Par lietas izpētes izbeigšanu

4. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-17

Saskaņā ar 18.06.1997.

Konkurences likuma 1.panta 6.punktu konkrētās preces

tirgus šajā lietā ir kabeļtelevīzijas pakalpojumu

sniegšanas tirgus. Minēto secinājumu Konkurences padome

izdara, vadoties no šādiem apsvērumiem:

Kabeļtelevīzijas pakalpojumiem

Latvijā pastāv tikai daļēja aizvietojamība. Citi risinājumi, lai

nodrošinātu skatītājus ar televīzijas programmām, ir individuālās

mikroviļņu daudzpunktu sadales sistēmas (MMDS) jeb dekodera vai

satelīttelevīzijas izmantošana. Tomēr Konkurences padome ir

ieguvusi informāciju, ka individuālā MMDS sistēma un

satelīttelevīzija nav aizvietojamas ar kabeļtelevīzijas

pakalpojumiem cenas ziņā, jo ir ievērojami dārgākas.

Saskaņā ar 18.06.1997. Konkurences

likuma 1.panta 4.punktu konkrētais ģeogrāfiskais tirgus

lietā tiek definēts kā Rīgas pilsētas teritorija. Minēto

secinājumu Konkurences padome izdara, balstoties uz šādiem

faktiem:

1) Latvijas Kabeļtelevīzijas un

telekomunikāciju operatoru asociācijas pārstāvju viedoklis, ka

konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir visa Rīgas pilsētas

teritorija, jo nesaskata pamatojumu konkrētā tirgus sadalīšanai

smalki pa atsevišķiem mikrorajoniem vai priekšpilsētām;

2) SIA "Livas" izsniegtajā LR

Nacionālās radio un televīzijas padomes speciālajā atļaujā -

licencē Nr.K-007 - kabeļtelevīzijas darbībai uzrādītā darbības

vieta ir visa Rīga, nesadalot teritoriju mazākās robežās;

3) SIA "Baltkom TV SIA"

kabeļtelevīzijas pakalpojumus Rīgas pilsētā sniedz aptuveni 13

nodalītās teritorijās, līdz ar to Konkurences padome secina, ka

var uzskatīt, ka SIA "Baltkom TV SIA" darbības vieta ir gandrīz

visa Rīgas pilsētas teritorija;

4) 17.06.1997. LR Satiksmes

ministrijas Sakaru departamenta izdotajā reģistrācijas dokumentā

Nr.10-14/525 SIA "Livas" darbības teritorijas ir Rīgas pilsētas

Ziemeļu rajons, Čiekurkalna, Teikas, Ziepniekkalna mikrorajoni.

Taču minētais reģistrācijas dokuments pieļauj iespēju

uzņēmējsabiedrībai paplašināties (paplašināt arī darbības

teritoriju), par to paziņojot LR Satiksmes ministrijas Sakaru

departamentam. Šāds ieraksts ir norādīts pašā reģistrācijas

dokumentā;

5) likuma "Par telekomunikācijām"

16.panta otrā daļa nosaka: "Publisko telekomunikāciju tīklu

operatoriem ir tiesības, ja nepieciešams, ierīkot

telekomunikāciju tīklus valsts, pašvaldību un privātā īpašuma

robežās, iepriekš saskaņojot to ar nekustamā īpašuma īpašniekiem

vai valdītājiem." Bet 33.panta pirmā daļa nosaka: "Publiskā

telekomunikāciju tīkla operatoram ir nekustamā īpašuma servitūta

tiesības izveidot, attīstīt un ekspluatēt publisko

telekomunikāciju tīklu un sniegt telekomunikāciju pakalpojumus."

Tas nozīmē, ka likums "Par telekomunikācijām" atļauj

kabeļtelevīzijas operatoriem paplašināt savu darbības teritoriju

un nekustamā īpašuma īpašnieki nevar liegt izmantot kāpņu telpas

un citas koplietojuma telpas kabeļtīkla ierīkošanai.

Līdz ar to saskaņā ar 18.06.1997.

Konkurences likuma 1.panta 5.punktu konkrētais tirgus ir

kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniegšanas tirgus Rīgas

pilsētā.

Papildus Konkurences padome ir

secinājusi, ka ievērojams skaits citu uzņēmējsabiedrību

kabeļtelevīzijas pakalpojumus Rīgā sniedz tikai kādās nelielās

konkrētās nodalītās Rīgas pilsētas teritorijās. Arī 01.03.2002.

SIA "Livas" noslēgtajā līgumā ar SIA "Lattelekom" teritorijas,

kurās SIA "Livas" ir atļauts ekspluatēt publiskos

telekomunikāciju tīklus, ir noteiktas jau striktāk, tās ir

Ziepniekkalns, Sarkandaugava, Mangaļi, Teika, Čiekurkalns.

Papildus ir jāatzīst, ka ieiešana kabeļtelevīzijas tirgū kādā

noteiktā teritorijā ir saistīta ar daudziem apgrūtinošiem

faktoriem, tas ir, barjerām - lielu finanšu līdzekļu esamību,

atļauju saņemšanas no namīpašniekiem nepieciešamības un daudziem

citiem apstākļiem, tāpēc Konkurences padome uzskata, ka

vienlaikus pastāv iespējas noteikt vēl šaurākas ģeogrāfiskā

tirgus robežas nekā Rīgas teritorija. Viena no šaurākām

ģeogrāfiskā tirgus robežām var būt, piemēram, Ziepniekkalna

teritorija, kura esošās lietas ietvaros var tikt apskatīta

atsevišķi kā šaurāks konkrētais ģeogrāfiskais tirgus.