2. pants

Konkrētais tirgus

Konkurences likuma 1.panta

5.punkts nosaka, ka konkrētās preces tirgus ir noteiktas preces

tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo

noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā

pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes

un lietošanas īpašības.

SIA "Lattelecom" pakalpojumu

"Mājas komplekts 1" sāka piedāvāt 2006.gada 15.augustā.

Pakalpojums "Mājas komplekts 1" ir pieejams tikai fiziskām

personām, kuras neveic komercdarbību. Minētais pakalpojums ir

komplekss pakalpojums, kurš ietver vairākus pakalpojumus -

internetu ar ātrumu līdz 2 Mbit/s, tālruņa līnijas abonēšanu,

bezmaksas vietējās sarunas un iekšzemes tālsarunas SIA

"Lattelecom" tīklā, īpašus nosacījumus sarunām ar ārzemēm.

2.1. Saskaņā ar Elektronisko

sakaru likuma 1.panta 6.punktu balss telefonijas pakalpojums ir

publisks elektronisko sakaru pakalpojums, kas nodrošina runas

signālu pārraidi starp noteiktiem elektronisko sakaru tīkla vai

tīklu pieslēguma punktiem pieslēgtām elektronisko sakaru

galiekārtām reālā laikā.

Balss telefonijas pakalpojums

publiskajā fiksētajā elektronisko sakaru tīklā Latvijas Republikā

ir regulējams sabiedriskais pakalpojums. Regulēšanas funkcijas

veic SPRK. Saskaņā ar SPRK mājas lapā (www.sprk.gov.lv) esošo informāciju

uz 2007.gada 14.maiju kā fiksētās telefonijas pakalpojumu

sniedzējs ir reģistrēts 121 komersants. Pēc neto apgrozījuma, kas

sasniegts, sniedzot minētos pakalpojumus 2005.gadā, Latvijā ir

viens tirgus dalībnieks - SIA "Lattelecom", kura tirgus daļa

pārsniedz 90% ((*)). Konkurences padomes rīcībā ir informācija,

ka SIA "Lattelecom" tirgus daļa pēc neto apgrozījuma, sniedzot

minētos pakalpojumus 2006.gadā samazinājās (līdz (*)), bet

joprojām ievērojami pārsniedz Konkurences likumā noteikto

slieksni, kas nepārprotami norāda uz dominējošo stāvokli balss

telefonijas publiskā fiksētā elektronisko sakaru tīkla

pakalpojumu tirgū.

Kā nozīmīgākos SIA "Lattelecom"

konkurentus var minēt SIA "Baltkom TV SIA", SIA "IZZI", VAS

"Latvijas Dzelzceļš", AS "Telekom Baltija", kuriem ir sava

infrastruktūra un balss telefonijas pakalpojumam ir papildu

nozīme. Pilnvērtīgu konkurenci SIA "Lattelecom" tirgū tomēr

varētu radīt tikai cits operators, kam piederētu alternatīvs

fiksētais tīkls ar analogu pārklājumu. Šāda tīkla izveide visas

Latvijas mērogā ir ekonomiski nepamatota lielo kapitālieguldījumu

dēļ. Operatori, kuriem šāda tīkla nav, tomēr nevar pilnvērtīgi

konkurēt ar SIA "Lattelecom". Tiem ierobežotā tīkla pārklājuma

dēļ ir lielākas barjeras klientu piesaistei. Tā kā tiem ir mazāka

klientu bāze un klientu zvani uz citiem tīkliem, visticamāk,

veidos lielāko daļu zvanu, tad šo operatoru kopējo izmaksu

pieaugumu būtiski ietekmē starpsavienojuma tarifs. Tādējādi mazo

operatoru klientam vidēji katrs zvans izmaksās dārgāk nekā SIA

"Lattelecom" klientam. Tā var būt kā barjera jaunu klientu

piesaistei, kas maziem operatoriem ir būtiski, lai sekmīgi

konkurētu tirgū.

Balss telefonijas pakalpojumus ir

iespējams sadalīt arī vietējos, iekšzemes un starptautiskajos

balss telefonijas pakalpojumos, kā arī pakalpojumos fiziskām un

juridiskām personām.

