5. pants

Citi iespējamie pārkāpumi

5.1.

Citi iespējamie pārkāpumi - uzspiež netaisnīgus priekšapmaksas

noteikumus cirsmu izsoļu uzvarētājiem

Iesniegumā Nr.2 norādīts, ka LVM

augošu koku cirsmu izsoļu uzvarētājiem uzspiež netaisnīgus

noteikumus, liekot nosolītājiem pirms cirsmas pirkuma līguma

slēgšanas un ciršanas veikt priekšapmaksā cirsmas nosolīto cenu.

Šādi cirsmu izsoles noteikumi nav ekonomiski attaisnojama

prasība. Pirmkārt, cirsmas cenas samaksa pirms jebkāda līguma

slēgšanas nostāda nosolītāju tiesiski neaizsargātā pozīcijā,

otrkārt, cirsmas cenas samaksa pirms ciršanas nav ekonomiski

attaisnojama, jo mežizstrādātājiem, kuriem ir jāveic milzīgas

investīcijas mežizstrādes tehnikas iegādē, kredītiestādēs

jāfinansē nepieciešamie finanšu līdzekļi augošu koku iegādei, kā

rezultātā ir jāriskē ar maksātspēju, lielu laika periodu līdz

attiecīgo nocirsto apaļkoku realizācijā iegūto līdzekļu

iegūšanai. Turpretim LVM kā cirsmu izsoļu administratoram, kurš

ir uzkrājis finanšu instrumentos nepilnus 90 milj. LVL, nav

ekonomiski pamatota vajadzība prasīt priekšapmaksu par cirsmu

izsolēm, jo LVM par šiem augošiem kokiem norēķinās pēc finanšu

gada dividenžu veidā. Šāda LVM rīcība ir pretrunā LVM apaļkoku

izsoļu noteikumiem, saskaņā ar kuriem apaļkoku pircēji par apaļo

kokmateriālu produkciju norēķinās ar pēcapmaksu līdz pat 45

dienām pēc attiecīgo apaļkoku piegādes. Turpretim apaļ­koku

piegādes līgumu izpildīšanā LVM ir jāiegulda ievērojami naudas

līdzekļi, jo ir jānolīgst mežizstrādātāji un pārvadātāji, taču

par apaļkokiem to pircējs var maksāt ar pēcapmaksu vairāk kā

mēnesi pēc to saņemšanas. Sekojoši priekšapmaksas uzspiešana

cirsmu nosolītājiem iesniedzēju skatījumā ir netaisnīgu

tirdzniecības noteikumu uzspiešana Konkurences likuma 13.panta

pirmās daļas 4.punkta izpratnē.

LVM argumenti

Apaļkoku

piegādēm piemērojamie apmaksas noteikumi:

LVM norādījusi, ka, pārdodot

apaļkokus, tirgus dalībnieku savstarpējās sadarbības ietvaros ir

pieņemts norēķinus veikt pēcapmaksas veidā, jo sadarbība ir

balstīta uz ilgtermiņa sadarbības līgumiem, saņemtajām garantijām

un līdzsvarotiem riskiem visos sadarbības posmos. Slēdzot līgumus

ar pircējiem par apaļkoku piegādēm, LVM izvērtē potenciālo

pircēju pēc līdzšinējās sadarbības pieredzes, tā ražošanas jaudām

un finanšu rādītājiem, lai noteiktu maksimāli pieļaujamo atlikto

maksājumu kopsummu un laika periodu norēķinu veikšanai bez

papildus garantiju iesniegšanas. Realizējot apaļo kokmateriālu

sortimentus, zaudējumi var rasties tikai no veiktajām piegādēm,

par kurām nav saņemta apmaksa. Apaļkoku sortimentu realizācijā

par zaudējumiem tiek uzskatīti tikai neatgūtie parādi, attiecībā

uz kuriem izmantotas visas juridiskās iespējas, lai konkrēto

parādu atgūtu. Savukārt augošu koku tirdzniecībā LVM zaudējumu

var radīt virkne dažādu faktoru, piemēram, nekvalitatīvi veikta

meža izstrāde.

Augošu koku

pārdošanas līgumu apmaksas noteikumi:

Augošu koku pārdošanas gadījumā ir

pieņemts norēķinus veikt priekšapmaksas veidā pirms cirsmas

izstrādes noteikšanas, jo šie parasti ir vienreizēji darījumi,

kuros riski nav vienmērīgi sadalīti.

Veicot augošu koku cirsmu

pārdošanu, arī LVM kā meža apsaimniekotājs un pārvaldītājs ir

izvēlējies to pašu norēķinu formu, ko pielieto pārējie Latvijas

mežu īpašnieki (privātpersonas, pašvaldības, u.c.), tas ir,

cirsmu apmaksa pirms izstrādes uzsākšanas. Šāds norēķinu

mehānisms garantē iespēju izsolēs piedalīties maksimāli plašam

pretendentu lokam, tādējādi veicinot konkurenci. LVM augošu koku

cirsmu izsoļu uzvarētājiem noteikumus pirms cirsmas pirkuma

līguma slēgšanas un ciršanas veikt cirsmas nosolītās cenas

priekšapmaksu izvirza sekojošu iemeslu dēļ:

(*)

Augošu cirsmu izstrādes līgumi un

apa­ļo kokmateriālu sortimentu piegādes līgumi pēc būtības ir

dažādi līgumi, kuros LVM jānodrošinās pret dažādiem juridiskajiem

un uzņēmējdarbības riskiem.

