4. pants

LVM RĪCĪBAS

IZVĒRTĒJUMS

4.1.

Konkurences tiesību piemērošana tirgus dalībniekiem, kuri atrodas

dominējošā stāvoklī.

Konkurences likuma 2.pants nosaka,

ka "šā likuma mērķis ir aizsargāt, saglabāt un attīstīt brīvu,

godīgu un vienlīdzīgu konkurenci visās tautsaimniecības nozarēs

sabiedrības interesēs (..)". No minētās tiesību normas izriet,

ka, izvērtējot lietas apstākļus un pieņemot lēmumu, Konkurences

padome vadās no principa, kas nosaka kopēju konkurences

aizsardzību konkrētajā tirgū pretēji viena konkurenta interešu

aizsardzībai.

Konkurences tiesībās tirgus

dalībniekam nav aizliegts atrasties dominējošā stāvoklī un

konkurēt tirgū ar konkurētspējīgu preci (tai skaitā,

kvalitatīvākiem, inovatīviem, uzlabotiem produktiem un

pakalpojumiem, preču klāstu) vai piedāvāt konkurētspējīgu

(zemāku) cenu. Tirgus dalībniekam, kas atrodas dominējošā

stāvoklī, ir īpaša atbildība, lai konkrētais tirgus netiktu

deformēts, ierobežots vai kavēts tā rīcības rezultātā.

Attiecīgi Konkurences likuma

13.panta pirmā daļa aizliedz tirgus dalībniekam ļaunprātīgi

izmantot dominējošo stāvokli. Tirgus dalībnieka rīcība, kas

ietver dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas pazīmes,

tiek vērtēta, vai tā ir tāda, kuras rezultātā konkurence

konkrētajā tirgū tiek deformēta, ierobežota vai kavēta tāpēc, ka

tā vērsta uz konkurentu izslēgšanu un tirgus (vertikālu vai

horizontālu) noslēgšanos vai ekspluatējot citus tirgus

dalībniekus, piem., piemērojot pārmērīgi augstu cenu.

Ievērojot Iesniegumā Nr.1 un

Iesniegumā Nr.2 norādīto informāciju, Konkurences padome uzskata

par pamatotu izvērtēt LVM rīcību 2008.gadā, nosakot cenu augošu

koku un apaļkoku realizācijas tirgū (4.2.) un LVM rīcību izvirzot

noteiktus darījuma nosacījumus (4.3.), ievērojot Konkurences

likuma 13.panta pirmajā daļā ietvertos gadījumus, kad tirgus

dalībnieka, kurš atrodas dominējošā stāvoklī, rīcība ir tā

stāvokļa ļaunprātīga izmantošana.

4.2. LVM

rīcības izvērtējums, nosakot apaļkoku cenu.

Iesniedzēji norāda, ka LVM

ļaunprātīgi izmanto savu dominējošo stāvokli augošu koku

realizācijas tirgū, jo LVM:

-

šķērssubsidē zaudējumus no apaļkoku sortimentu tirdzniecības ar

ieņēmumiem no augošu koku tirdzniecības

LVM šķērssubsidē zaudējumus, kas

rodas no apaļkoku sortimentu tirdzniecības, ar ienākumiem, kas

gūti no augošu koku tirdzniecības atklātajās meža cirsmu izsolēs

un IML. LVM pārdod apaļkoku sortimentus zem papildu izmaksām, kas

tam rodas, sagatavojot un piedāvājot tirgū šos apaļkoku

sortimentus. Saskaņā ar iesniedzēju veiktajiem aprēķiniem (skatīt

Iesnieguma Nr.2 3.pielikumu (1.sējuma 24.-27.lp.)), ņemot par

piemēru 2008.gada septembri, LVM zaudē 12,6% jeb 4,03 Ls par

katru pārdoto apaļkoku sortimentu, ja LVM vajadzētu atpelnīt

visas papildu izmaksas, kas saistās ar apaļkoku sagatavošanu un

pārdošanu. Priedes un egles sugu sortimentu gadījumā šie

zaudējumi ir pat vēl lielāki, veidojot attiecīgi 23,4% jeb 8,52

Ls un 16,5% jeb 5,69 Ls par katru pārdoto apaļkoku kubikmetru.

