13. pants

Attiecībā uz pakalpojumu

sniegšanas teritoriju sadalīšanu starp SIA "Livas" un SIA RKF

"Iespēja" Ziepniekkalna mikrorajonā Konkurences padome ir

ieguvusi informāciju (01.07.2003. Konkurences padomes biroja

dienesta ziņojums), ka SIA RKF "Iespēja" un SIA "Livas" Valdeķu

ielā un tās apkārtnē piedāvāja vienādas kabeļtelevīzijas

programmu paketes. Tas nozīmēja, ka pilnīgi vienādu pakalpojumu

(kabeļtelevīzijas programmu pakešu) sniegšana abiem uzņēmumiem

bija ekonomiski neizdevīga un līdz ar to nebija vajadzības abiem

uzņēmumiem sniegt visā Ziepniekkalna teritorijā pilnīgi vienādus

pakalpojumus (tas ir, kabeļtelevīzijas programmu paketes). Tā kā

kabeļtelevīzijas programmu paketes bija vienādas, dažās mājās

iedzīvotājiem esot izveidojusies tendence nemaksāt par

kabeļtelevīzijas pakalpojumiem nedz SIA "Livas", nedz SIA RKF

"Iespēja". Situācija ar negodīgiem abonentiem neesot bijusi

izdevīga nevienam, jo neienāca nauda un cieta valsts budžets. Tā

kā situācijā ar negodīgajiem abonentiem bieži vien nevarēja

secināt faktu, konkrēti no kura tīkla nāk signāls, un bija

radītas nopietnas problēmas ar finansiāliem zaudējumiem valstij,

tad tika nolemts, ka vienā mājā nedarbosies abi operatori

paralēli.

Arī 03.07.2003. SIA "Livas"

vēstulē Nr.91/03 SIA "Livas" sniedz analoģisku informāciju, kāda

tika iegūta 30.06.2003. tikšanās laikā ar SIA "Livas"

pārstāvjiem. Minētajā vēstulē SIA "Livas" skaidro, ka: "Ierīkojot

ēku iekšējos tīklus, SIA "Livas" saskārās ar nopietnu problēmu

tajās mājās, kur strādāja SIA RKF "Iespēja". Lietas būtība bija

tāda, ka abiem uzņēmumiem bija satura ziņā praktiski identiskas

programmu paketes. Tā kā kabeļi bija izvietoti ēku vājstrāvas

šahtās blakus, šahtu skapīši praktiski bija pieejami jebkuram

iedzīvotājam un sākās masveidīga abonentmaksas nemaksāšana, jo

pārbaudēs abonenti apgalvoja, ka neizmanto šīs, bet gan otras

firmas pakalpojumus. Pierādīt pretējo varēja, vienīgi pārtraucot

programmu izmantošanu visā tīklā. Tāpēc notika tikšanās ar SIA

RKF "Iespēja" direktoru A. Taranovu, kurā tika panākta

vienošanās, lai būtu iespējams identificēt, kura tīkla

pakalpojumus konkrētais abonents izmanto, vienā un tai pašā

teritorijā netiks sniegti vienādi pakalpojumi, jo pretējā

gadījumā abonenti nemaksā ne vienam, ne otram operatoram, un tas

nes zaudējumus abiem. Līdz ar to SIA "Livas" pārtrauca jaunu

pieteikumu pieņemšanu par pieslēgšanu uz tādām pašām

kabeļtelevīzijas programmu paketēm, kādas piedāvāja SIA RKF

"Iespēja", un Ziepniekkalna mikrorajona austrumu daļā slēdza

līgumus tikai par kabeļu interneta pakalpojumu piegādi. Protams,

interneta pakalpojumu abonents saņēma arī SIA "Livas" televīzijas

programmu pilno paketi, jo šo paketi bija iespējams identificēt

pēc interneta signāla, kas tehniski ir iekļauts paketes frekvenču

spektrā".

Tā kā SIA "Livas" rīcībā nav

saglabājušies pierādījumi (dokumenti) par negodīgajiem

abonentiem, kuri nemaksāja abonēšanas maksu, tad konkrētā

pārkāpuma izvērtēšanā Konkurences padome nevar izmantot un

novērtēt SIA "Livas" sniegto argumentāciju par negodīgajiem

abonentiem.

