Vairogs2. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Cenu korelācija starp apaļkoku
realizācijas cenu un augošu koku realizācijas cenu
Lai izvērtētu iespējamās
šķērssubsidēšanas faktu LVM darbībās, apaļkokus tirgojot zem
tirgus cenas un iespējamos zaudējumus nosedzot no augošu koku
tirdzniecības, Konkurences padome analizēja korelāciju starp
izmaksu pozīcijām, kas LVM rodas abos tirgos un 2008.gada periodā
gūtos ieņēmumus.
Lietā iegūtā informācija
apliecina, ka nepastāv tieša cenu korelācija starp augošu koku
cenām un apaļkoku realizācijas cenām, jo "LVM Apaļkoku piegādes"
rīkoto sortimentu izsolēs tiek pārdoti nākotnes darījumi, proti,
izsole notiek iepriekš un tikai pēc zināma laika seko pirmās
piegādes. Līdz ar to atzīstams, ka LVM apaļkoku izsoles cena
būtībā ir cenas prognoze, kas katrā konkrētajā izsolē
attiecīgajam sortimentam var būt visai atšķirīga. Konkurences
padome ir pieprasījusi LVM iesniegt informāciju par augošu koku
realizācijas apjomu, pašizmaksu, vidējām nosolītajām cenām un
peļņu, kā arī informāciju par apaļkoku realizācijas apjomu,
pašizmaksu, vidējām cenām un peļņu.
Tabula Nr.5
AUGOŠI KOKI (IZSOLES)
2008.gads, mēnesis
Kopējā realizācija
m3
Pašizmaksa
LVL/m3
Sākumcena
LVL/m3
Vidējā nosolītā cena izsolē
LVL/m3
Peļņa LVL
Janvāris
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
Februāris
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
Marts
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
Aprīlis
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
Maijs
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
Jūnijs
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
Jūlijs
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
Augusts
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
Septembris
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
Oktobris
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
Novembris
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
Decembris
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
AUGOŠI KOKI (IML)
2008.gads, mēnesis
Kopējā realizācija
m3
Pašizmaksa
LVL/m3
IML cena
LVL/m3
peļņa LVL
Janvāris
(*)
(*)
(*)
(*)
Februāris
(*)
(*)
(*)
(*)
Marts
(*)
(*)
(*)
(*)
Aprīlis
(*)
(*)
(*)
(*)
Maijs
(*)
(*)
(*)
(*)
Jūnijs
(*)
(*)
(*)
(*)
Jūlijs
(*)
(*)
(*)
(*)
Augusts
(*)
(*)
(*)
(*)
Septembris
(*)
(*)
(*)
(*)
Oktobris
(*)
(*)
(*)
(*)
Novembris
(*)
(*)
(*)
(*)
Decembris
(*)
(*)
(*)
(*)
Tabula Nr.6: apaļo kokmateriālu
sortimenti 3 gadu, 6 un 3 mēnešu piegādes līgumi
Mēnesis
Visa kopējā realizācija
m3
Pašizmaksa LVL/
m3
Vidējā cena LVL/
m3
peļņa LVL
mežsaimniecība
mežizstrāde
transportēšana
Janvāris
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
Februāris
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
Marts
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
Aprīlis
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
Maijs
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
Jūnijs
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
Jūlijs
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
Augusts
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
Septembris
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
Oktobris
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
Novembris
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
Decembris
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
(*)
Salīdzinot LVM 25.05.2009. vēstulē
Nr.01-185/2009 (4.sēj. 156.-157.lp.) sniegto informāciju,
redzams, ka pašizmaksa augošu koku tirdzniecībai gan izsolēs, gan
IML tiek kalkulēta tādā pašā apjomā kā apaļkoku tirdzniecībā, kur
augošu koku resursa (mežsaimniecības) izmantošana veido LVM
izmaksas (t.i., nenotiek īpašumtiesību pāreja), proti, tās ir
(*) LVL/m3.
Lai gan LVM vēstulē sniegtais
nemainīgs pašizmaksas sadalījums (vienādas vērtības) pa 2008.gada
mēnešiem sniedz tikai tuvinātu priekšstatu par LVM izmaksām,
tomēr vidējās nosolītās cenas un peļņas lielums liecina, ka
apaļkoku tirdzniecība nenotiek ar zaudējumiem.
