2. pants

Saskaņotu darbību aizliegums un

piemērojamās tiesību normas

2.1. Konkurences likuma

11.panta pirmajā daļā ietvertais aizliegums

Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 1.punkts nosaka, ka

ir aizliegtas un kopš noslēgšanas brīža spēkā neesošas tirgus

dalībnieku vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences

kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijā, to skaitā

vienošanās par tiešu vai netiešu cenu vai tarifu noteikšanu

jebkādā veidā vai to veidošanas noteikumiem, kā arī par tādas

informācijas apmaiņu, kura attiecas uz cenām vai realizācijas

noteikumiem.

Konkurences likuma 1.panta 11.punkts nosaka, ka vienošanās ir

divu vai vairāku tirgus dalībnieku līgums vai saskaņota darbība,

kurā tirgus dalībnieki piedalās, kā arī lēmums, ko pieņēmusi

tirgus dalībnieku apvienība.

Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 6.punktu konkurence ir

pastāvoša vai potenciāla ekonomiskā (saimnieciskā) sāncensība

starp diviem vai vairākiem tirgus dalībniekiem konkrētajā tirgū.

Sāncensība nenotiek un konkurence ir izslēgta, ja konkurenti

saskaņo savus plānus vai dara tos zināmus viens otram.

Konkurences likuma 11.panta piemērošana netiek ierobežota

tikai ar divpusēji vai daudzpusēji noslēgtu līgumu. Konkurences

likums ir piemērojams arī tirgus dalībnieku sadarbībai, kura tiek

sasniegta ar neformālas sapratnes palīdzību, un to sauc par

saskaņotu darbību.

Tādējādi vienošanās ir arī jebkurā citā formā panākta un

īstenota sadarbība starp konkurentiem, kuras ietvaros notiek

apmaiņa ar informāciju par cenām vai to veidošanās noteikumiem,

jo šāda darbība pēc sava mērķa ir vērsta uz konkurences

mazināšanu, t.i., kavēšanu, ierobežošanu vai deformēšanu, starp

konkurentiem.

Viens no konkurences pastāvēšanas pamatnosacījumiem - katram

tirgus dalībniekam sava komerciālā politika jānosaka neatkarīgi.

Šis princips izriet ne tikai no Konkurences likuma 11.panta

pirmās daļas, bet arī no Eiropas Savienības konkurences tiesībām.

Tai pašā laikā tirgus dalībnieks ir tiesīgs piemēroties tirgus

apstākļiem, taču ir aizliegti jebkuri kontakti starp tirgus

dalībniekiem, kuru mērķis vai sekas ir ietekmēt esošā vai

potenciālā konkurenta rīcību tirgū vai atklāt konkurentam savu

plānoto rīcību, lai piemērotos tirgus apstākļiem. Līdzīgu nostāju

ir paudusi Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk - EST) lietā

Suiker Unie v.Commission.8

2.2. Saskaņotas darbības un

paralēla uzvedība

Tirgus dalībnieku vienāda rīcība (piemēram, vienlaicīga cenu

paaugstināšana, līdzīgu nosacījumu atlaižu piedāvāšana) var būt

pierādījums tam, ka tirgus dalībnieki apmainās ar informāciju.

Vienlaikus katrs konkurents, lai saglabātu konkurētspēju, ir

maksimāli ieinteresēts vienpusēji novērot citu konkurentu ārējo

uzvedību tirgū. Tādējādi vienādas rīcības cēlonis var būt arī

tirgus apstākļi.

Tirgus dalībnieki, kuri veic komercdarbību caurskatāmā tirgū

(piemēram, ir viendabīgs (homogēns) produkts, komersantu cenas ir

publiski pieejamas un samērā viegli un operatīvi novērojamas no

konkurentu puses), kur ir oligopola tirgus struktūra, parasti

līdz noteiktam līmenim var spēt novērtēt un paredzēt iespējamo

konkurentu darbības, proti, kā konkurents uzvedīsies un reaģēs uz

tā rīcību. Šādos tirgos konkurentiem var nebūt tiešā veidā

jāvienojas par savas plānotās darbības atklāšanu, tā kā viņi savā

darbībā ir savstarpēji atkarīgi un pastāv iespējas sekot

konkurentu darbībām. Paralēla uzvedība pie noteiktiem tirgus

apstākļiem var būt racionāla reakcija uz konkrētā tirgus

pazīmēm.

Vienlaikus arī caurskatāms tirgus, kaut arī ierobežo, tomēr

neizslēdz iespēju rīkoties neatkarīgi. Turklāt katrs konkurents

brīvas konkurences apstākļos ir ieinteresēts mazināt iespēju

citiem prognozēt tā rīcību tirgū, tādējādi izmantot tādus

konkurences rīkus (t.sk., dažādot mārketinga stratēģijas), kas

ierobežo iespēju prognozēt tā rīcību tirgū un citam konkurentam

ātri pielāgoties tai. Tādējādi normālos tirgus apstākļos vienlīdz

loģiska ir arī tirgus dalībnieka interese mazināt paralēlas

reakcijas iespēju no konkurentu puses ar "slēptiem" vai

grūtāk paredzamiem konkurences rīkiem. Tādējādi paralēlisms

kopumā neizslēdz iespēju, ka tirgus dalībnieki atsevišķos

darbības posmos ir motivēti īstenot konkurences iespējas arī

slēpti.