Lai gan SIA "Livas" direktors

savos mutiskajos izteikumos un arī vēstulēs Konkurences padomei

ir norādījis, ka it kā ir panākta vienošanās ar SIA RKF "Iespēja"

direktoru A. Taranovu par to, ka, lai būtu iespējams identificēt,

kura tīkla pakalpojumus konkrētais abonents izmanto, vienā un tai

pašā teritorijā netiks sniegti vienādi pakalpojumi (domāti

kabeļtelevīzijas pakalpojumi), tomēr Konkurences padomes lietā

esošie dokumenti (līgumi ar kabeļtelevīzijas un interneta

abonentiem) norāda pretējo, kas neapliecina SIA "Livas" direktora

izteikumus. Pēc Konkurences padomes rīcībā esošajiem

pierādījumiem, dabā situācija ir bijusi citāda, kas līdz ar to

neapliecina SIA "Livas" direktora izteikumus.

Kā nozīmīgs fakts ir jāuzsver, ka

Konkurences padomes rīcībā esošie pierādījumi, t.i., SIA "Livas"

noslēgtie līgumi ar abonentiem par kabeļtelevīzijas pakalpojumu

sniegšanu no 1999.gada līdz 2001.gada martam, liecina, ka

Ziepniekkalna mikrorajona austrumu daļā šajā laika periodā SIA

"Livas" ir piedāvājusi kabeļtelevīzijas pakalpojumus tajās pašās

mājās (tā, piemēram, Valdeķu ielā 50/5, 52/3, 54/2, 54/5, 54/8,

54/9, 54/10, 60/3, 64, 66/1, 68/1, 68/2, Ozolciema ielā 28, 36,

40/1, 46/3, Zaļenieku ielā 22, 40a, Pīpeņu ielā 10, Līvciema ielā

9/1, 23), kurās kabeļtelevīzijas pakalpojumus piedāvāja SIA RKF

"Iespēja" (salīdzināšanai tika izmantots viss SIA RKF "Iespēja"

abonentu adrešu saraksts). Līdz ar to neapstiprinās informācija

par pakalpojumu sniegšanas teritoriju sadalīšanu starp SIA

"Livas" un SIA RKF "Iespēja" Ziepniekkalna mikrorajonā, par

robežšķirtni pieņemot Valdeķu ielu.

Bez tam Konkurences padome, pēc

tās rīcībā esošajiem pierādījumiem (SIA RKF "Iespēja" abonentu

adrešu saraksta un SIA "Livas" noslēgtajiem līgumiem ar

abonentiem par kabeļtelevīzijas un interneta pakalpojumu

piegādi), ir secinājusi, ka atsevišķos Ziepniekkalna mikrorajona

austrumu daļas namos (Valdeķu ielā 60/3, 64, 68/1, 68/2) laika

periodā no 2000. līdz 2001.gada martam SIA "Livas" sniedza gan

kabeļtelevīzijas pakalpojumus, gan arī interneta pakalpojumus,

bet SIA RKF "Iespēja" - kabeļtelevīzijas pakalpojumus.

Tas, ka SIA "Livas" pārtrauca

jaunu pieteikumu pieņemšanu par pieslēgšanu uz tādām pašām

kabeļtelevīzijas programmu paketēm, kādas piedāvāja SIA RKF

"Iespēja", nenozīmē, ka Ziepniekkalna mikrorajona austrumu daļā

SIA "Livas" kabeļtelevīzijas pakalpojumus nepiedāvāja vispār.

Iepriekš SIA "Livas" noslēgtie līgumi ar abonentiem netika lauzti

un palika spēkā, līdz ar to Ziepniekkalna mikrorajona austrumu

daļā laika periodā no 1999.gada līdz 2001.gada martam SIA "Livas"

piedāvāja kabeļtelevīzijas pakalpojumus.

Turklāt, pēc SIA "Livas" sniegtās

informācijas, Ziepniekkalna mikrorajona austrumu daļā interneta

pakalpojumu abonenti saņēma arī SIA "Livas" televīzijas programmu

pilno paketi, jo šo paketi bija iespējams identificēt pēc

interneta signāla, kas tehniski ir iekļauts paketes frekvenču

spektrā.