6. pants

Swetrak

iespējamā dominējošā stāvokļa izvērtējums

Konkurences padome, izvērtējot

lietas apstākļus un pušu argumentāciju, secina, ka:

6.1. Abiem tirgus

dalībniekiem ilgākā laika periodā ir bijušas aptuveni vienādi

lielas tirgus daļas - SIA "Stīga Balt" ((*)) un Swetrak

((*))- konkrētajā tirgū. Konkurences padome konstatē, ka

gan SIA "Stīga Balt", gan Swetrak tirgus daļas, rēķinot

pēc realizētajiem apjomiem Baltijas valstīs laika posmā no 2000.

līdz 2005.gadam, pārsniedza 40 procentus, - kas ir viena no

pazīmēm, konstatējot Konkurences likuma 1.panta 1.punktā

ietverto. Pie tam Swetrak tirgus daļa konkrētajā tirgū

laika posmā no 2000. līdz 2005.gadam bija (*) nekā SIA "Stīga

Balt" tirgus daļa. Taču, pamatojoties uz 1.tabulā

aprēķinātajām tirgus daļām, tirgus daļu sadalījums ik gadu ir

krasi mainījies. Šī daļu mainība jeb nestabilitāte liecina par

to, ka šajā tirgū nevienam no tirgus dalībniekiem nav

dominējošais stāvoklis.

6.2. Abiem tirgus

dalībniekiem ilgākā laika periodā (no 2000. līdz 2005.gadam) ir

bijusi vienlīdz liela tirgus daļa konkrētajā teritorijā (skatot

Baltijas valstis katru atsevišķi), nosakot cenu par vienību, taču

realizējot daļu produkcijas cita tirgus iekarošanas nolūkā par

zemākām cenām nekā konkurentam. Kā piemēru var minēt: Swetrak

AS piedāvājuma cena par vienību, piedaloties valsts a/s

"Latvijas dzelzceļš" organizētajā konkursā 2005.gada beigās, ir

(*) EUR/gab, savukārt Lietuvas teritorijā šis uzņēmums piedāvā

gulšņus dārgāk (par vienību). Šo situāciju arī var skaidrot

analoģiski: tirgus dalībnieks ar mērķi uzsākt uzņēmējdarbību

jaunā teritorijā pazemina cenu par vienību.

No 2000. līdz 2002.gadam

(ieskaitot) Lietuvas teritorijā bija tikai viens tirgus

dalībnieks - Swetrak, un tā piedāvātā cena par vienību,

piedaloties konkursos, - (*) EUR/gab. Bet, sākot ar 2003.gadu,

Lietuvā aktīvu darbību uzsāka otrs tirgus dalībnieks - SIA "Stīga

Balt", atņemot (*)-daļu konkrētās preces realizācijas tirgu, ar

(*) EUR/gab (2003.gadā), un pēc SIA "Stīga Balt" aktīvas darbības

uzsākšanas Lietuvā, Swetrak cena par vienību samazinājās

līdz (*) EUR/gab. Taču šī cena par vienību bija augstāka par SIA

"Stīga Balt" cenu par vienību, kas ir skaidrojams ar to, kā

veidojas cena par vienību. Gulšņa ražošanas un piegādes izmaksas

veido izejmateriālu cena (iekļaujot stiprinājuma izmaksas),

energoresursu izmaksas, darbaspēka izmaksas, iekraušanas izmaksas

un transportēšanas izmaksas. Līdz ar to ir secināms, ka pēc jauna

tirgus dalībnieka ienākšanas Lietuvas teritorijā, Swetrak

bija spiests samazināt savu piedāvājuma cenu radušās konkurences

spiediena rezultātā.