Konkurences padomes

viedoklis

Iesniedzējs norādījis, ka LVM

piemēro atšķirīgus samaksas veidus - priekšapmaksu un pēcapmaksu.

Konkurences padome lūdza LVM sniegt pamatojumu maksājumu termiņu

atšķirībām ar iespējamiem zaudējumiem un citiem objektīviem

apstākļiem. LVM 25.05.2009 vēstulē norāda, ka neatgūstamie parādi

par piegādātajiem sortimentiem 2006.-2008.gadā no apaļkoku

tirdzniecības bija (*) LVL jeb (*) % no LVM ienākumiem. Savukārt

no augošu koku tirdzniecības (*) LVL jeb (*) % no ieņēmumiem par

augošu cirsmu pārdošanas. Bez tam augošu koku tirdzniecībā

atšķirībā no apaļkoku tirdzniecības iespējami arī citi zaudējami,

piemēram, no nekvalitatīvi veiktas meža izstrādes u.c.

faktoriem.

Apkopojot tirgus dalībnieku

viedokļus, secināms, ka priekšapmaksas pieprasīšana augošu koku

cirsmu iegādē lielā mērā ir saistīta ar risku novērtēšanu un

novēršanu cirsmu nosolītājiem. Konkurences padomes vērtējumā šādi

pamatojumi un skaidrojumi ir akceptējami. Tāpat ir akceptējama

nozares prakse, veicot pēcapmaksu apaļkoku tirdzniecībā. Tā,

piemēram, SIA "Vika Wood" 12.05.2009. vēstulē Nr.2009/012 sniegtā

informācija liecina, ka pēcapmaksa ir uzskatāma par normālu,

vispārpieņemtu praksi apaļo kokmateriālu sortimentu tirdzniecībā,

pie nosacījuma, ka tiek rūpīgi izvērtēta pircēja maksātspēja. SIA

"Vika Wood", pārdodot savu produkciju 22 pasaules valstīs,

praktiski nepielieto priekšapmaksu. "Apmaksas termiņi mums

sastāda vidēji vairāk nekā 45 dienas. Runājot par apaļkoku

sortimentu - zāģbaļķu apmaksu, praktiski visā pasaulē galīgā jeb

apmaksas uzmērīšana notiek zāģētavā individuāli uzmērot katru

zāģbaļķi ar speciālām iekārtām. Tā kā jebkurā gadījumā galīgā

apmaksa tiks veikta tikai pēc uzmērīšanas zāģētavā. Zāģbaļķu cena

sastāda tuvu pie 80% no zāģētavas izdevumiem un zāģbaļķi ir

galvenais ienākumus nesošais sortiments mežu īpašniekiem. Tas

nozīmē, ka abas puses ir maksimāli ieinteresētas, lai apmaksa

tiktu veikta lietojot pēc iespējas precīzākus mērījumus".

SIA "Gaujas koks" 15.05.2009.

vēstulē Nr.2009/108 sniegtā informācija liecina, ka

SIA "Gaujas koks", veicot apaļo kokmateriālu pārdošanu,

pārsvarā piemēro tikai pēcapmaksu ar termiņu 30-45 dienas. Ļoti

retos gadījumos tiek piemēroti priekšapmaksas nosacījumi, bet

tikai ar klientiem, kuri vai nu pēc iepriekšējas neveiksmīgas

sadarbības vai arī pēc sliktas kredītvēstures ir uzskatāmi par

nedrošiem sadarbības partneriem. Apaļo kokmateriālu tirdzniecībā

pēcapmaksa ir uzskatāma par vispārēju nozares praksi, ievērojot

garo ciklu apaļo kokmateriālu apstrādes procesā, kā rezultātā

saražotā zāģmateriāla realizācijai uz eksportu tiek patērēti

vairāk nekā 3 mēneši, un tādēļ zāģmateriālu ražotājiem apaļkoku

iegādi ir iespējams veikt tikai uz pēcapmaksu ar pēc iespējas

garāku apmaksas termiņu.

Arī SIA "Kurekss" 15.05.2009.

vēstulē Nr.092 sniegtā informācija liecina, ka visos gadījumos,

pērkot vai pārdodot apaļo kokmateriālu sortimentus, izmantojam

pēcapmaksu, tāpat kā tas pieņemts šā tirgus dalībnieku

savstarpējās sadarbības ietvaros. Retos gadījumos un arī tikai

tad, kad ir pamatotas šaubas par pircēja maksātspēju, piemērojam

tūlītēju apmaksu, darījumu apdrošināšanu vai banku galvojumus kā

garantiju debitoru parādu piedziņai un iespējamu zaudējumu

atlīdzībai. SIA "Kurekss" vēstulē skaidro, ka augošu koku

(cirsmu) pirkumiem no LVM puses tiek piemērota priekšapmaksa, jo

priekšapmaksa ir vispārēja nozares prakse augošu koku (cirsmu)

realizācijas tirgū, jo šādi darījumi parasti ir vienreizēji un

risku sadalījums tajos nav vienmērīgs. Augošu koku (cirsmu)

priekšapmaksa nereti rada strīdus starp darījuma dalībniekiem par

nopirktās koksnes daudzumu, kvalitāti un cenu.