2.3. Paralēlas uzvedības

pazīmes un tās izskaidrojums

EST lietā Suiker Unie un Zuchner9 ir

norādījusi, ka Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk -

LESD) 101.panta pirmā daļa nekavē tirgus dalībniekam

"inteliģenti" pielāgot savu uzvedību eksistējošai vai

paredzamai konkurenta darbībai/uzvedībai. EST uzskata, ka

paralēla cenas noteikšana oligopola tirgū ražotām viendabīgām

precēm pati par sevi nav pietiekams pierādījums saskaņotai

praksei, tomēr paralēla uzvedība var veidot stingrus pierādījumus

par darbību saskaņošanu, ja konkurence nav uzskatāma par

atbilstošu normāliem tirgus apstākļiem, ņemot vērā produkta dabu,

tirgus dalībnieku skaitu un tirgus apjomu10. Lietā

Woodpulp II EST nolēma, ka paralēlu uzvedību nevar

uzskatīt par pierādījumu saskaņotai darbībai, izņemot gadījumus,

kad saskaņota darbība ir vienīgais izskaidrojums šādai

uzvedībai.11 No tā izriet, ka, pastāvot ticamam

paralēlas uzvedības izskaidrojumam saistībā ar tirgus struktūru

un nosacījumiem vai produkta raksturu, tā nav uzskatāma par

saskaņotu darbību.

Vienlaikus EST uzskata, ka secinājumi nav viennozīmīgi, ja ir

iegūti papildu pierādījumi par kontaktiem starp tirgus

dalībniekiem, piemēram, par vēlamo cenu maiņu pirms pielāgošanās

jaunajai cenai, vai apmaiņu ar informāciju, kas nostiprinātu

šādas izmaiņas.12

Jebkurā gadījumā vienošanās starp konkurentiem par sekošanu

vai cenas līdera izvēli nozīmētu Konkurences likuma 11.panta

pirmās daļas pārkāpumu.

Tāpat, vērtējot paralēlu uzvedību kopsakarā ar tirgus

struktūru, EST ir atzinusi, ka dažos oligopola tirgos konkurenti

var būt savstarpēji atkarīgi. Pēc konkrētā tirgus izvērtējuma

Woodpulp II lietā EST secināja, ka normāla tirgus reakcija

ir vairāk ticams izskaidrojums cenu vienveidībai nekā saskaņota

darbība.

Oligopols tradicionāli tiek definēts kā tirgus struktūra, kur

tirgū ir tikai daži piegādātāji13. No tirgus

ekonomikas viedokļa nozīmīga ir tirgus vara, kas nozīmē, ka

tirgus dalībnieks var (individuāli vai kolektīvi) samazināt

produkcijas izlaidi vai paaugstināt cenas par sliktu

patērētājam.14 Oligopola tirgū tirgus struktūra ļauj

konkurentiem tuvu novērot vienam otru, kā rezultātā tie ir

ierobežoti sacensties tikai ar mārketinga

stratēģiju.15

Tādā veidā, ja nepieciešamie nosacījumi pastāv (tirgus

caurredzamība, tirgus struktūra, produkta vienveidība), tirgus

dalībnieki viendabīgā oligopola tirgū ir tendēti uz savstarpēju

sekošanu un paralēlismu, kas var radīt priekšstatu par

konkurences neesamību tirgū. Jāvērtē tirgus dalībnieka rīcības

modeļi tirgū.

Papildus paralēlai uzvedībai ir jākonstatē netiešie

pierādījumi (piemēram, uzvedība ir neracionāla, salīdzinot ar

tirgu, kurā pastāv konkurence, uzvedība norāda par atkāpšanos no

ilglaicīgas esošas komercdarbības prakses, kas vērtējot kopā ar

paralēlām darbībām liecinātu par saskaņotu darbību (arī

nerakstītā formā) esamību. Pēc būtības šis vērtējums ietver

tirgus dalībnieku faktiskās rīcības salīdzinājumu ar konkrētā

tirgus hipotētisko attīstību, kas balstīta uz tirgus

objektīvajiem apstākļiem (piemēram, individuālajām izmaksām,

pieprasījuma/ piedāvājuma izmaiņām), kur pastāv konkurence.

Ja konkrētā tirgus faktiskā darbība ir optimāla tirgus

dabiskajiem apstākļiem un pastāv šaubas, ka tirgus dalībnieku

starpā varētu būt apzināta konkurenci ierobežojoša rīcība, tirgus

dalībnieku saimnieciskās darbības paralēlisms nav uzskatāms par

saskaņotu darbību.