LVM cirsmu iegādes cena IML
platībās 2008.gadā veidojās, no vidējās augošu koku cirsmu
izsoles nosolītās cenas atņemot 7%. IML turētājiem cirsmu
izpirkšanas cena lielā mērā 2008.gadā bija atkarīga no pašu
tirgus dalībnieku veidotās cenu politikas augošu koku cirsmu
izsolēs, jo IML cirsmu iegādes cena veidojas no augošu koku
cirsmu izsoļu nosolītajām cenām.
Lietā iegūtā informācija (4.sēj.
156.-157.lp.) liecina, ka LVM 2008.gadā gan augošus kokus, gan
apaļkokus tirgojusi ar peļņu, tāpat peļņa no ieņēmumiem par
apaļkoku tirdzniecību un augošu koku tirdzniecību pēc vidējiem
rādītājiem ir bijusi visos trīs pārdotās koksnes veidos. Līdz ar
to nav secināms, ka LVM kādā no pārdošanas veidiem darbotos ar
zaudējumiem, tā nebūtu ņēmusi vērā izmaksu pozīcijas vai tās
ieņēmumi nebūtu pietiekami.
Konkurences padome neuzskata par
iespējamu aizliegt kādam no tirgus dalībniekiem izmantot tā
konkurences priekšrocības, ja tās netiek izmantotas ļaunprātīgi,
un neregulē tirgus dalībnieku pašizmaksas veidošanās mehānismu.
Tā kā apaļkoku cena tiek noteikta izsolēs, tad pircējs, kura
interesēs darbojas Konkurences likums, maksā to cenu, kādu nosaka
tirgus. Tie uzņēmumi, kuriem ir konkurences priekšrocības saņem
lielāku peļņu, bet pārējie saprātīgu peļņu, jo savādāk atbilstoši
tirgus likumiem, tie atstātu tirgu. Vienlaikus jāņem vērā arī
tas, ka tirgus nav noslēgts un pieaugot pieprasījumam un līdz ar
to arī cenai, apaļkoki var tikt importēti. Pieaugot pieprasījumam
pēc apaļkokiem ārpus Latvijas, apaļkoki var tikt eksportēti.
Izvērtējot konkrētos apstākļus,
Konkurences padome nav konstatējusi, ka LVM kādā no tā tirgiem
darbotos ar zaudējumiem vai zem izmaksām. Lietā esošā informācija
liecina, ka augošu koku un apaļkoksnes realizācijas tirgū
2008.gadā LVM ir darbojusies ar peļņu, tādēļ neizpildās
vispārpieņemtie šķērssubsidēšanas priekšnosacījumi. Ņemot vērā
iepriekš minēto, LVM darbībās nav konstatējams Konkurences likuma
13.panta pirmās daļas ģenerālklauzulas vai 4.punkta
pārkāpums.
-
kontrolējot izejmateriālu (augošu koku realizācijas) tirgu,
samazina un atsakās pārdot saviem klientiem augošu koku, lai pati
iegūtu kontroli pār apaļkoku tirgu, kurā darbojas šie klienti,
kas ir atkarīgi no augošu koku piedāvājuma; ierobežo augošu koku
realizācijas apjomu un tirgu bez objektīvi attaisnojoša iemesla
par sliktu patērētājam
Iesniegumā Nr.2 norādīts, ka,
sākot ar 2004.gadu, LVM bez objektīvi attaisnojoša iemesla ir
ierobežojuši augošu koku realizācijas tirgu, samazinot tirgū
augošu koku piedāvājumu. 2003.gadā LVM gadā pārdeva 4,24 milj.
m3 augošu koku, taču turpmākajos gados augošu koku
pārdošana tirgū tika mērķtiecīgi un sistemātiski samazināta, kā
rezultātā 2007.gadā LVM piedāvāja tirgū vien 2,8 milj.
m3 augošu koku. Laika posmā no 2003.gada, kad LVM
pirmo gadu uzsāka regulāru apaļkoku tirdzniecību, līdz 2007.gadam
LVM ir palielinājusi apaļkoku sortimentu tirdzniecību par 5,4
reizēm līdz 1,83 milj. m3 gadā, savukārt augošu koku
tirdzniecība pa šo laika posmu ir samazināta par 34% līdz 2,8
milj. m3 pārdotiem augošiem kokiem gadā.