A/s "Latvijas Finieris" lietā ir

sniegusi viedokli (15.04.2009. sarunu protokolā ar Konkurences

padomi, 4.sēj, 116.-123.lp.), ka priekšapmaksa cirsmu izsolēs

sniedz partneru riska novērtējumu jo, ja būtu pēcapmaksa līdz pat

45 dienām pastāvētu lielāks risks naudu nesaņemt. Pamatojums

izriet no pretendentu loka, kas cirsmu izsolē piedalās.

Priekšapmaksa no riska vadības viedokļa dod iespēju paplašināt

pretendentu loku, ja būtu pēcapmaksa, tad administratīvi būtu

daudz ilgāk un pamatīgāk jāvērtē pretendenti un rezultātā tas arī

dārgāk maksātu. Tāpat pastāv risks, ka nosolītā cirsma netiek

izpirkta.

SIA "Rīgas meži" 21.05.2009.

vēstulē Nr.912 norāda, ka darījumos ar augošu koku pārdošanu

piemēro priekšapmaksu. Potenciālajam pircējam ir iespēja

iepazīties ar izsolē piedāvāto cirsmu vērtējumu un ir iespēja

pašiem veikt cirsmu novērtējumu. Līdz ar to spēles noteikumi

pirms izsoles ir skaidri definēti. Līdz ar to augošu koku

priekšapmaksa nerada nekādus riskus pircējam, jo pircējam pirms

cirsmu izsoles cirsmu stāvoklis dabā ir zināms.

Savukārt attiecībā uz apmaksas

noteikumiem darījumos ar augošiem kokiem SIA "Metsaliitto

Latvia" 20.05.2009. vēstulē Nr.01/1/780 sniegusi informāciju, ka

darījumos ar augošu koku tirdzniecību LVM attiecībā uz SIA

"Metsaliitto Latvia" pielieto tikai priekšapmaksu. Tomēr SIA

"Metsaliitto Latvia" vienlaicīgi sniegusi viedokli, ka

priekšapmaksa nav pilnībā uzskatāma par vispārēju nozares praksi

augošu koku (cirsmu) realizācijas tirgū. Izplatīta metode esot

norēķināšanās pēc sagatavoto materiālu apjoma, kad par cirsmu

tiek samaksāts avanss (piemēram, 80% no aprēķinātās cirsmas

vērtības) un galīgā maksa tiek veikta pēc cirsmas izstrādes, kad

ir reāli redzams cirsmas iznākums pa sortimentiem. Augošu koku

(cirsmu) priekšapmaksa radot riskus pircējam, jo šī

priekšapmaksas summa naudā tiekot veidota, pamatojoties uz

aptuvenu augošu koku uzmērīšanu. Tas nozīmē, ka tad, ja cirsmā

pēc izstrādes reālais apjoms kubikmetros ir mazāks, nekā bija

noteikts pārdevēja vērtējumā, cirsmas pircējam ir radīti

finansiāli zaudējumi.

Ņemot vērā LVM sniegto

argumentāciju par ilgtspējīgas sadarbības un risku novērtējumu un

citu tirgus dalībnieku lietā sniegto informāciju, ka tie augošu

koku pārdošanas gadījumos galvenokārt pielieto priekšapmaksu,

Konkurences padome secina, ka šīs lietas ietvaros šādas LVM

darbības nav tādas, kas deformē, ierobežo vai kavē konkurenci un

pašas par sevi nav uzskatāmas par kādu no Konkurences likuma

13.panta pirmajā daļā ietverto tiesību normu pārkāpumiem.

5.2.

Citi iespējamie pārkāpumi - iepērk mežu zemi par nesamērīgi

augstu cenu

LVM iepērk meža zemes no

privātajiem mežu īpašniekiem par nesamērīgi augstu cenu, tādējādi

ierobežojot citu tirgus dalībnieku iespējas attīstīties, kas

savukārt LVM ļauj arvien palielināt sev piederošo mežu apjomu un

vēl vairāk nostiprināt savu dominējošo stāvokli augošu koku

realizācijas tirgū. Šajā gadījumā LVM, iepērkot meža zemes,

piemēro netaisnīgu pirkšanas cenu - paaugstinātu cenu virs tirgus

cenas, kas kropļo LVM konkurenci ar citiem mežu īpašniekiem, jo

tiem ir liegta faktiska iespēja iepirkt meža resursus, kas ir

nepieciešami, lai konkurētu ar LVM un iegūtu apaļkokus.

Iesniedzēju skatījumā, ja Konkurences padome konstatē, ka LVM ir

iepirkusi meža zemes par neadekvāti augstu centu, tad šie

darījumi ir uzskatāmi par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu

izmantošanu, ko aizliedz Konkurences likuma 13.panta pirmā daļas

4.punkts. Saldus MR (01.06.2009. vēstule Nr.50, 5.sēj. 117.lp.)

uzskata, ka šajā sakarā nav nepieciešams konstatēt konkrētus

darījumus, kas nebija izdevušies no iesniedzēju puses, jo tirgū

pircēji un pārdevēji zina cenu līmeni un nepretendē uz darījumu

noslēgšanu, jo šo darījumu noteikumi attiecīgajiem tirgus

dalībniekiem nav izdevīgi.