SIA "Lattelecom" ir vienīgais

fiksētas balss telefonijas operators, kas piedāvā vietējās,

iekšzemes un starptautiskās balss telefonijas pakalpojumu visā

Latvijas Republikas teritorijā, kura īpašumā ir plaša

infrastruktūra. Daudziem publiskā fiksētā elektronisko sakaru

tīkla operatoriem ir noslēgti starpsavienojumu līgumi ar SIA

"Lattelecom", bet neviens no šiem operatoriem joprojām nesniedz

balss telefonijas pakalpojumu publiskajā fiksētajā elektronisko

sakaru tīklā visā Latvijas teritorija. Ņemot vērā to, ka Latvijas

Republikas teritorijā ir samērā līdzīga konkurences situācija

visiem tirgus dalībniekiem, par konkrēto ģeogrāfisko tirgu ir

nosakāma Latvijas Republikas teritorija.

Līdz ar to kā konkrētais tirgus ir

nosākams balss telefonijas pakalpojumu sniegšanas tirgus

publiskajā fiksētajā elektronisko sakaru tīklā Latvijas

Republikas teritorijā (1).

2.2. SIA "Lattelecom" piedāvā

vairākus interneta piekļuves pakalpojumus gan privātiem, gan

biznesa klientiem.

Internets ir pasaules lielākais

intertīkls, kas ietver lielu skaitu transkontinentālo, nacionālo,

reģionālo un lokālo tīklu ar dažādām caurlaidības iespējām un

izmantojamo kanālu tipiem.

Publiskie interneta piekļuves

pakalpojumi saskaņā ar SPRK 2005.gada 26.janvāra noteikumiem

"Elektronisko sakaru tīklu un elektronisko sakaru pakalpojumu

saraksts" ir publiski pieejami elektronisko sakaru pakalpojumi,

kas nodrošina signālu pārraidi vai maršrutēšanu starp galiekārtu

un interneta pakalpojumu sniedzēja iekārtu (serveri, maršrutētāju

u.c.) datu lejupielādei vai augšupielādei interneta datu

pārraides tīklā.

Interneta piekļuves sniedzējs ir

firma vai organizācija, kas klientiem nodrošina piekļuvi

interneta tīklam. Interneta piekļuves sniedzējs parasti iegādājas

pieslēgumu no citām firmām, kurām ir tieši savienojumi ar

internetu, un pārdod tālāk lietotājiem atsevišķas frekvenču

joslas. Interneta vietējās piekļuves pakalpojumus gala

lietotājiem, kā arī šā pakalpojuma tālāk sniedzējiem piedāvā

vairāk nekā simts komercsabiedrības, kas ir vertikāli saistītas

ar interneta starptautiskās piekļuves pakalpojuma

sniedzējiem.

Interneta piekļuves pakalpojumu

sniegšanas tirgu ir iespējams sadalīt mazumtirdzniecības un

vairumtirdzniecības pakalpojumu tirgū. Interneta starptautiskās

piekļuves pakalpojumus Latvijā sniedz SIA "Lattelecom", SIA

"TELIA Latvija" u.c., kas minēto pakalpojumu sniedz interneta

vietējās piekļuves pakalpojumu sniedzējiem, kas savukārt sniedz

pakalpojumus lietotājiem vai citiem interneta pakalpojuma

sniedzējiem.

Visvairāk izmantotā interneta

piekļuves tehnoloģija ir xDSL tehnoloģija, kuru realizē,

uzlabojot esošo abonentu pieslēgumu. Tāpat kā citur Eiropā arī

Latvijā platjoslas pieeja tiek nodrošināta uz esošo

infrastruktūru pamata.

Elektronisko sakaru pakalpojumi

(t.sk. interneta piekļuves pakalpojumi) var tikt nodrošināti

satelītu tīklos, fiksētos elektronisko sakaru tīklos (kanālu un

pakešu komutācijas tīklos, ieskaitot internetu), mobilo zemes

elektronisko sakaru tīklos, tīklos, kurus izmanto radio un

televīzijas signāla izplatīšanai, kabeļtelevīzijas un kabeļradio

tīklos, elektrības kabeļu sistēmās, ciktāl tās ir izmantotas, lai

pārraidītu signālus (Elektronisko sakaru likuma 1.panta

11.punkts).

