izvērtēja tarifā ietverto izmaksu atbilstību

2008.gadā un 2009.gadā Statoil un Neste faktiskajām izmaksām, par

katru tarifā ietverto izmaksu pozīciju.

3.3.1. Saskaņā ar Statoil norādīto13 Līgumā

noteiktā atlīdzība ietver maksu par Līguma noteikto priekšmetu -

dzelzceļa infrastruktūras izmantošana un lokomotīves izmantošana.

2006.gadā Neste un Statoil uzsāka arī manevru pakalpojumu

sniegšanu. Taču ar Naftimpeks, papildus jau esošajam Līgumam,

līgums par manevru darbu sniegšanu netika noslēgts. Rezultātā

Neste un Statoil manevru darbus sniedz tā paša Līguma ietvaros,

un līdz ar to Neste un Statoil palielinājās pakalpojuma

sniegšanas izmaksas. 2009.gadā Statoil un Neste konstatēja, ka,

Līgumā Naftimpeks noteiktā atlīdzība nesedz pakalpojuma izmaksas.

Tādēļ Neste un Statoil izmantoja līgumā paredzēto iespēju par

atlīdzības paaugstināšanu ar 01.10.2009.

Statoil 01.04.2010. iesniedza Konkurences padomei

"Pakalpojuma izmaksu aprēķinu", kurā ir

iekļautas atbilstošās izmaksas, kas veidojas Statoil un Neste

nodrošinot pakalpojumu Naftimpeks, un tajā ietilpst: 1) dzelzceļa

pievedceļu izmantošana, 2) lokomotīves izmantošana (bez

personāla), 3) manevru darbu veikšana, kas ietver lokomotīves

mašīnista, vagonu sastādītāju darba nodrošināšanu, kā arī

lokomotīves degvielas nodrošināšanu, 4) dispečera pakalpojuma

nodrošināšana (turpmāk tekstā - kompleksais pakalpojums).

29.04.2010. Konkurences padomes telpās notika pārrunas ar

Statoil, kuru laikā tika identificētas nepilnības Statoil

iesniegtajā Pakalpojuma izmaksu

aprēķinā.14 Vienlaikus Konkurences padome

lūdza Statoil norādīt - kuram no abiem tirgus dalībniekiem

veidojas konkrētās izmaksas (kurš norēķinās ar piegādātājiem, bet

kuri ir savstarpējie norēķini), kādā veidā Statoil un Neste

nodala, kādā apmērā Pakalpojumu izmaksu aprēķinā ietvertās

izmaksas attiecināmas uz Naftimpeks kā uz pakalpojuma saņēmēju,

kā arī sniegt pamatotu viedokli attiecībā uz tarifa noteikšanu,

ņemot vērā kopīgo kravu apgrozījumu gadā.

Ņemot vērā 29.04.2010. tikšanās laikā identificētos

jautājumus, Statoil 11.06.2010. iesniedza precizētu

"Pakalpojuma izmaksu aprēķinu" par Naftimpeks

piemērojamo tarifu, kurā ir aprēķināts tarifs gan gadījumā, ja

Naftimpeks tiek sniegts kompleksais pakalpojums, gan, ja tiek

nodrošināta tikai dzelzceļa infrastruktūras un lokomotīves

izmantošana. Tomēr ievērojot, ka Naftimpeks faktiski tiek sniegts

pakalpojums, kurš aptver dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu,

lokomotīves izmantošanu, kā arī manevru darbu veikšanu

(kompleksais pakalpojums), Konkurences padome izvērtēja kompleksā

pakalpojuma izmaksas un Naftimpeks piemērotā tarifa

samērīgumu.

Ņemot vērā, ka dzelzceļa infrastruktūra ir Statoil un Neste

kopīpašums, pakalpojumu Statoil un Neste sniedz kopīgi un

pakalpojuma tarifs veidojas no abu tirgus dalībnieku izmaksām,

Neste 01.07.2010. vēstulē Nr.AD 492/2010 apstiprināja, ka Statoil

11.06.2010. vēstulē norādītajā "Pakalpojuma izmaksu

aprēķinā" ietvertās Neste izmaksas un izmaksu dalīšanas

principi ir saskaņoti ar Neste un ir pamatotas ar Neste

izmaksām.