LVM argumenti

Katram īpašumam, ko LVM tā

īpašnieks piedāvā nopirkt, tiek veikts īpašuma potenciālās

maksimālās pirkuma cenas aprēķins pirms meža zemju atbilstības

izvērtēšanas atbilstoši meža inventarizācijas datiem dabā un

īpašuma maksimālās pirkuma cenas aprēķins pēc meža zemju

atbilstības izvērtēšanas meža inventarizācijas datiem dabā.

Aprēķins tiek veikts, balstoties uz LVM vadlīnijām "Kā tiek

aprēķināta piedāvāto īpašumu maksimālā pirkuma cena" un

sekojošiem taksācijas rādītājiem: mežaudzes valdošā suga,

mežaudzes valdošās sugas vecums, mežaudzes valdošās sugas

bonitāte, mežaudzes biezība.

Papildus piedāvāto īpašumu

maksimālās pirkuma cenas aprēķināšanas aktā tiek veikti aprēķini

lauksaimniecības zemēm, atbilstoši to iespējamajiem apmežošanas

variantiem.

Katra meža nogabala maksimālās

pirkuma cenas noteikšanai tiek izmantots meža kapitāla vērtības

aprēķins pie 3,5% (pēc 2008.gada novembra - 5%) diskonta likmes

audzējamās mežaudzes rotācijas perioda beigās.

LVM ir norādījusi, ka tās rīcībā

nav datu par tirgus cenām attiecīgajos reģionos un atbilstošajām

zemju mērķu grupām (zeme, kas izmantojama mežsaimnieciskajā

ražošanā). Zemei, ko izmanto mežsaimnieciskajā darbībā, tirgus

cenu ir praktiski neiespējami noteikt, tikai analizējot vidējās

tirgus cenas attiecīgajā reģionā, jo zemes cenu pārsvarā nosaka

tas mežaudzes sastāvs, kas aug konkrētajā nekustamajā īpašumā.

Nevienā publiski pieejamā datu bāzē pie definētajām vidējām

tirgus vērtībām nav pievienoti dati par to, kāda vecuma un

sastāva mežaudzes katrā konkrētajā gadījumā ir pirktas. Papildus

ir jāņem vērā, kādiem mērķiem šīs zemes ir pirktas - lai

realizētu mežsaimniecisko darbību vai lai nodrošinātu ilgtermiņa

noguldījumu segumu. Ņemot vērā minētos apstākļus, konkrētu zemju

cenas var ļoti atšķirties.

Konkurences padomes

viedoklis

Saskaņā ar LVM mājas lapā pieejamo

informāciju LVM apsaimniekošanā atrodas 1,59 milj. ha meža zemes.

Meža zemes veido 87% mežs, 9% purvi, 1% lauces un pārplūstoši

klajumi, un 3% zeme zem meža infrastruktūras objektiem, kas veido

49% no Latvijas teritorijā esošajām meža zemēm, kas ir

3 242 577 ha (Valsts meža dienesta mājas lapā pieejamā

informācija)3. Savukārt saskaņā ar Zemkopības

ministrijas 26.08.2009. vēstulē Nr.3.1-3/2/3474 sniegto

informāciju meža zemju kopējā platība Latvijā laika periodā no

2006.gada līdz 2008.gadam pēc meža statistiskās inventarizācijas

datiem ir norādīta 3 497 000 ha, kas LVM gadījumā veido

45% no kopējā meža zemes tirgus Latvijā. Vienlaikus secināms, ka

visa norādītā platība netiek izmantota mežiz­strādē, ar ko LVM

konkurētu tādā veidā ar citiem tirgus dalībniekiem.

Lietā esošā informācija liecina,

ka LVM meža zemju vidējās iepirkuma cenas 2008.gadā pa mēnešiem

ir bijušas krasi atšķirīgas.