Konkurences padome jau iepriekš

norādīja, ka jaunas tirgus teritorijas iekarošanas nolūkā tirgus

dalībnieks pazemina cenu par vienību. Turklāt lietā iegūtā

informācija liecina, ka SIA "Stīga Balt", piedaloties iepirkumu

konkursā Lietuvā 2003.gadā, piedāvāja zemāku cenu par vienību

nekā UAB Swetrak, pie tam piegādes apjoms (SIA "Stīga

Balt") bija gandrīz (*) reizes mazāks.

6.3. Analizējot aprēķinātās

tirgus daļas ražotājiem Baltijas valstīs kopumā, tās nepārtraukti

mainās, un ja vienā gadā līderpozīcijas ieņem Swetrak, tad

otrā gadā - SIA "Stīga Balt". Līdz ar to var secināt, ka tirgus

daļas pieaugums, ņemot realizācijas apjomus pa vienībām, ir

atkarīgs no konkrētās valsts (Latvija, Lietuva, Igaunija)

dzelzceļu organizētajiem iepirkumu konkursiem. Ja tirgus

dalībnieks konkrētajā konkursā gūst uzvaru, līdz ar to iegūstot

iespēju veikt gulšņu piegādes, tas strauji palielina viņa tirgus

daļu, salīdzinot ar konkurentiem. Tirgus daļu pieaugumu veicina

arī tirgus dalībnieka spēja kārtējā iepirkumu konkursā piedāvāt

cenu - zemāku par konkurenta cenu. Pieprasījums tirgū ir

salīdzinoši nestabils un pasūtītāju ir maz.

Konkrētajam tirgum raksturīgas

duopola iezīmes, jo tirgū aktīvu darbību veic Swetrak un

SIA "Stīga Balt" (lai gan abi uzņēmumi vienlaicīgi nav veikuši

aktīvu darbību konkrētajā tirgū, tāpēc viennozīmīgi par duopola

tirgus dalībniekiem minētos uzņēmumus nevar nosaukt), savukārt

pārējo uzņēmumu ieiešana tirgū ir apgrūtināta, jo ir augstas

ieiešanas barjeras (skat. Konkurences padomes lēmuma 7.lapu

par augstām ieiešanas barjerām jauniem tirgus

dalībniekiem).

Pēc A.Karno (A.Cournout)

duopolistiskās teorijas 4, tirgus dalībnieki

konkrētajā tirgū realizē standartizētu preci, kam nav

aizvietotāju; pircēji (dzelzceļu operatori) nosaka tirgus cenas,

pie kurām pārdevēji (preces ražotāji-piegādātāji) saražo noteiktu

produkcijas apjomu, un ja viens no duopoliem vēlas ienākt jaunā

teritorijā, tad cena par vienību ir jāsamazina. Katram no tirgus

dalībniekiem ir jādomā par konkurenta atbildes reakciju, nosakot

savai precei cenu un plānojot ražošanas apjomu. Ja viens uzņēmums

paaugstina cenu par vienību, tad tam ir jārēķinās ar to, ka otrs

var tā nerīkoties, un tādā gadījumā pirmais noteikti zaudēs daļu

no klientiem, un otrādi - ja viens no uzņēmumiem samazina cenu,

tad tas iegūst tikai tad, ja otrs tā nerīkojas, jo pretējā

gadījumā ieguvuma nav nevienai no pusēm.

Tādējādi, vērtējot konkurences

apstākļus, tai skaitā konkurenta darbības, konkurentiem reaģējot

uz otra veiktajām cenu izmaiņām, un tirgus daļu lielumu un to

izmaiņas ilgākā laika periodā, nav konstatējams, ka Konsorcijs

spētu ilgākā laika posmā darboties pilnīgi vai daļēji neatkarīgi

no tā konkurenta SIA "Stīga Balt".

