3. pants

DOMINĒJOŠAIS

STĀVOKLIS

Konkurences likuma 1.panta

1.punkts nosaka, ka "dominējošais stāvoklis - tirgus dalībnieka

(..) ekonomisks (saimniecisks) stāvoklis konkrētajā tirgū, ja šis

dalībnieks (..) spēj ievērojami kavēt, ierobežot vai deformēt

konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū pietiekami ilgā laika posmā,

darbojoties pilnīgi vai daļēji neatkarīgi no konkurentiem,

klientiem, piegādātājiem vai patērētājiem".

Iesniegumā Nr.2 norādīts, ka LVM

spēja darboties pilnīgi vai daļēji neatkarīgi no citiem tirgus

dalībniekiem izriet, pirmkārt, no LVM tirgus daļas augošu koku

realizācijas tirgū. Ņemot vērā ievērojamo privāto mežu īpašnieku,

pašvaldību un citu mežu īpašnieku skaitu (pārsniedz 150 000)

un daudzo privāto mežu īpašnieku, pašvaldību un citu mežu

īpašnieku izcirsto koksnes apjomu, ir pamatoti uzskatīt, ka LVM

ir lielākais tirgus dalībnieks augošu koku realizācijas tirgū un

tā visticamāk atrodas dominējošajā stāvoklī augošu koku

realizācijas tirgū Latvijas Republikas teritorijā. Pārējo tirgus

dalībnieku, kas nodarbojas ar augošu koku realizāciju, tirgus

daļas ir nelielas. Ar augošu koku realizāciju nodarbojas LVM, SIA

"Rīgas Meži", vairāk nekā 150 000 privātie mežu īpašnieki -

fiziskas personas un uzņēmumi, taču šī privāto mežu īpašnieku

tirgus daļa ir sadrumstalota, jo bez LVM nevienam citas tirgus

dalībniekam tirgus daļa nepārsniedz 5%. Nav citu tirgus

dalībnieku, kas individuāli vai kolektīvi varētu radīt nozīmīgu

konkurenci LVM augošu koku realizācijas tirgū.

Konkurences padome ņēma vērā arī

iesniedzēju norādīto, ka LVM ir pieeja nepieciešamajiem

resursiem, kas ir nepieciešami, lai nodarbotos ar augošu koku

tirdzniecību - meža zemei. LVM apsaimniekošanā uz 2008.gadu ir

1,59 milj. ha meža zemes, kas veido 45%-49% no Latvijas

teritorijā esošajām meža zemēm. Jāņem vērā, ka šo resursu

pieejamība ir droša un stabila, jo to garantē valsts ar Meža

likuma 4.panta otro daļu, kas nosaka, ka "valstij piekrītošās un

valsts īpašumā esošās uz valsts vārda Zemkopības ministrijas

personā zemesgrāmatā ierakstītās meža zemes apsaimniekošanu un

aizsardzību veic valsts akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži",

kas nodibināta valsts meža īpašuma pārvaldīšanai un

apsaimniekošanai".

Iesniedzēju vērtējumā augošu koku

realizācijas tirgū bez ievērojamām investīcijām ir grūti ienākt

jaunam tirgus dalībniekam ierobežoto tirgus resursu dēļ, pār

kuriem arvien lielāku kontroli turpina iegūt LVM. Augošu koku

tirgū nepieciešams resurss ir meža zeme - tas Latvijas teritorijā

ir ierobežotā daudzumā, un šo resursu var iegūt tikai divos

veidos - radot pašam vai nopērkot no citiem tirgus dalībniekiem.

Meža ieaudzēšanai un sagatavošanai ciršanai ir nepieciešami

vairāk nekā 50 gadi, tātad tirgus dalībnieks, kurš vēlas

paplašināties vai ienākt tirgū, šādā gadījumā ir apgrūtināts

laika ziņā. Kā rezultātā augošu koku realizācijas tirgus ietver

salīdzinoši augstas barjeras ienākšanai tirgū vai citu tirgus

dalībnieku attīstībai.

Tabula Nr.2: augošu koku

realizācijas tirgus Latvijā m3

LVM augoši koki izsolēs milj.

m3

ILM mežizstrādātājiem milj.

m3

LVM kopā milj.

m3

Latvijas augošu koku tirgus

milj. m3

LVM augošu koku tirgus

daļa

2007.

1,75

1,05

2,80

8,23

34%

2008.