Tabula Nr.10: dati par iepirktajām

LVM vidējām meža zemes cenām 2008.gadā par 1 ha

Latvijas rajons

Vidējā cena latos

Mēnesis

Vidējā cena latos

Saldus rajons

686,44

Janvāris

706,13

Kuldīgas rajons

691,91

Februāris

1736,39

Liepājas rajons

749,17

Marts

1232,28

Talsu rajons

815,24

Aprīlis

1157,62

Ventspils rajons

883,07

Maijs

650

Dobeles rajons

650

Jūnijs

2919,70

Jelgavas rajons

2000

Jūlijs

1824,07

Tukuma rajons

840

Augusts

1046

Valmieras rajons

813,33

Septembris

1366,66

Limbažu rajons

1315,24

Oktobris

840,28

Cēsu rajons

1200

Novembris

890,55

Ogres rajons

1000

Decembris

835,82

Aizkraukles rajons

645,55

Daugavpils rajons

1432,59

Krāslavas rajons

1650

Jēkabpils rajons

550,85

Madonas rajons

1066,66

Ludzas rajons

1764,55

Gulbenes rajons

700

Valkas rajons

1559,85

2008.gadā meža zemes iepirktas

plašā cenu diapazonā - no 650 LVL/ha Dobeles rajonā līdz pat

1764,55 LVL/ha Ludzas rajonā. Ņemot vērā, ka katrs meža zemes

pirkums ir individuāls, Konkurences padomei nav pamata secināt,

ka norādītās cenas ir nepamatoti sadārdzinātas. Konkurences

padomes skatījumā cenas var būt pamatotas gan ar atšķirīgu

mežaudzes sastāvu un citiem objektīviem apstākļiem, gan ar LVM

sektorpolitikas mērķiem. Tomēr nav pamata apgalvot, ka LVM ar

sadārdzinātu meža zemju iepirkšanu liedz citiem tirgus

dalībniekiem piekļuvi šim resursam. Jāņem vēra, ka publiski

pieejamās datu bāzēs pie definētajām vidējām tirgus vērtībām nav

pievienoti dati par to, kāda vecuma un sastāva mežaudzes katrā

konkrētajā gadījumā ir pirktas. Papildus pie cenu novērtēšanas ir

jāņem vērā, kādiem mērķiem šīs zemes ir pirktas - lai realizētu

mežsaimniecisko darbību vai lai nodrošinātu ilgtermiņa

noguldījumu segumu, kā arī jāvērtē daudzi citi faktori. Līdz ar

to konkrētu zemju cenas var būtiski atšķirties. Meža kapitāla

vērtības aprēķins LVM tiek veikts atsevišķi pa valdošās sugas,

bonitāšu grupām, kā arī sadalījumā pa vecuma desmitgadēm. Lai

noteiktu maksimālo pirkuma cenu katras mežsaimniecības

teritorijā, meža kapitāla vērtības aprēķinā tiek pielietotas

atšķirīgas koksnes tirgus cenas mežā pie ceļa šīs mežsaimniecības

teritorijā, dažādi novietojuma koeficienti nekustamā īpašuma

nodokļa aprēķinos un dažādi ienākumi no medību tiesību nomas.

Nemeža zemes nogabalam, kurā paredzēta plantāciju meža

izveidošana, meža kapitāla vērtības aprēķins tiek veikts

atbilstoši tai sugai, kura tiks ieaudzēta. Izcirtumam, kā arī

nemeža zemes nogabalam, kurā paredzēta meža ieaudzēšana, meža

kapitāla vērtības aprēķins tiek veikts atbilstošai bonitāšu

grupai, kā arī sugai, kura tiks atjaunota vai ieaudzēta. Nemeža

un meža zemes (piemēram, lauces, grāvji, ceļi, pagalmi utt.),

kuras nav paredzētas mežsaimnieciskajai ražošanai, meža kapitāla

vērtības aprēķinā netiek iekļauts.

Bez tam, Konkurences padomes

skatījumā, Latvijā nepastāv būtiski ierobežojumi meža zemju

iegādei. Turklāt lietā iegūtā informācija par LVM tirgus daļām

meža zemju tirgū liecina par stabilu LVM tirgus daļu, jo laika

periodā no 2006.gada līdz 2009.gada pirmajam pusgadam tā nav

būtiski palielinājusies (bijusi robežās no 45%-49%).

Konkurences padome ņēma vērā, ka

saistībā ar norādīto sūdzību iesniedzēji norāda, ka to rīcībā nav

informācijas un resursu, lai dokumentāri pierādītu, ka LVM iepērk

meža zemes par neadekvāti augstu iepirkuma cenu. Iesniedzēji

lietas izpētes gaitā nevarēja norādīt uz kādām konkrētām meža

zemēm, kuras tie LVM nesamērīgi augsto iepirkuma cenu dēļ nav

varējuši iegādāties (Saldus MR 01.06.2009. vēstule Nr.50,

5.sējuma 117.lp., Latsin 07.06.2009. vēstule Nr.92 5.sējuma

128.lp).

Turklāt Konkurences padome ņēma

arī vērā, ka LVM konkrētas meža zemes var iepirkt, tikai

pamatojoties uz ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu (Meža likuma

4.panta otrā daļa). Ņemot vērā laikietilpīgo saskaņošanas procesu

starp institūcijām, Konkurences padome secina, ka LVM nav

uzskatāms par konkurētspējīgu tirgus dalībnieku meža zemju

iepirkuma tirgū, turklāt ir maz ticama LVM plašu meža zemju

pirkšana par sadārdzinātu cenu.

Ņemot vērā iepriekš minēto,

Konkurences padome secina, ka LVM rīcībā, iepērkot meža zemes,

nav konstatējams Konkurences likuma 13.panta pirmā daļas 4.punkta

pārkāpums.

5.3.

Citi iespējamie pārkāpumi - papīrmalkas cenas zem tirgus

cenas

Iesniedzēji norāda, ka tie esot

ieguvuši informāciju no citiem nozarē strādājošajiem uzņēmumiem,

ka pēdējos mēnešos pieprasījuma samazināšanās pēc apaļkoku

sortimentiem ir mudinājusi LVM pārdot papīrmalku Latvijas ostās

par ļoti zemu cenu FOB (Free on Board - angļu val.)

pārdošanas modelī. Iesniedzēju rīcībā nav dokumentu vai citu

pierādījumu, kas apstiprinātu šīs informācijas pareizību, tādēļ

iesniedzēji lūdz Konkurences padomi to pārbaudīt, jo šādas LVM

darbības, pārdodot produkciju zem tirgus cenas, arī esot

klasificējamas kā dominējošā stāvokļa ļaunprātīga

izmantošana.