2.2.1. Saskaņā ar SIA "Lattelecom"

sniegto informāciju (13.06.2007. vēstule Nr.12013) interneta

piekļuves pakalpojumus fiksētajā elektronisko sakaru tīklā var

nodrošināt, izmantojot dažādas tehnoloģijas: ATM (asynchronous

transfer mode - asinhronā pārraides tehnoloģija), Ethernet, CNL

(ciparu nomātās līnijas), RRL (radio releju līnijas), Wi-Fi

(bezvadu piekļuve 2,4Mhz diapazonā), EV-DO (tehnoloģija, kura

bāzēta CDMA 450Mhz diapazonā), UMTS (trešās paaudzes mobilo

sakaru tehnoloģija 2100Mhz diapazonā) u.c. un izmantojot dažāda

veida pārraides vidi: vara kabeļus, koaksiālos kabeļus, optiskos

stikla šķiedras kabeļus, radioviļņus. Katra no tehnoloģijām ir

piemērojama noteiktai pārraides videi - citas vadu, citas

bezvadu.

Interneta pakalpojumu

nodrošināšanai fiksētajā elektronisko sakaru tīklā var tikt

izmantotas arī bezvadu tehnoloģijas un pārraides vide, t.i.,

pastāv piedāvājuma aizstājamība. Bez tam šobrīd nereti viena

interneta piekļuves pakalpojuma nodrošināšana notiek, kombinējot

vairākas tehnoloģiskās iespējas, t.sk. vadu un bezvadu pārraidi

vienlaicīgi.

Konkurences padome konstatē, ka

pastāv aizvietojamība starp fiksētiem vadu un fiksētiem bezvadu

risinājumiem, par ko liecina šādi fakti:

- fiksētie bezvadu risinājumi

interneta piekļuvei nodrošina līdzīgu vidējo lejupielādes datu

pārraides ātrumu (256 kbit/s - 2 Mbit/s) un kvalitāti kā fiksētie

vadu piekļuves risinājumi;

- fiksēto bezvadu risinājumu

tarifi interneta piekļuvei ir līdzvērtīgi fiksēto vadu interneta

piekļuves risinājumu tarifiem. Saskaņā ar SPRK 2006.gada

Ziņojuma par tirgus analīzi datiem1 fiksēto

bezvadu pieslēgumu tarifi interneta piekļuvei 2006.gadā bija

robežās no 9,53 līdz 18,01 LVL, salīdzinājumā ar SIA "Lattelecom"

tarifiem: no 11,40 līdz 15,00 LVL fiziskām personām un no 36,40

līdz 50,00 LVL juridiskām personām;

- gan vadu, gan fiksēto bezvadu

risinājumi ļauj pakalpojuma sniedzējam piedāvāt interneta

piekļuves pakalpojumu tām pašām klientu grupām, kuri tos izmanto

vieniem un tiem pašiem mērķiem un saturam (e-pasta ziņojumu un

failu sūtīšanai/saņemšanai, tīmekļa lapu pārlūkošanai, tīmekļa

pakalpojumiem, failu lejup/augšup ielādei), izmantojot vienas un

tās pašas galiekārtas (datoru). No lietošanas veida un ērtības

viedokļa galalietotājam nav nozīmes, vai interneta piekļuve tiek

nodrošināta, izmantojot fiksēto bezvadu risinājumu vai vadu

risinājumu.

2.2.2. Saskaņā ar tirgus

dalībnieku sniegto un Konkurences padomes rīcībā esošo

informāciju interneta piekļuves pakalpojums, kas nodrošināts,

izmantojot fiksēto elektronisko sakaru tīklu (vadu vai bezvadu,

vai kombinētos risinājumus), nav aizvietojams ar interneta

pieslēguma pakalpojumu, kas sniegts, izmantojot mobilos

elektronisko sakaru tīklus. Tam ir šādi iemesli:

1) nepastāv aizvietojamība no

pieprasījuma puses

- patērētāji atšķirīgi uztver

fiksēto sakaru pakalpojumus un mobilo sakaru pakalpojumus:

fiksētajā tīklā svarīgākais ir saņemt noteiktas kvalitātes

elektronisko sakaru pakalpojumu konkrētā vietā, mobilo sakaru

tīkla klientam ir svarīgi saņemt elektronisko sakaru pakalpojumus

mainīgā vietā, tādējādi nodrošinot mobilitāti. Lielākā daļa

lietotāju izvēlas mobilo interneta pieslēgumu risinājumu

mobilitātes dēļ, bet tikai nedaudzi lietotāji, nespējot ierīkot

fiksēto interneta pieslēgumu, izvēlas mobilos risinājumus

(29.05.2007. vēstule Nr.2172/BP);