Statoil 16.08.2010. un Neste 19.08.2010. iesniedza Konkurences

padomē dokumentus, kas pamato tarifa aprēķinā iekļautās izmaksas

(piegādātāju un pakalpojumu sniedzēju izrakstītus rēķinus,

izdrukas no iekšējās dokumentu uzskaites sistēmas).

Statoil un Neste 31.08.2010. iesniedza Konkurences padomē

atkārtoti precizētu tarifa aprēķinu, kurā ir norādītas sākotnēji

(11.06.2010.) Konkurences padomē iesniegtās tarifa aplēses un

izmaksu summas, kas ir pamatotas ar Statoil un Neste iepriekš

iesniegtajiem dokumentiem. Neste 01.09.2010. iesniedza

Konkurences padomē papildus precizējošu informāciju par Neste

izmaksu pamatojošiem dokumentiem. Tādējādi Konkurences padome

uzskata, ka Neste un Statoil sniegtā kompleksā pakalpojuma tarifa

pamatotību, salīdzinot ar šī pakalpojuma izmaksām, ir

izvērtējama, ņemot vērā 31.08.2010. iesniegtos aprēķinus. Minētie

aprēķini ir parādīti šī Lēmuma tabulā Nr.1.

Tabula Nr.1

Neste un Statoil norādītās

pamatotās izmaksas un atbilstoši tām aprēķinātais tarifs pa

izmaksu veidiem, ievērojot kopējo kravas apgrozījumu (*)

Statoil un Neste iepriekšminētajās vēstulēs attiecībā uz

tarifa aprēķinā ietvertajām izmaksu pozīcijām un to

aprēķināšanas, kā arī izmaksu attiecināšanas metodēm ir sniegusi

šādu pamatojumu:

- Pusēm [Statoil, Neste, Naftimpeks] jāsedz ar dzelzceļa

infrastruktūras uzturēšanu saistītie izdevumi proporcionāli

lietošanas apjomam, t.i., kravu apgrozījumam. Jebkāda cita pieeja

nozīmētu radīt situāciju, kurā infrastruktūras īpašnieku īpašuma

tiesības tiek ierobežotas par labu trešajai personai, kas gūst

labumu no infrastruktūras īpašnieku veiktajām investīcijām,

nedaloties visās to izmaksās un riskā, un tādējādi nostāda

infrastruktūras īpašniekus neizdevīgākā konkurences situācijā.

Līdz ar to tarifs ir aprēķināts, ņemot vērā faktisko kravas

apgrozījumu 2008.gadā un 2009.gadā kopā visām pusēm (Neste,

Statoil, Naftimpeks) un Neste un Statoil izmaksas.

- (*)

3.3.2. Konkurences padome, pamatojoties uz Neste un Statoil

sniegto informāciju, pārbaudīja tarifa aprēķinā iekļauto izmaksu

apjomu - pārliecinājās par iesniegto izmaksu attaisnojošo

dokumentu atbilstību noslēgtajiem līgumiem, kā arī pēc būtības to

atbilstību kompleksā pakalpojuma sniegšanai, izvērtēja izmaksu

attiecināšanas principus tajās netiešo izmaksu pozīcijās, kur nav

noslēgti līgumi ar izpildītājiem, bet tās ir noteiktas kā daļa no

kopējām Neste un Statoil atbilstošajām izmaksām. Atsevišķās

izmaksu pozīcijās, ņemot vērā zemāk norādīto pamatojumu,

Konkurences padome veica korekcijas.

Tabula Nr.2

Neste un Statoil kompleksā

pakalpojuma izmaksas LVL, ņemot vērā kopīgo kravas apgrozījumu un

izmaksu pamatojošos dokumentus (*)

Pārbaudot izmaksu atbilstību tarifa aprēķinā norādītajām

izmaksām, Konkurences padome ņēma vērā sekojošus apsvērumus, kā

arī veica sekojošas korekcijas aprēķinos:

- Ievērojot Statoil un Neste sniegto skaidrojumu, Konkurences

padome secina, ka pie esošajiem naftas produktu apgrozījuma

apjomiem 2008.gadā un 2009.gadā ir pieļaujams norādītais tarifa

aprēķins. Tādējādi katrs Statoil un Neste dzelzceļa

infrastruktūras izmantotājs sedz izmaksas proporcionāli kravas

apgrozījuma apjomam.