Ņemot vērā LVM lielo nozīmi
piedāvājuma veidošanā, augošu koku tirgū ir radīts mākslīgs
piedāvājuma deficīts. Tā vietā LVM piedāvā vairāk apaļo
kokmateriālu sortimentus, kuru ražošana attiecīgajā laika posmā
ir krietni pieaugusi. Šādas darbības iesniedzēju skatījumā ir
uzskatāmas par Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 2.punkta
pārkāpumu.
LVM argumenti
Saistībā ar LVM pamatdarbību jāņem
vērā, ka atbilstoši Meža un saistīto nozaru attīstības
pamatnostādnēm (Informatīvā daļa), kas apstiprinātas ar Ministru
kabineta 2006.gada 18.aprīļa rīkojumu Nr.273 "Par meža un
saistīto nozaru attīstības pamatnostādnēm" (turpmāk -
"Pamatnostādnes") meža nozare apvieno mežu, meža resursu
apsaimniekošanu un meža produktu ražošanu, tirdzniecību un
patēriņu vienotā sistēmā, kurā tās sastāvdaļas ir savstarpēji
saistītas. Sistēmu veido mežsaimniecība, mežrūpniecība un meža
produktu (koksnes un nekoksnes) ķīmiskā pārstrāde. Veicot mežu
pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, LVM nodarbojas ar
mežsaimniecību, kas atbilstoši Pamatnostādnēm ietver meža zemes
apsaimniekošanu pilnā meža audzēšanas ciklā, meža produkcijas
sagatavošanu un tirdzniecību. Mežsaimniecību var nošķirt no
mežrūpniecības. Mežrūpniecība nozīmē mežā iegūto
izejmateriālu - apaļo kokmateriālu, papīrmalkas, cirsmu
atlieku - apstrādi, iegūstot pirmapstrādes (zāģmateriāli,
koksnes plātnes, celuloze, u.c.) un tālākapstrādes (amatniecības
izstrādājumi (koka durvis, logi, rāmji), mēbeles, u.c.) jeb
pievienotās vērtības produkciju.
LVM, nodrošinot ilgtspējīgu meža
apsaimniekošanu, ir jāizvēlas optimālākais meža produkcijas
realizācijas modelis, kurš vienlaicīgi būtu arī saimnieciski
visizdevīgākais. No ekonomiskās un saimnieciskās darbības
viedokļa meža galvenā produkcija ir kokmateriāli. Apaļie
kokmateriāli ir mežsaimnieciskās ražošanas produkts un pamats
mežrūpniecībai. Tā kā LVM pamata darbība ir mežsaimniecība, tad
loģiski, ka LVM, ņemot vērā tehnoloģiskās, tiesiskās, finanšu
u.c. iespējas, piedāvā tirgū pēc iespējas vairāk savas
pamatdarbības gala produktu - apaļo kokmateriālu sortimentu. LVM
darbības mērķu un pamatprincipu īstenošanai LVM ar laiku bija
jāuzsāk un rezultātā būs pilnībā jāpāriet uz apaļo kokmateriālu
sortimentu realizāciju. Turklāt LVM bija viens no pēdējiem
Eiropas valsts mežus apsaimniekojošiem uzņēmumiem, kas šī
gadsimta sākumā pārdeva ievērojamus augošu koku apjomus.
Pamatojot nepieciešamību pāriet no
cirsmu tirdzniecības uz apaļo kokmateriālu tirdzniecības modeli,
jānorāda, ka LVM ir jānodrošina ne tikai ilgtspējīga mežu
apsaimniekošana, bet arī mežu apsaimniekošanas normatīvu izpilde.
Pārdodot augošus kokus cirsmu veidā, nav iespējams kontrolēt koku
izciršanas procesu un līdz ar to LVM ir sarežģītāk realizēt
minēto apsaimniekošanas politiku atbilstoši tās mērķiem. Turklāt,
pārdodot augošus kokus, īpašuma tiesību maiņa notiek cirsmā, līdz
ar to pastāv lielāks zaudējumu nodarīšanas risks saistībā ar LVM
infrastruktūru, kuru izmanto augošu koku pircēji.