LVM argumenti

Atbildot uz Konkurences padomes

19.02.2009 vēstulē Nr.359 pieminēto Saldus MR un Latsin sniegto

informāciju par to, ka LVM ir pārdevusi papīrmalku, izmantojot

FOB (FREE ON BOARD) preces piegādes metodi, LVM 2009.gada 6.marta

vēstulē Nr.01-88/2009 ir paskaidrojusi, ka LVM līdz šim nav

pārdevusi sortimentus, tajā skaitā papīrmalku, izmantojot FOB

preces piegādes metodi. 2008.gadā LVM ir veikusi papīrmalkas

pārdošanu Latvijas ostās uz FAS (FREE ALONGSIDE SHIP) preču

piegādes nosacījumiem, t.i., papīrmalka tiek piegādāta pircējiem

līdz kuģu piestātnei, bet pircējs uzņemas eksporta procedūru

kārtošanu un kravas nogādi uz kuģu borta.

Atbildot uz jautājumu, vai LVM

2008.gadā ir realizējusi papīrmalku zem tirgus cenām, LVM norāda,

ka tā nav realizējusi sortimentus par cenu, kas neatbilst tirgus

situācijai konkrētajā laika posmā. LVM piebilst, ka LVM

sortimentu pārdošanu veic, organizējot pārdošanas procedūras,

konkrēti atklātus konkursus, cenu aptaujas un sarunu procedūras,

ar mērķi pārdot sortimentus par iespējami augstāko gala

cenu4 katrā reģionā. Turklāt LVM izpratnē tirgus cena

ir preces cena, par kādu pircējs ir gatavs pirkt un pārdevējs

pārdot preci darījuma noslēgšanas brīdī, vidējā tirgus cena ir

informatīvs lielums, kas atspoguļo tirgus attīstības tendences un

ir būtisks faktors saimnieciskās darbības plānošanā, bet nav

piemērojams konkrētu darījumu salīdzināšanā. Visbeidzot,

attiecībā uz papīrmalku jāņem vērā, ka papīrmalka nav uzskatāma

par mežsaimniecības gala produktu, bet tikai par blakusproduktu,

kura ražošanai pēc būtības nepastāv noteikta pašizmaksa, ko

izmantot cenas aprēķināšanai.

Papildus LVM informēja, ka

2008.gadā papīrmalkas cenu lejupslīdošās tendences un

pieprasījuma samazināšanās apstākļos tā pārdeva papīrmalku,

noslēdzot piegādes līgumus ar piegāžu termiņiem 3 - 6 mēneši,

tādējādi fiksējot realizācijas cenu līgumos minētā termiņa

ietvaros un samazinot tirgus cenu svārstību negatīvo ietekmi uz

saimnieciskās darbības rezultātiem.

2008.gada otrajā pusē globālās

ekonomikas lejupslīdes rezultātā pasaulē samazinājās pieprasījums

pēc papīra, būvmateriāliem, mēbelēm un citiem produktiem, kuru

ražošanai izmanto koksni. Minētā rezultātā samazinājās šo

produktu cenas, kas vienlaicīgi ietekmēja arī pieprasījumu pēc šo

produktu izejvielas - koksnes. Bija novērojams koksnes cenu

sistemātisks samazinājums. 2008.gada 4.ceturksnī sortimentu

pircēji - celulozes ražotāji, zāģmateriālu, saplākšņu, kokskaidu

plātņu ražotāji paziņoja par ražošanas apjomu samazināšanu.

Ražošanas apjoma samazināšanas nepieciešamību būtiski skāra

celulozes ražotājus Skandināvijā, kur tika apturēta vai slēgta

vairāku būtisku celulozes rūpnīcu darbība (Store Enso, UPM

Kumene, Borregaard u.c.). Minētais pastiprināja spiedienu un

apaļo kokmateriālu sortimentu pieprasījuma kritumu un cenu

samazinājumu. 2008.gada decembrī LVM apaļo kokmateriālu

sortimentu realizācijas apjoms samazinājās par 20% no plānotā,

tajā skaitā papīrmalkai par 20%. Apses papīrmalkas realizācijas

apjoms kopš 2008.gada septembra samazinājās par 70% un decembrī

sasniedza 90% samazinājumu. 2008.gada oktobrī un novembrī apses

papīrmalkas un tievo dimensiju lapu koku zāģbaļķu cenas

pieprasījuma trūkuma dēļ pietuvojās enerģētiskās koksnes cenai,

kā rezultātā daļa no šiem sortimentiem tika realizēti kā

enerģētiskā koksne. Enerģētiskās koksnes realizācijas apjoms

novembrī pieauga par 45% un decembrī par 90%. 2009.gada janvārī

apaļo kokmateriālu cenas samazinājās vēl būtiskāk un papīrmalkai

realizācijas iespējas bija tikai 50-60% apmērā no mežistrādes

procesā radušos attiecīgā sortimenta apjoma.

Konkurences padomes

viedoklis

Latvijā līdz šim ir pastāvējis

būtisks papīrmalkas eksports, jo to Latvijā uz vietas nevar

pārstrādāt - nav vietējo papīrmalkas patērētāju. Pieprasījumu

veido Skandināvijas tirgus, kas arī nosaka cenu tirgū. Jāņem

vērā, ka papīrmalkas tirgus kopš pagājušā gada ir kļuvis

neaktīvs, un 2009.gada 1.ceturksnī papīrmalku pārsvarā tirgo kā

malku par apm. 15 LVL/m3 salīdzinājumā ar augstāko

cenu kāpumu līdz 58 LVL/m3 bērza papīrmalkai 2007.gada

2.pusgadā.