- Statoil un Neste ir pamatojuši (*) un (*) izmaksu

sadalījumu. (*) izmaksu attiecināšanas metode neliecina par

būtisku nesakritību starp sniegto pakalpojumu un tā (*)

nepieciešamajiem resursiem. Uz (*) un (*) attiecinātās izmaksas

nav vērtējamas kā pārmērīgas un konkrētajos lietas apstākļos

piemērotā izmaksu attiecināšanas metode nenorāda uz dominējošā

stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

- Izmaksu veidos (*) iekļauto izmaksu sākotnējais

sedzējs ir (*), tādēļ Konkurences padome ņēma vērā (*) iesniegtos

apmaksātos rēķinus par veiktajiem pakalpojumiem un tās norādītās

izmaksas šajās pozīcijās. (*) izmaksas tiek summētas kopā no

faktiski esošajām (ar izmaksu attaisnojošiem dokumentiem

apliecinātajām izmaksām 2008. un 2009.gadā), jo pārbaudot tarifa

atbilstību izmaksām, kas veidojas no pakalpojuma sniegšanas,

Konkurences padome balstījās uz faktiskajām izmaksām 2008. un

2009.gadā.

- (*) Par 2009.gadu Konkurences padome ņēma vērā Neste un

Statoil iesniegtos (*) izrakstītos rēķinus katram atsevišķi un

Neste 01.09.2010. papildus iesniegtos rēķinus, un kas ir

attiecināmi uz (*).

3.3.3. Konkurences padome veica aprēķinu par pakalpojuma

izmaksām, kas attiecināmas uz Naftimpeks, ievērojot tā naftas

produktu apgrozījumu proporciju pret kopējo naftas produktu

apgrozījumu - 2009.gadā (*) % (kopīgais apgrozījums (*) tonnas,

no tām Naftimpeks (*) tonnas) un 2008.gadā (*) % (kopīgais

apgrozījums (*) tonnas, no tām Naftimpeks (*) tonnas), kas

attēlots tabulā Nr.3.

Tabula Nr.3

Neste un Statoil kompleksā

pakalpojuma izmaksas, ņemot vērā Naftimpeks kravas apgrozījumu

(*)

Ņemot vērā uz Naftimpeks attiecināmās izmaksas, Konkurences

padome veica aprēķinus un novērtēja tarifa atbilstību, ievērojot

Neste un Statoil izmaksas un Naftimpeks naftas produktu

apgrozījumu, kas attēlots tabulā Nr.4.

Tabula Nr.4

Statoil un Neste sniegtā

pakalpojuma izmaksas uz 1 tonnu, ņemot vērā Naftimpeks kravas

apgrozījumu gadā, USD/tonnu (*)

Konkurences padome, izvērtējot tās rīcībā esošo informāciju,

secina, ka Statoil un Neste kopš 2009.gada 1.oktobra Naftimpeks

piemērotais tarifs (*) USD par tonnu pie apjoma virs (*) tonnas

mēnesī (šādu tarifu piemēroja Naftimpeks, kurš aprēķināts ņemot

vērā tā 2009.gada apjomu, proti (*) / 12 mēnešiem = (*) tonnas

mēnesī) lietas izpētes periodā nav vērtējams kā pārmērīgs -

faktiski tas sedz izmaksas un nodrošina minimālu peļņu ((*) % vai

(*)USD par tonnu).

Ņemot vērā Statoil un Neste sniegtos izmaksu pamatojošos

dokumentus, konstatējams, ka kompleksā pakalpojuma kopīgās

izmaksas (šī Lēmuma tabula Nr.3) 2009.gadā salīdzinoši ar

2008.gadu ir pieaugušas vairāk kā par 20 %. Tādējādi ir secināms,

ka Naftimpeks noteiktās atlīdzības paaugstinājums par Statoil un

Neste sniegtajiem pakalpojumiem ir vērtējams kā pamatots.

Konkurences padome, izvērtējot tās rīcībā esošo informāciju,

secina, ka Statoil un Neste darbībās, nosakot Naftimpeks

paaugstinātu atlīdzību par tam sniegtajiem pakalpojumiem, nav

saskatāms Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 4.punkta

noteiktā pārkāpuma tiesiskais sastāvs.