Pamatnostādņu 1.2.punkts
Latvijas meža resursi un to apsaimniekošana nosaka, ka
"Tāpat kā jebkuras saimnieciskās darbības, arī mežsaimniecības
ekonomiskais pamats ir produkcijas ražošana. Ilgtspējīgas meža
apsaimniekošanas galvenais balsts ir ekonomiskais izdevīgums, tam
ir būtiska nozīme meža dažādo funkciju saglabāšanai sabiedrības
labā. Meža ekonomiskās vērtības un produktivitātes saglabāšana
vai palielināšana šodien nodrošinās nepārtrauktu pieeju
kvalitatīviem meža resursiem nākotnē." Pamatnostādņu 3.2. punkts
nosaka, ka Latvijas meža nozares produkcija ir konkurētspējīga
ar augstu pievienoto vērtību un atbilst klienta vajadzībām.
Tas nozīmē, ka ir nepieciešams pārveidot meža nozari no
tradicionālas ražošanas nozares (ar samērā mazu atalgojumu un
zemu tehnoloģisko līmeni) par tehnoloģiski augsti attīstītu un ar
citām tautsaimniecības nozarēm saistītu nozari, arī meža nozarē
veidojot inovāciju ekonomikas priekšnoteikumus, kas stimulē
zinātņu ietilpīgu tehnoloģiju un produktu attīstību un pārnesi
ražošanā. Pamatnostādnes nosaka, ka ir nepieciešams veicināt
mežrūpniecības tālākapstrādes un blakusproduktu ražošanas jaudu
attīstību, nomainot esošās tehnoloģijas ar jaunām tehnoloģijām,
nodrošinot vadības un loģistikas kompleksus risinājumus, nozares
un saistīto nozaru uzņēmumu specializāciju un sadarbību augstas
pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu ražošanā un
produktivitātes palielināšanā.
Konkurences padomes
viedoklis
Konkurences likuma 13.panta pirmās
daļas 2.punkts aizliedz tirgus dalībniekam, kas atrodas
dominējošā stāvoklī, jebkādā veidā ļaunprātīgi izmantot savu
dominējošo stāvokli, kas var izpausties arī kā preču ražošanas
vai realizācijas apjomu, tirgu vai tehniskās attīstības
ierobežošana bez objektīvi attaisnojoša iemesla par sliktu
patērētājam.
Ievērojot lēmuma 4.1.punktā
norādīto, atkārtoti jānorāda, ka konkurences tiesības neaizliedz
tirgus dalībniekam, kas atrodas dominējošā stāvoklī, konkurēt.
Konkurences padome ņēma vērā iepriekš norādīto, - ka augošu koku
realizācijas tirgus un apaļkoku realizācijas tirgus attiecas uz
koksnes iegūšanas tirgu. Proti, abi nosauktie konkrētie tirgi
attiecas uz viena produkta - koksnes piedāvājumu tirgu. Apaļkoku
realizācija, salīdzinot ar augošu koku realizāciju, ir vērtējama
kā augošu koku realizācija ar pievienoto vērtību (skatīt lēmuma
2.1.punktu par Konkrētais preču tirgus). Līdz ar to
Konkurences padome uzskata, ka apaļkoku realizācija ir augošu
koku realizācija ar augstāku pievienoto vērtību. Abi minētie
tirdzniecības veidi ir uzskatāmi par atšķirīgiem, bet ne
pakārtotiem.
Tādējādi dominējošam tirgus
dalībniekam atbilstoši iepriekš minētajai tiesību normai ir īpaša
atbildība, lai ar savu rīcību bez attaisnojoša iemesla tas
neierobežotu preču ražošanas un realizācijas apjomu, preču
kvantitatīva un kvalitatīva piedāvājuma nodrošināšana tirgus
dalībniekiem, kuri pievieno vērtību dabas resursam - kokam.
LVM samazina augošu koku
tirdzniecību, vienlaikus palielinot apaļkoku tirdzniecību.
Tabula Nr.8: LVM finanšu rādītāji
LVL un m3
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
Ieņēmumi no augošu koku
tirdzniecības LVL
26 484 000
36 179 073
43 877 538
30 665 478
45 319 269
78 361 407
Ieņēmumi no apaļkoku
tirdzniecības LVL
194 567
8 523 872
19 934 674
36 379 933
52 568 852
81 137 588
Pārdoti augoši koki m3 '000
000
3,82
4,24
3,13
3,38
2,68
2,80
2,68
Pārdoti apaļkoki m3 '000
000
0,0066
0,34
0,73
1,4
1,9
1,83
2,69
Konkurences padome, izvērtējot to
kokapstrādes uzņēmumu viedokli, kas ražo produktus ar augstu
pievienoto vērtību, secina, industrijas interesēs klientiem ir
nepieciešamība saņemt konkrētus apaļo kokmateriālu sortimentus
noteiktos apmēros par salīdzinoši prognozējamu cenu, līdz ar to
ir loģiska pakāpeniska apjomu palielināšana LVM piedāvājot apaļo
kokmateriālu sortimentus.