Tādējādi iesniedzēju skatījumā LVM, izmantojot šķērssubsīdijas,

tirgo apaļkokus zem tirgus cenas, kas ir uzskatāms par dominējošā

stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

Lai izvērtētu šķērssubsidēšanas

faktu, tirgus dalībniekiem tika lūgts sniegt viedokli par

jēdzienu "tirgus cena" augošu koku realizācijas tirgū un apaļkoku

realizācijas tirgū.

Saldus MR 01.06.2009. vēstulē

Nr.50 norāda, ka savā iesniegumā ar terminu "tirgus cena",

"tirgus vērtība" tiek domāts pieprasījuma un piedāvājuma

līdzsvara cena brīvā tirgū. Saldus MR secina, ka attiecībā uz

apaļkokiem LVM rīkotajās izolēs nosolītā cena nav tirgus cena, jo

šīs izsoles nenotiekot brīvā tirgus apstākļos, proti, tajā

nevarot piedalīties visi tirgus dalībnieki (tikai zāģētavas).

Vēstulē secināts, ka privāto uzņēmumu tirgoto apaļkoku cena ir

tuva tirgus cenai, bet tomēr pilnīgi precīzi neatspoguļo tirgus

cenu, jo no privātiem uzņēmumiem apaļkokus iepērk tikai tie

uzņēmumi, kuri nevar iepirkt apaļkokus no LVM vai arī nevar tos

iepirkt pietiekamā apjomā no LVM, tādēļ no pieprasījuma puses ne

visi tirgus dalībnieki tajā ir iesaistīti, lai varētu apgalvot,

ka šeit tiek atspoguļota patiesā tirgus cena. Eksporta tirgi

ietekmējot tirgus cenu, galvenokārt papīrmalkas tirgū, jo

eksporta tirgi arī veido pieprasījuma struktūru, kas tādējādi

ietekmē tirgus cenu.

Latsin 07.06.2009. vēstulē Nr.92

norāda, ka tirgus cenu nosaka piedāvājuma un pieprasījuma

attiecība (..). Izsoles cena var tikt uzskatīta par tirgus cenu,

ja piedāvājums atbilst pieprasījumam. Šajā gadījumā būtiskas

ieņēmumu atšķirības starp LVM realizētajiem koksnes pārdošanas

veidiem veidojas, jo augošu koku izsolēs koksnes piedāvājums ir

nepietiekošs. Nosakot apaļkoku tirgus vērtību, Latsin veic

ražotāju - apaļkoku pārstrādātāju iepirkuma cenu aptaujas, kā arī

gala produkcijas cenas eksporta tirgos.

LVM argumenti

LVM nav pieejama salīdzinoša

informācija par pārdotajām koksnes sugām, jo katras pārdotās

cirsmas koksnes apjomu veido vairākas koksnes sugas, bet cirsma

tiek pārdota kā viens veselums, nedalot to pa koksnes sugām. Līdz

ar to LVM nevar precīzi noteikt, par kādu cenu izsolē tiek pirkta

katra koksnes suga atsevišķi. Ņemot vērā LVM izmantoto cenu

veidošanas mehānismu - atklāts konkurss, kura ietvaros visi

interesenti brīvi uz savstarpējas konkurences pamatiem iesniedz

savus piedāvājumus, tajā skaitā cenas - LVM nav pamata uzskatīt,

ka LVM apaļo kokmateriālu sortimentus pārstrādātājiem realizē zem

"tirgus cenas".

LVM izsolēs augošiem kokiem un apaļo kokmateriālu

sortimentiem cenas tiek noteiktas nevis vadoties no izmaksu

pozīcijām, bet gan balstoties uz tirgus pretendentu nosolītajām

cenām. Turklāt augošu koku un apaļo kokmateriālu sortimentu

izsoles veido divus atsevišķus konkrētos tirgus, kur pēc LVM

domām nepastāv tieša un vienkārši nosakāma korelācija izmaksu

ziņā. Pārdodot augošus kokus cirsmas veidā, īpašuma tiesību

pāreja notiek cirsmā un LVM tālākajā šīs cirsmas izstrādes

procesā nav iesaistīta. Līdz ar to nav iespējams ekonomiski

pamatoti salīdzināt augošu koku pašizmaksu un apaļo kokmateriālu

sortimentu pašizmaksu. Jo augoši koki var tikt pārstrādāti

kokmateriālā, ņemot vērā dažādus faktorus un iegūstot atšķirīgus,

tieši nesalīdzināmus gala produktus, atkarībā no konkrētā

mežistrādes uzņēmuma produkcijas ķēdes.