- pastāv tehnoloģiskas atšķirības

starp mobilajiem un fiksētajiem tīkliem, kas rada atšķirības

interneta pieslēgumu piedāvājumā, īpaši attiecībā uz datu

pārraides kvalitatīvajiem rādītājiem. Fiksētā tīklā pakalpojumu

sniedzējs var garantēt fiksētu datu pārraides ātrumu (lietotājam

līdz krosam tiek nodrošināta atsevišķa līnija, kā rezultātā datu

pārraides ātrumu var kontrolēt). Mobilo elektronisko sakaru

tīklos parasti tiek piedāvāti ātrumi "līdz", jo tehnoloģisko

īpašību dēļ reāls datu pārraides ātrums var būt zemāks un

atkarīgs no dažādiem faktoriem (radiosignāla vājinājums,

elektromagnētiskie traucējumi, tīkla noslogotība). Mobilo

elektronisko sakaru tīklā pie lielāka lietotāju blīvuma un

pakalpojumu izmantošanas intensitātes datu pārraides ātrums

samazinās, jo resursi (bāzes staciju kanāli, frekvences) tiek

sadalīti visiem pakalpojumu lietotājiem vienlīdzīgi, balss

sakariem piešķirot prioritāti;

2) nepastāv aizvietojamība no

piedāvājuma puses

- lai pakalpojuma sniedzējs

uzsāktu sniegt mobilā interneta pieslēguma pakalpojumu, tam

pastāv būtiskas barjeras - (1) ierobežotie nacionālie frekvenču

resursi, (2) infrastruktūras izveidošanas izmaksas, (3) pieeja

vietējai elektronisko sakaru infrastruktūrai (tomēr, veidojot

torņu infrastruktūras shēmu, atšķirībā no fiksētā elektronisko

sakaru tīkla, pastāv lielākas sadarbības partneru izvēles

iespējas, jo Latvijā darbojas 4 mobilo sakaru tīkla operatori,

kam ir sava infrastruktūra). Lai pakalpojuma sniedzējs uzsāktu

sniegt fiksētā interneta pieslēguma pakalpojumu, tam pastāv

būtiskas barjeras - (1) infrastruktūras izveidošanas izmaksas,

(2) tirgū ir pakalpojuma sniedzējs, kas sasniedzis tāda mēroga

ekonomiju, kas ļauj nodrošināt plašu elektronisko sakaru

pakalpojuma sniegšanu, ko patērētājiem ir izdevīgāk abonēt kopā

ar interneta piekļuves pakalpojumiem, (3) pieeja vietējai

elektronisko sakaru infrastruktūrai (SIA "Lattelecom" kabeļu

kanalizācijas īpašuma tiesības), (4) administratīvās barjeras

(alternatīvās elektronisko sakaru infrastruktūras izveidei ir

nepieciešami vairāku valsts institūciju saskaņojumi un

atļaujas);

- dažādās pakalpojuma

funkcionalitātes dēļ mobilie elektronisko sakaru operatori

galvenokārt orientējas uz izklaides un mediju pakalpojumu

segmentu, atšķirībā no fiksētā tīkla operatoriem.

2.2.3. Saskaņā ar tirgus

dalībnieku sniegto un Konkurences padomes rīcībā esošo

informāciju interneta piekļuves pakalpojums, kas nodrošināts,

izmantojot fiksēto elektronisko sakaru tīklu (vadu vai bezvadu,

vai kombinētos risinājumus), ir aizvietojams ar interneta

pieslēguma pakalpojumu, kas sniegts, izmantojot kabeļtelevīzijas

operatoru kabeļtīklus (kabeļmodema risinājums). Tam ir šādi

iemesli:

- kabeļtīklu platjoslas pieslēgumi

nodrošina līdzīgu vidējo lejupielādes datu pārraides ātrumu (256

kbit/s - 10 Mbit/s) un kvalitāti, kā vadu risinājumi, izmantojot

xDSL un ADSL. Kabeļmodema risinājumu ir iespējams izmantot

neatkarīgi no piekļuves fiksētās balss telefonijas tīklam;

- kabeļtīklu platjoslas pieslēgumu

tarifi ir līdzvērtīgi SIA "Lattelcom" fiksētā tīkla platjoslas

pieslēgumu tarifiem. Saskaņā ar SPRK 2006.gada Ziņojuma par

tirgus analīzi datiem2 kabeļtīklu pieslēgumu

tarifi 2006.gadā bija robežās no 4,42 līdz 12,67 LVL

salīdzinājumā ar SIA "Lattelecom" tarifiem: no 11,40 līdz 15,00

LVL fiziskām personām un no 36,40 līdz 50,00 LVL juridiskām

personām;

- kabeļtīklu interneta pieslēgumu

un SIA "Lattlecom" fiksētā tīkla interneta pieslēgumu piedāvā tām

pašām klientu grupām, kuri tos izmanto vieniem un tiem pašiem

mērķiem un saturam (e-pasta ziņojumu un failu sūtīšanai/

saņemšanai, interneta lapu pārlūkošanai, tīmekļa pakalpojumiem,

failu lejup/ augšup ielādei).

2.2.4. Saskaņā ar Konkurences

padomes rīcībā esošo informāciju interneta piekļuves pakalpojums,

kas nodrošināts, izmantojot fiksēto elektronisko sakaru tīklu

(vadu vai bezvadu, vai kombinētos risinājumus), nav aizvietojams

ar interneta pieslēguma pakalpojumu, kas sniegts, izmantojot

elektrības kabeļu sistēmas. Tam ir šādi iemesli:

- lai saņemtu interneta piekļuves

pakalpojumu, izmantojot elektriskās līnijas, patērētājam ir

nepieciešams modems, ko var pieslēgt pie kontaktligzdas.

Elektrisko līniju izmantošana, lai sniegtu elektronisko sakaru

pakalpojumus, ir stingri ierobežota ar starojumiem (radio

traucējumiem), kas rodas radiofrekvenču diapazonā, un šo

traucējumu iemesls ir elektrisko kabeļu un vadu īpatnības un

atbilstošās nodrošināšanas aparatūras tehnoloģija3.

SPRK 2006.gada Ziņojumā par tirgus analīzi4 ir

norādīts, ka elektriskās līnijas netiek izmantotas piekļuves

pakalpojumu nodrošināšanai Latvijas Republikā.

2.2.5. Saskaņā ar Konkurences

padomes rīcībā esošo informāciju platjoslas un šaurjoslas

interneta pieslēgumi nav savstarpēji aizvietojami ne no

pieprasījuma, ne no piedāvājuma puses. Platjoslas piekļuve

būtiski atšķiras no šaurjoslas piekļuves, jo tai ir lielāks datu

pārraides ātrums, piekļuve pamatā ir tiešsaites režīmā ("always

on"). Plaši izplatītā iezvanpieeja ir pieejama, ja vien

patērētājam ir pieejams fiksētā pieslēguma telefons. Lielāka

aizvietojamība platjoslas pieslēgumam ar šaurjoslas pieslēgumu

iespējama gadījumos, ja internetu lieto reti, mazos apjomos (mazs

lejup/augšup ielādējamo datu apjoms, piemēram, e-pasta ziņojumi,

interneta lapu pārlūkošana, interneta pakalpojumi) un

neregulāri.

2.2.6. Saskaņā ar tirgus

dalībnieku sniegto un Konkurences padomes rīcībā esošo

informāciju interneta piekļuves pakalpojumu, kas sniegts

privātiem klientiem (fiziskām personām), un interneta piekļuves

pakalpojumu, kas sniegts biznesa klientiem, iespējams, var

uzskatīt par atsevišķiem konkrētas preces tirgiem. Tam ir šādi

iemesli:

- atšķirībā no fiziskām personām,

biznesa klientiem ir papildu prasības interneta pieslēguma

pakalpojumam, t.i., paaugstināta drošība, īpašs datu pārraides

ātrums, individuāli izdalīti kanāli (Virtual Private

Network), bojājumu novēršana, tehniskā palīdzība un problēmu

novēršana. Korporatīvie klienti (biznesa klienti ar vairākām

struktūrvienībām atšķirīgās adresēs) pieprasa atsevišķus

izdalītus kanālus, korporatīvo klientu tīkls parasti ir

centralizēts;