Attiecībā uz apaļkoku
tirdzniecības pieaugumu, konstatējams, ka preces ar pievienoto
vērtību rada arī lielākus ieņēmumus un peļņas pieaugumu, un, no
komerciāla uzņēmuma stratēģijas viedokļa, šāda darbību
pārorientācija Konkurences padomes vērtējumā ir loģiska un
pamatota. Arī LVM 25.05.2009. vēstulē Nr.01-185/2009 iesniegtā
informācija par apaļo kokmateriālu sortimentu trīs gadu, sešu
mēnešu un trīs mēnešu piegādes līgumiem kopā liecina, ka
2008.gadā LVM no apaļkoku tirdzniecības guvuši vērā ņemamu peļņu,
- realizēti (*) m3 apaļkoku, un peļņa (*) LVL. Kā
analizēts Lēmuma iepriekšējā punktā, nav konstatējams, ka,
tirgojot apaļkokus, LVM noteiktu "dempinga cenas" un ciestu
zaudējumus, salīdzinot ar peļņu, ko gūst, tirgojot augošus kokus.
Salīdzinājumam no LVM 25.05.2009. vēstulē Nr.01-185/2009
iesniegtās tabulas par augošu koku realizāciju 2008.gadā, LVM
realizējusi augošu kokus (*) m3 izsolēs un (*)
m3 IML, kopējā peļņa no IML un cirsmu izsolēm ir (*)
LVL.
Atbilstoši tirgus principiem, ja
LVM samazinās sortimentu pircēju loku, nosakot ļoti stingrus
nosacījumus, tad tā pārdos mazāku daudzumu, un lai gūtu plānotos
ienākumus, būtu jāpaaugstina cena, bet tas nav iespējams, jo cenu
nosaka pieprasījums un piedāvājums, tādējādi LVM nav ieinteresēta
ierobežot pircēju loku vairāk kā, lai samazinātu debitoru parādus
un citus finansiālos riskus.
Ievērojot iepriekš teikto, LVM
rīcība ir vērtējama kā pārorientācija no izejvielu tirdzniecības,
kas raksturīga mazattīstītai uzņēmējdarbībai, uz citu tirgus
segmentu, ar lielāku pievienoto vērtību, kurā iespējams darboties
efektīvāk un gūt lielākos ienākumus, kas ir vērtējama kā
pieņemama komercprakse.
Līdz ar to iesniedzēju arguments
par to, ka LVM samazina un atsakās pārdot saviem klientiem augošu
koku, lai pati iegūtu kontroli pār apaļkoku tirgu, ir nepamatots.
Ņemot vērā iepriekš minēto - LVM rīcību un tās pamatojumu
pārdodot apaļkoku sortimentus, nav konstatējams Konkurences
likuma 13.panta pirmās daļas 2.punktā noteiktā aizlieguma
pārkāpums.
4.3.
Iesniegumā Nr.2 norādīts uz virkni LVM dominējošā stāvokļa
ļaunprātīgas izmantošanas aizliegumiem, izvirzot noteiktus
nosacījumus apaļkoku izsoļu pretendentiem.
Lēmuma 3.sadaļā Dominējošais
stāvoklis Konkurences padome konstatēja, ka LVM atrodas
dominējošā stāvoklī augošu koku realizācijas tirgū. Vienlaikus,
konstatējot, ka, lai arī LVM (salīdzinot ar citiem tirgus
dalībniekiem Latvijā) ir lielākais tirgus dalībnieks apaļkoku
realizācijas tirgū Latvijā, tomēr nevar uzskatīt, ka LVM ir
tirgus vara, lai konstatētu tās dominējošo stāvokli apaļkoku
realizācijas tirgū.
Konkurences padome turpmākajos
punktos vērtēja, vai LVM savu tirgus varu augošu koku
realizācijas tirgū, izvirzot darījumu/izsoļu nosacījumus apaļkoku
realizācijas tirgū, var deformēt, kavēt vai ierobežot
konkurenci.