1,50

1,18

2,68

7,08

37,9%

Ņemot vērā LVM lietā iesniegto

informāciju par to, ka 2007.gadā tās tirgus daļa augošu koku

realizācijas tirgū Latvijā bija aptuveni 34%, bet 2008.gadā

37,9%, kā arī ņemot vērā atlikušās tirgus daļas ievērojamo

sadrumstalotību, par ko liecina lielais privāto mežu īpašnieku,

pašvaldību un citu mežu īpašnieku skaits, kas pārsniedz

150 000, un no kuriem nevienam tirgus daļa nepārsniedz 5 %,

Konkurences padome secina, ka LVM ir lielākais tirgus dalībnieks

augošu koku realizācijas tirgū un atrodas dominējošajā stāvoklī

augošu koku realizācijas tirgū Latvijas Republikas

teritorijā.

Tabula Nr.3: apaļkoku realizācijas

tirgus Latvijā m3 pēc LVM iesniegtajiem datiem

Importētā apaļkoksne

milj.m3

Privātie mežu īpašnieki

milj.m3

LVM realizētā apaļkoksne

m3

Latvijas apaļkoku tirgus

milj.m3

LVM apaļkoku tirgus daļa

2007.

2,54

5,43

1,83

9,8

18,7%

2008.

0,73

4,4

2,69

7,82

34,4%

Tabula Nr.4: apaļkoku realizācijas

tirgus Latvijā m3 pēc LKF iesniegtajiem datiem

Importētā apaļkoksne

milj.m3

Privātie mežu īpašnieki

milj.m3

LVM realizētā apaļkoksne

m3

Latvijas apaļkoku tirgus

milj.m3

LVM apaļkoku tirgus daļa

2007.

1,7

5,43

1,83

8,96

20%

2008.

0,6

3,4

2,69

6,69

40%

Par LVM tirgus daļām apaļkoku

realizācijas tirgū konstatējams, ka tās ir palielinājušās no

aptuveni 18,7%-20% 2007.gadā līdz 34,4%-40% robežās 2008.gadā,

atkarībā no informācijas avota (LVM vai LKF).

Konkurences padome veica

informācijas ieguvi no piecām lielākajām komercsabiedrībām

Latvijas apaļkoku realizētājām Latvijā. Iegūtā informācija

liecina, ka šo tirgus dalībnieku tirgus daļas ir ievērojami

mazākas nekā LVM tirgus daļas apaļkoku realizācijas tirgū. Pārējo

lielāko apaļkoksnes tirgus dalībnieku kā Latsin, Saldus MR, SIA

"Metsaliitto Latvia", SIA "Stora Enso mežs", SIA "PATA AB"

tirgus daļa bija robežās no 2%-9% no apaļkoksnes realizācijas

tirgus Latvijā. Līdz ar to pēc Konkurences padomes izdarītajiem

secinājumiem LVM ir uzskatāms arī par lielāko tirgus dalībnieku,

tomēr vienlaicīgi secināms, ka šī tirgus daļa nav stabila, jo

2007. un 2008.gadā ir bijusi krasi svārstīga. Lai gan LVM tirgus

daļa 2008.gadā bija 40% no konkrētā tirgus, kas varētu liecināt

par LVM atrašanos dominējošajā stāvoklī arī apaļkoksnes

realizācijas tirgū Latvijā, tomēr Konkurences padome secina, ka

ir pamats uzskatīt, ka LVM nav neizbēgamais darījuma partneris un

tai nav tirgus varas, lai darbotos neatkarīgi no konkurentiem un

pircējiem. Ja pircējs LVM izvirzīto prasību dēļ nespēj

kvalificēties sortimentu piegādei no LVM, pastāv iespējas

iegādāties apaļ­koku sortimentus no tirgus dalībniekiem, kuriem

ir noslēgti IML ar LVM, no tiem tirgus dalībniekiem, kuri

iegādājas cirsmas izsolēs, kā arī no privāto mežu īpašniekiem un,

visbeidzot, pastāv iespēja nepieciešamo apaļkoku sortimentu

importēt. Rezultātā tirgū piedāvājums nav homogēns, to veido

dažādi piedāvājumi, arī ģeogrāfiski piedāvājums ir plašāks kā

Latvijas teritorija un pircēji var izvēlēties, no kura

piegādātāja pirkt nepieciešamo apaļkoku sortimentu.

Ņemot vērā iepriekš norādīto, LVM

neatrodas dominējošā stāvoklī apaļkoku realizācijas tirgū

Latvijā. Attiecīgi nav pamata šajā lietā vērtēt, vai LVM ir

dominējošā stāvoklī apaļkoku realizācijas tirgū ārpus

Latvijas.