- augstākas prasības nozīmē arī

augstāku cenu, kas atspoguļojas interneta pieslēguma pakalpojuma

sniedzēju piedāvājumos. Saskaņā ar SPRK 2006.gada Ziņojuma par

tirgus analīzi datiem5 SIA "Lattelecom" tarifi

juridiskām personām 2006.gadā bija robežās no 36,40 līdz 50,00

LVL salīdzinājumā ar SIA "Lattelecom" tarifiem fiziskām personām:

no 11,40 līdz 15,00 LVL.

Tajā pašā laikā tirgus dalībnieki

norāda:

- interneta pieslēguma tirgus

segmentācija ir atkarīga no tā, kāds ir noteiktā laika vienībā

patērētais datu apjoms, nevis lietotāja juridiskais statuss, jo,

piemēram, mājsaimniecībai, kas interneta pakalpojumus aktīvi

izmanto mūzikas vai video failu lejupielādei, datu plūsma būs

ievērojami intensīvāka nekā neliela uzņēmuma pārraidītais datu

apjoms, kur interneta pakalpojumi tiek izmantoti neregulāri,

atsevišķu funkciju veikšanai. Vairāki interneta pieslēguma

sniedzēji neierobežo fiziskai personai iespēju iegādāties

interneta pieslēgumu, kas paredzēts vai tiek pozicionēts kā

pakalpojums biznesa klientiem.

2.2.7. Saskaņā ar Konkurences

likuma 1.panta 3.punktu konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir

ģeogrāfiskā teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās

preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem tirgus dalībniekiem, un

tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām teritorijām.

Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir

teritorija, kurā patērētājiem ir ekonomiska iespēja nopirkt

konkrētās preces. Ārpus šīs teritorijas patērētājs nevar

iegādāties konkrētas preces vai to iegāde rada tam būtiskus

papildu izdevumus, preču piegādātājs nevar pārdot konkrētās

preces vai var to darīt ar ievērojami neizdevīgākiem

nosacījumiem.

Latvijas Republikas teritorijā

konkurences apstākļi būtiski neatšķiras. Interneta piekļuves

tirgū darbojas viens operators - SIA "Lattelecom", kura fiksētais

elektronisko sakaru tīkls pārklāj vairāk nekā 80% Latvijas

teritorijas. Pakalpojums "Mājas komplekts 1" tiek piedāvāts visās

teritorijās, kur pastāv SIA "Lattelecom" tīkls. Tirgū darbojas

daudzi komersanti, kuru tirgus daļa (katram no tiem) nepārsniedz

5%6.

Konkurences padome uzskata, ka

šajā lietā Konkurences likuma 1.panta 3.punkta izpratnē

konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir Latvijas

teritorija.

SIA "Lattelecom" norāda

(13.06.2007. vēstule Nr.12013), ka, kaut arī nosacījumi

elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanas uzsākšanai visā

Latvijas Republikas teritorijā ir vienādi, SIA "Lattelecom"

rīcībā esošā informācija nepārprotami norāda, ka konkurences

apstākļi interneta pakalpojumu piekļuves jomā dažādās Latvijas

Republikas teritorijās ir atšķirīgi. SIA "Lattelecom" atsaucas uz

dažiem tirgus pētījumiem un akcentē atšķirības starp Republikas

nozīmes pilsētām un pārējo Latvijas teritoriju.

Konkurences padome uzskata, ka šīs

lietas ietvaros kā konkrētais tirgus var tikt noteikts

interneta piekļuves pakalpojumu tirgus Latvijas Republikas

teritorijā (2). Vienlaicīgi uzsverot, ka pastāv iespēja

noteikt šaurāku gan konkrētās preces tirgu, ņemot vērā interneta

piekļuves nodrošināšanas tehnoloģiskos risinājumus un klientu

loku (piemēram, fiziskas personas), gan konkrēto ģeogrāfisko

tirgu. Līdz ar to šīs lietas ietvaros konkrētā tirgus definīcija

var tikt atstāta atvērta.