Izsoles sākumcenas augošiem kokiem

tiek noteiktas, vadoties no iepriekšējā atskaites perioda. Līdz

ar to sākumcenas nosaka tirgus pieprasījuma faktori. Līdzīgi,

apaļo kokmateriālu sortimentiem izsoles sākumcena tiek noteikta,

balstoties uz pretendentu iesniegtajiem sākotnējiem finanšu

piedāvājumiem. Piemērotās gala cenas nav mazākas par LVM izmaksām

un LVM darbojas ar peļņu. LVM nenosaka augošu koku un apaļo

kokmateriālu "patieso" tirgus cenu, bet gan pārdod augošus kokus

un apaļo kokmateriālu sortimentus izsolēs.

A/s "Latvijas finieris"

viedoklis

Patiesā tirgus cena augošam kokam

veidojas no jebkura patērētāja, kurš pērk koksnes gala produktu.

Pašizmaksu augošam kokam nevar noteikt viena gada griezumā, ir

jāvērtē ciklogrammas 5-10-20 un pat 100 gadu griezumā, lai

noteiktu augoša koka pašizmaksu. Koksnes (bērza finierkluču)

cenas nav vienādas un, piemēram, pērkot koksni gan pie privātiem,

gan valsts mežos 2008.gadā, valsts sektora cenas bija augstākas

nekā privāto mežu īpašniekiem.

Vidējo cenu augošu koku izsolēs

nedrīkst salīdzināt, jo cenas ir ļoti dažādas, pastāv dažādi

apstākļi - augšanas apstākļi, transportēšanas attālumi,

transportēšana līdz patērētāja vietai, koksnes kvalitātes

struktūra, bojājumi, augošu koku cirsmu cenas ir unikālas, līdz

ar to kaut kādus salīdzinājumus var veidot tikai ilgā laika

periodā - 10 gadu griezumā, bet nevar salīdzināt cirsmu A ar

cirsmu B.

SIA "Rīgas meži"

argumenti

Augošu koku sākumcenu nosaka,

analizējot iepriekšējā perioda rezultātus. To regulē tirgus

pieprasījums. Pircēji brīva tirgus apstākļos pērk augošus kokus

izsolēs par nosolītām cenām. Īpašuma tiesības pircējam tiek

piešķirtas cirsmā un turpmāk izstrādes procesu tikai kontrolē.

Izmaksas netiek ņemtas vērā, nosakot augošu koku

sākumcenu. Izsolēs piedāvātās augošu koku cirsmas ir

atšķirīgas pēc to sugu sastāva, vecuma, kvalitātes, atrašanās

vietas. Viennozīmīgi pieņemt, ka izsolēs nosolītā cena ir

tirgus cena nevar. Pircēji apsver visus komponentus un aprēķina,

par cik viņi var šo cirsmu atļauties pirkt. Pircējiem ir arī

dažādi mērķi, kā tiks izmantoti kokmateriāli, kuri tiks saražoti.

Tiem būs arī dažāda pievienotā vērtība. Cirsmu tādēļ par augstāko

cenu varēs nopirkt pircējs, apsverot savas iespējas.

Konkurences padomes

viedoklis

Šķērssubsidēšana un tās aizliegums

konkurences tiesību izpratnē pastāv tad, ja tirgus dalībnieks

ienākumus no tirgus, kurā tas atrodas dominējošā stāvoklī,

izmanto tirgū, kurā tas neatrodas dominējošā stāvoklī, tādā veidā

tirgū, kurā tas darbojas konkurences apstākļos, radot sev

labvēlīgākus apstākļus nekā konkurentiem - parasti, nosakot

zemāku preces cenu. Konkurences padomes praksē šķērssubsidēšana

aizlieguma pārkāpums tiek kvalificēts atbilstoši Konkurences

likuma 13.panta ģenerālklauzulai. Tirgus dalībniekam, kas atrodas

dominējošā stāvoklī, ir aizliegts piemērot pārmērīgu cenu,

ievērojot arī Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas

4.punktu.

Lai konstatētu, vai LVM

šķērssubsidē darbības, piedāvājot preces par "patiesai tirgus

cenai" neatbilstošu cenu, t.i., augošu koku cenu nepamatoti

sadārdzinot un apaļ­kokus tirgojot zem tirgus cenas, kā arī vai

piemēro pārmērīgu cenu, tika analizēti attiecībā uz abām preču

grupām LVM piemērotie cenu noteikšanas principi.