Tabula Nr.11: LVM papīrmalkas

realizācijas cenu dinamika LVL/m3

2007.g.

I pusg.

2007.g.

II pusg.

2008.g.

I pusg.

2008.g.

II pusg.

2008.g.

4.cet.

2009.g.

1.cet.

Egles

31,80

49,00

39,50

29,00

24,00

16,00

Skujkoki

30,60

49,00

39,00

28,00

24,00

15,00

Apse

16,50

37,00

29,00

20,00

18,00

14,00

Bērzs

30,00

58,00

48,00

27,00

29,00

18,00

*Dati no LVM 25.05.2008. vēstules

Nr.01-185/2009

LKF un a/s "Latvijas finieris"

lietā sniedza informāciju, ka Latvijas tirgū būtiska ietekme ir

Zviedrijas un Somijas tirgus dalībniekiem, kuri Latvijā veido

papīrmalkas pieprasījumu. Dēļ 2008.gada tirgus lejupslīdes tiek

aizstāvētas vietējo mežu īpašnieku intereses un papīrmalku no

Latvijas neiepērk. Tā rezultātā papīrmalkas segmentā tirgus

Latvijā ir praktiski apstājies. Pretējs efekts esot pastāvējis

2007.gadā, kad tirgū pastāvēja cenu burbulis, jo 2007.gadā esot

akūti trūkusi papīrmalka un, iepērkot kokmateriālus Latvijā, šeit

tika celtas cenas, bet vietējā (Zviedrijas) tirgū cenas palika

nemainīgas.

Piemērs spilgti raksturo

situāciju, ka Latvija ir atkarīga no reģiona spēlētājiem un

2007.gadā pastāvēja pretējs cenu efekts. Ņemot vērā to, ka

Latvijas tirgu veido 60%-70% eksporta cenas, tad Latvijai ir

jāpielāgojas globālajam tirgum.

Konkurences padomes rīcībā esošās

LVM vidējās papīrmalkas cenas pa mēnešiem pa 2008.gadu liecina

par lejupejošu tendenci, tomēr salīdzinot cenas ar LVM

06.03.2009. vēstulē Nr.01-88/2009 iesniegtām vidējām papīrmalkas

tirgus cenām LVL/m3 par 2008.gadu, tās liecina, ka

papīrmalkas vidējās tirgus cenas, kuras ir pieejamas

www.latvianwood.lv, ir bijušas ievērojami zemākas nekā LVM

papīrmalkas cenas.

Tabula Nr.12

Lietā iegūtā informācija

apstiprina LVM apgalvojumu, ka LVM pārdošanas cenu korelācija

notiek atbilstoši tirgus izmaiņām un nav proporcionāli saistīta

ar izmaksu palielināšanos vai samazināšanos. Konkurences padome

secina, ka lietā nav konstatējams, ka papīrmalka no LVM puses ir

bijusi tirgota par neatbilstoši ļoti zemu cenu. Līdz ar to

Konkurences padomes vērtējumā minētā sakarā lietā nav

konstatējams Konkurences likuma 13.panta pirmā daļas 4.punkta

pārkāpuma tiesiskā sastāva pazīmes LVM darbībās.

5.4.

Citi iespējamie pārkāpumi - meža stādu tirgū

Vienlaikus iesniedzēji vērš

Konkurences padomes uzmanību uz LVM paredzamo dominējošo stāvokli

un iespējamu tā ļaunprātīgu izmantošanu arī citos ar augošo koku

realizācijas tirgu saistītos tirgos. Veicot saimniecisko darbību,

iesnieguma iesniedzēji ir saņēmuši informāciju no meža stādu

audzētājiem, ka LVM būtiski ietekmē konkurenci meža stādu

realizēšanas tirgū, kurā LVM ir aktīvs dalībnieks, kas,

izmantojot ievērojamo valsts atbalstu, var rīkoties neatkarīgi no

konkurentiem un patērētājiem - var piedāvāt savu produkciju par

jebkādu cenu. Iesniedzējs lūdz pārbaudīt LVM darbību meža stādu

realizācijas tirgū un aptaujāt šī tirgus dalībniekus. Iesniedzējs

nevar pierādīt, ka LVM atrodas dominējošajā stāvoklī meža stādu

tirgū. Norāda, ka Konkurences padomei ir iespēja un tiesības šo

informāciju pārbaudīt, aptaujājot citus stādu tirgotājus.

Konkurences padomes

viedoklis

Ņemot vērā to, ka iesniedzēji

lietā nav iesnieguši informāciju par to, kādā veidā pārkāpums

meža stādu tirgū varētu būt izpaudies (kas liecinātu, ka

konkrētais tirgus tiek deformēts, kavēts vai ierobežots), kā šāda

LVM rīcība ietekmētu pašu iesniedzēju darbību augošu koku

realizācijas vai apaļkoku realizācijas tirgū, kā arī lietā iegūtā

informācija neliecina par kavētu vai ierobežotu konkurenci meža

stādu tirgū, Konkurences padome secina, ka nav konstatējamas

Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas pārkāpuma pazīmes LVM

darbībās meža stādu tirgū.