Iesniegumā Nr.2 norādīts, ka
LVM:
4.3.1. bez objektīvi attaisnojoša iemesla atsakās pārdot apaļkoku
sortimentus tiem tirgus dalībniekiem, kuri ar savā turējumā
esošajām tehnoloģiskajām iekārtām neveic visu nopirkto sortimentu
mehānisku pārstrādi
Gandrīz visi apaļkoku sortimenti,
kurus iegūst LVM, tiek pārdoti konkursos par apaļkoku sortimentu
piegādēm, kuru nolikumi iesniedzēju skatījumā ietver nepamatoti
ierobežojošas un selektīvas prasības pretendentiem, kuri vēlas
iegādāties apaļkoku sortimentus. Konkursu nolikumos ietvertie
nosacījumi ievērojami ierobežo pretendentu loku, kuri ir tiesīgi
piedalīties konkursā un pretendēt uz apaļkoku sortimentu
piegādēm. Sekojoši tikai tie uzņēmumi, kuriem ir zāģētavas,
finiera rūpnīca vai cita veida ražošanas iekārtas, ir tiesīgi
pieteikties apaļkoku sortimentu piegādēm.
Konkursu par apaļkoku sortimentu
piegādēm nolikumi paredz, ka attiecībā uz zāģbaļķu un finierkluču
sortimentu piegādēm pretendentam ir jābūt piegādes vietai, kurā
atrodas stacionāras tehnoloģiskās iekārtas, kas nodrošina visa
attiecīgā konkursa rezultātā nopirkto apaļo kokmateriālu
sortimentu apjoma pārstrādi un kas uzstādītas apaļo kokmateriālu
pārstrādes procesam atbilstošās telpās.
Vēl vairāk, 2009.-2011.gada
konkursa nolikums izvirza pretendentiem prasību savā piedāvājumā
iekļaut sarakstu ar stacionārajām tehnoloģiskajām iekārtām ar šo
iekārtu iespējami precīziem nosaukumiem, marku, modeli, pat
paredzot norādīt iekārtas izmantošanas veidu/darbības procesa
aprakstu un ražīgumu (m3/h)):
"10.1.4. pretendējot uz
zāģbaļķu un finierkluču sortimentu piegādēm - ar
Pretendenta pārstāvja parakstu apliecināta piegādes vietas
(ražotnes) adrese un tajā atrodošos Pretendenta tiesiskā turējumā
esošo ražošanas procesa nodrošināšanai būtiskāko apaļo
kokmateriālu sortimentu mehāniskai pārstrādei atbilstošo
stacionāro tehnoloģisko iekārtu saraksts (iespējami precīzs
nosaukums, marka, modelis."
Iesniedzēju skatījumā šie
noteikumi, kas uzskatāmi atklāj konkursa nolikumu selektivitāti
pircēju izvēlē, nav pamatojami ar objektīvi attaisnojošiem
iemesliem, jo LVM nav attaisnojamu komerciālu interešu prasīt,
lai no LVM iegādātos apaļkoku sortimentus (izņemot papīrmalku)
bez mehāniskas apstrādes pircēji nepārdotu tālāk trešajām
personām.
Šādu rīcību iesniedzēji vērtē kā
Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 1.punkta pārkāpumu.
LVM argumenti
Situācijā, kad apaļo kokmateriālu
izsolēs varētu piedalīties jebkura persona, kam netiek piemēroti
pamatoti kvalificējošie kritēriji, var rasties vairākas
praktiskas problēmas ar izvēlētā tirdzniecības modeļa īstenošanu.
Pirmkārt, izsolēs zāģbaļķu un finierkluču piegādēm piedaloties
pretendentiem, kuriem nav piegādes vietu, kurās atrodas
stacionāras tehnoloģiskās iekārtas, kas nodrošina visa attiecīgā
konkursa rezultātā nopirkto apaļo kokmateriālu sortimenta apjomu
pārstrādi, pastāvētu risks, ka spekulatīvu darbību rezultātā tiek
noteiktas ar reālo pieprasījumu nepamatotas cenas. Pieprasījumam
pēc apaļo kokmateriālu sortimentiem pieaugot, izsolēs izteikto
piedāvājumu cenas varētu palielināties ātrāk nekā pieaug reālais
pieprasījums mežrūpniecībā. Savukārt, pieprasījumam krasi
samazinoties, noteiktos gadījumos pretendenti nenorēķinātos par
produkciju vai arī vairums no tiem vispār nepiedalītos izsolēs.