Konkurences padome secina, ka

attiecībā uz abiem tirgus dalībniekiem neizpildās Konkurences

likuma 1.panta 1.punkts, jo konkrētam tirgum piemīt duopola

pazīmes un konkrēto tirgus dalībnieku tirgus daļu mainība jeb

nestabilitāte liecina par to, ka šajā tirgū nevienam no tirgus

dalībniekam nav dominējošais stāvoklis. Tā kā laika posmā

no 2000. līdz 2005.gadam SIA "Stīga Balt" tirgus daļa bija (*)%

un Swetrak tirgus daļa - (*)% un šo tirgus daļu lielums

katrā gadā atsevišķi ir mainīgs konkrētajā tirgū - šādā situācijā

neviens no uzņēmumiem nedominē, un sīvā konkurence norāda, ka

neviens no viņiem nevar pieņemt lēmumus, nerēķinoties ar

konkurentiem. Konkurences padome norāda, ka tirgus dalībnieka

atrašanās dominējošā stāvoklī vienmēr ir jāsaista ar laika

faktoru, kad tas ir fiksēts.

Konkurences likums nosauc divas

pazīmes, kas ir obligātas dominējošā stāvokļa konstatēšanai:

pirmkārt, tirgus dalībnieka jeb uzņēmuma tirgus daļa

konkrētajā tirgū pārsniedz 40 procentu; otrkārt, šai

tirgus daļai ir jārada tam iespēja ievērojami kavēt,

ierobežot vai deformēt konkurenci konkrētajā tirgū pietiekami

ilgā laika posmā (skat.6.2.punktu), un turklāt ir

noteikts, ka šī iespēja var izpausties caur zināmu neatkarību,

t.i., darbojoties pilnīgi vai daļēji neatkarīgi no konkurentiem,

klientiem un patērētājiem

(skat.6.3.punktu).5

Līdz ar to Konkurences padomei nav

tiesiska pamata vērtēt Swetrak darbības atbilstoši

Konkurences likuma 13.pantam.

6.4. Pēc Konkurences

padomes apkopotās informācijas lietā, SIA "Stīga Balt" laika

posmā no 2000. līdz 2005.gadam valsts a/s "Latvijas dzelzceļš" un

privātiem pasūtītājiem ir piegādājis (*) vienību, savukārt AB

Lietuvos geležinkeliai, privātajiem pasūtītājiem, valsts un

pašvaldību uzņēmumiem ir piegādājis (*) vienību. Bet

Swetrak minētajā periodā AB Lietuvos geležinkeliai,

privātajiem pasūtītājiem un valsts un pašvaldību uzņēmumiem ir

piegādājis (*) vienību, savukārt Igaunijas dzelzceļam minētajā

periodā - (*) vienību. Līdz ar to abi tirgus dalībnieki ir

piegādājuši pasūtītājiem Baltijas valstīs ievērojamus apjomus

gulšņu un abiem tirgus dalībniekiem ir iespējas piedalīties arī

citu pasūtītāju organizētajos konkursos.

6.5. Pēc Konkurences

padomes rīcībā esošās informācijas, Satiksmes ministrija bija

Konkursa organizētājs, taču piegādes tika veiktas attiecīgi

valsts a/s "Latvijas dzelzceļš". Savukārt pēc valsts a/s

"Latvijas dzelzceļš" 16.02.2007. vēstulē Nr.VL-7/136 norādītās

informācijas, gan SIA "Stīga Balt", gan UAB Swetrak

iesniegtā tehniskā dokumentācija par gulšņu īpašībām atbilda

Eiropas Standartu EN 13230-1:2002 un LVS EN 13230-1 prasībām. Par

piegāžu nodrošināšanu un to kvalitāti šajā gadījumā atbild valsts

a/s "Latvijas dzelzceļš" vai Satiksmes ministrija.

Konkurences padome arī norāda, ka

starp valsts a/s "Latvijas dzelzceļš" un Konsorciju ir noslēgts

piegādes līgums, saskaņā ar kuru puses ir atbildīgas par saistību

izpildi. Strīdi starp pusēm ir risināmi civiltiesiskā

kārtībā.