Vienlaikus ņemot vērā, ka šīs

lietas ietvaros nav konstatēts, ka LVM ļaunprātīgi izmantotu savu

dominējošo stāvokli augošu koku realizācijas tirgū, Konkurences

padome noraida iesniedzēju sūdzību, ka LVM rīcības dēļ būtu

konstatējama konkurences deformēšana, kavēšana vai ierobežošana

meža stādu tirgū.

5.5.

Citi iespējamie pārkāpumi - mež­izstrādes un apaļkoku transporta

pakalpojumu iepirkšanas tirgū

Tāpat Iesniegumā Nr.2 norādīts, ka

šogad, 2009.gadā, LVM iegūs dominējošo stāvokli arī mežizstrādes

un apaļkoku transporta pakalpojumu iepirkšanas tirgū. Saskaņā ar

pašu LVM sniegto informāciju, kuru iesniedzēji nevar dokumentāri

apstiprināt un ko var pārbaudīt Konkurences padome, 2008.gadā LVM

pārdeva 2,7 milj. m3 apaļkoku, savukārt 2009.gadā LVM

paredz pārdot 3,1 milj. m3 apaļkoku, kā tika sākotnēji

plānots, un papildus vēl 2 milj. m3 apaļkoku,

kuru pārdošanu apstiprināja Ministru kabinets. Tas nozīmē, ka

2009.gadā LVM kopumā ir paredzēts pārdot 5,1 milj. m3

apaļ­koku - gandrīz trīs reizes vairāk nekā 2007.gadā, kad LVM

pārdeva 1,83 milj. m3 apaļkoku. Ņemot vērā iepriekšējo

gadu apjomus, 2009.gadā Latvijā kopumā tiks realizēti ne vairāk

kā 10 milj. m3 apaļkoku. Tātad tikpat liels 2009.gadā

būs arī mežizstrādes pakalpojumu tirgus un apaļ­koku transporta

pakalpojumu tirgus. LVM, kas realizēs 5,1 milj. m3

apaļkoku, nonāks dominējošā stāvoklī mežizstrādes pakalpojumu

iepirkšanas tirgū un apaļkoku transporta iepirkšanas tirgū, jo,

ražojot apaļkokus, būs lielākais šo pakalpojumu iepircējs (~ 50%

tirgus daļa = 5,1 milj. m3 no nedaudz virs kopumā

Latvijā izstrādātajiem un pārvadātajiem 10 milj. m3).

Ņemot vērā LVM dominējošā stāvokļa ļaunprātīgo izmantošanu augošu

koku realizācijas tirgū, iesnieguma iesniedzējam ir pamats

uzskatīt, ka LVM varētu izmantot savu radušos dominējošo stāvokli

arī šajos tirgos, kuros lūdzam pārbaudīt LVM darbību un aptaujāt

šo tirgus dalībniekus.

Savukārt 01.06.2009. Saldus MR

vēstulē Nr.50 norādīts, ka Saldus MR nav pamata uzskatīt, ka LVM

mērķtiecīgi ļaunprātīgi izmantos savu dominējošo stāvokli tirgū.

Tomēr radusies situācija tirgū, kad tajā ir viens dominējošs

pakalpojuma pircējs, neizbēgami liks pakalpojumu sniedzējiem

piedāvāt tirgus situācijai neatbilstošu cenu, lai varētu konkurēt

par pakalpojumu sniegšanu.

Konkurences padomes

viedoklis

Konkurences likuma normas nesatur

aizliegumu tirgus dalībniekam atrasties vai nonākt dominējošā

stāvoklī. Konkurences likuma pārkāpuma lieta var tikt ierosināta,

ja tirgus dalībnieks ļaunprātīgi izmanto šo stāvokli vai tirgus

dalībniekam, iegūstot dominējošo stāvokli, tiks kropļota

konkurence kādā no konkrētajiem tirgiem. Tādējādi nākotnē

iegūstams dominējošs stāvoklis konkrētajos apstākļos pats par

sevi nevar būt pamats, lai vērtētu Konkurences likuma 13.panta

pārkāpumu.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto un

pamatojoties uz Konkurences likuma 8.panta pirmās daļas 4.punktu,

13.panta pirmās daļas ģenerālklauzulu, 1., 2., 3., 4. un

5.punktu, Administratīvā procesa likuma 63.panta pirmās daļas

4.punktu, Konkurences padome

nolēma:

izbeigt lietu Nr.87/09/06/02 "Par

Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 1., 4. un 5.punktā

noteikto aizlieguma pārkāpumu valsts akciju sabiedrības "Latvijas

valsts meži" darbībās".

Saskaņā ar Konkurences likuma

8.panta otro daļu Konkurences padomes lēmumu var pārsūdzēt

Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no šī lēmuma

spēkā stāšanās dienas.

(*) -

Ierobežotas pieejamības informācija

1 - Skat. Ekonomikas un

finanšu vārdnīca - Norden AB, 2003., 171.lp.

2 Atklāta konkursa Par

apaļo kokmateriālu sortimentu piegādi 2009.-2011. 3.8 punkts.

3

http://www.vmd.gov.lv/?sadala=2

4 Gala cena - sortimenta

cena piegādes vietā, kurai atskaitītas transportēšanas

izmaksas.

Konkurences padomes priekšsēdētāja

I.Jaunzeme