Otrkārt, šī LVM izsoļu nolikumos ietvertā prasība ir pamatota ar
nepieciešamību vērtēt pretendenta kredītspēju un finanšu
stabilitāti. Līdz ar to pretendentu loka ierobežošana izsolēs,
reducējot to uz tirgus dalībniekiem, kam ir stacionāras
tehnoloģiskās iekārtas, kas nodrošina visa attiecīgā konkursa
rezultātā nopirkto apaļo kokmateriālu sortimenta apjoma
pārstrādi, ļauj LVM samazināt ar darījumiem saistītās izmaksas un
nodrošināt nosolīto darījumu praktisko realizāciju.
4.3.2. Konkursa nolikumā ietver selektīvas prasības attiecībā uz
pretendentiem Ilgāka termiņa (3 gadi) piegādes līgumos
2008.gada 27.oktobrī LVM
izsludināja konkursu "Par apaļo kokmateriālu sortimentu piegādi
2009.-2011.gadam", kas ietvēra papildus selektīvas prasības
pretendentiem, kas vēlas noslēgt ilgāka termiņa apaļkoksnes
sortimentu piegādes līgumus:
"8.2 Piedalīties Konkursā,
pretendējot uz
Ilgāka termiņa piegādes līgumu, ir tiesīga jebkura
persona, kas atbilst:
8.2.2 tai ar Piegādātāju ne mazāk
kā 18 Sadarbības mēnešus ir bijuši noslēgti piegādes
līgumi; [3.8 Sadarbības mēneši - pārtraukts
vai nepārtraukts laika periods ("n" mēnešu skaits), kurā starp
Piegādātāju un Pretendentu pastāvējušas spēkā esošas
līgumattiecības par apaļo kokmateriālu sortimentu piegādi ne
mazāk kā "n" mēnešus.]2
8.2.3 līdz piedāvājuma
iesniegšanai, t.i. 2008.gada 7.novembrim, tā ir veikusi
nodrošinājuma par piegādes līguma noslēgšanu iemaksu Nolikuma
1.punktā norādītajā Konkursa organizētāja kontā (1) LVL 50 000.00
(piecdesmit tūkstoši latu, 00 santīmi) apmērā, pretendējot uz
Ilgāka termiņa piegādes līgumu par skuju koku zāģbaļķu piegādēm
un/vai (2) LVL 30 000.00 (trīsdesmit tūkstoši latu, 00 santīmu)
apmērā, pretendējot uz Ilgāka termiņa piegādes līgumu par
finierkluču piegādēm (maksājuma mērķis - nodrošinājums par
piegādes līguma noslēgšanu atbilstoši atklāta konkursa "Par apaļo
kokmateriālu sortimentu piegādi 2009.-2011.gadā"
rezultātiem)".
Iesniedzēju skatījumā šādas
prasības kavē jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu tirgū, un tās nav
attaisnojamas ar objektīvām LVM komerciālajām interesēm, jo
nevajadzīgi ierobežo pašu LVM klientu skaitu. Pašreizējo prasību
rezultātā apaļkoku izsolēs var piedalīties ļoti ierobežots skaits
pretendentu, un, tā kā cena tiek noteikta izsolē nepilnīgā
konkurencē starp šiem pretendentiem, tad tā neatspoguļo patieso
tirgus cenu, kas pastāvētu brīvā tirgū. Iesniedzēju skatījumā LVM
pārkāpj Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 1.punktā
noteikto aizliegumu atteikties slēgt darījumu ar citu tirgus
dalībnieku bez objektīvi attaisnojoša iemesla.
LVM argumenti
Izstrādājot 2009.-2011.gada
nolikumu, tai skaitā sadaļu, kas nosaka prasības pretendentiem
dalībai konkursā, LVM veica iepriekšējo pārdošanas procedūru
rezultātā noslēgto piegādes līgumu analīzi, vērtējot saistību
izpildi no pircēju puses. Analīzes rezultāti atspoguļoja faktu,
ka daļa pircēju piegādes līguma, kura termiņš ir 3 gadi, darbības
laikā nav nodrošinājuši saistību izpildi pilnā apmērā. Pie
būtiskākajiem līguma noteikumu pārkāpumiem uzskatāmi līgumā
noteikto maksājumu termiņu un uzmērīšanas noteikumu neievērošana,
jo īpaši apstākļos, kad tirgus cenai ir tendence samazināties.
Minētajam ir sekojoša būtiska negatīva ietekme attiecībā uz LMV
darbību. Pirmkārt, LVM nevar veikt apaļo kokmateriālu sortimentu
piegādes līgumos paredzētajos termiņos un apjomā. Otrkārt, LVM
rodas papildus pienākumi attiecībā uz iepriekš saražoto
sortimentu kvalitātes saglabāšanu, saražoto sortimentu apsardzību
un/vai saražoto sortimentu atkārtotu pārdošanu, kā arī sortimentu
sagatavošanu atbilstoši jaunā (aizstājēja) pircēja
specifikācijām, ja tā atšķiras no iepriekšējām (piemēram,
nepieciešami 4 nevis 5m gari apaļo kokmateriālu sortimenti).
Konstatējot minētās problēmas
saistību ar līguma izpildi, kā arī izvērtējot to ietekmi uz LVM
saimniecisko darbību, LVM 2009.-2011.gada nolikumā paredzēja
tādus dalības nosacījumus, kas nevienam no pretendentiem neliedz
iespēju piedalīties konkursa daļā par piegādes līguma slēgšanu uz
6 mēnešiem. Savukārt, daļā par piegādes līguma slēgšanu uz 3
gadiem LVM aicināja piedalīties pretendentus, ar kuriem LVM ir
pastāvējušas spēkā esošas līgumattiecības par apaļo kokmateriālu
sortimentu piegādi ne mazāk kā 18 sadarbības mēnešus.
Attiecībā uz šo noteikumu ir jāņem
vērā arī, ka meža apsaimniekošanas cikls ir ilgtermiņa, līdz ar
to LVM pastāv nepieciešamība saskaņot naudas plūsmas plānošanu ar
ilgtermiņa ciklu, kura ietvaros LVM darbojas. Lai praksē varētu
nodrošināt naudas plūsmas un investīcijas iespējamību, LVM ir
pamatota nepieciešamība segmentēt pircējus atkarībā no to spējas
veikt regulārus un sistemātiskus apaļo kokmateriālu iepirkumus.
Pretējā gadījumā, pastāvot aktīvam piedāvājuma un pieprasījuma
svārstībām, LVM nebūs iespējas realizēt apaļo kokmateriālu
sortimentu. Šāda kritērija noteikšana pamatota arī ar LVM
debitoru struktūras analīzi, kura parāda, ka ilgtermiņa
līgumpartneriem raksturīgs būtiski mazāks neizpildes gadījumu
skaits, kā arī neuzkrājas debitoru parādi par LVM piegādāto
produkciju.
4.3.3. konkursu nolikumos un piegādes līgumos pircējam izvirza
pienākumu bez mehāniskas pārstrādes nepārdot trešajām personām
LVM piegādātos apaļo kokmateriālu sortimentus, kas pēc būtības un
pēc komerciālā lietojuma neattiecas uz piegādes līgumu, kura
noslēgšana ir atkarīga no šī pienākuma uzņemšanās no pircēja
puses
Visiem apaļo kokmateriālu
sortimentu pircējiem, kas piesakās konkursā par sortimentu
piegādēm, LVM liek uzņemties pienākumu, ka pircēji paši
pārstrādās visus iegādātos apaļkoku sortimentus, nepārdodot tos
trešajai personai, izņemot brāķi, specifikācijai neatbilstošus
sortimentus un papīrmalku.
Iesniedzēji uzskata, ka šādu
noteikumu izvirzīšana konkursu nolikumos un ietveršana piegādes
līgumos pārkāpj Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas
3.punktu, kas aizliedz izvirzīt tādus noteikumus, kuri darījuma
slēgšanu ar citu tirgus dalībnieku padara atkarīgu no tā, vai šis
tirgus dalībnieks uzņemas papildu saistības, kuras pēc būtības un
pēc komerciālā lietojuma neattiecas uz konkrēto darījumu.
Pircējam uzliktais pienākums pašam pārstrādāt un nepārdot tālāk
visus no LVM iegādātos sortimentus nav attaisnojams ar objektīvām
LVM komerciālajām interesēm, tāpat tas pēc būtības un komerciālā
lietojuma neattiecas uz apaļkoku sortimentu piegādes līgumu. Nav
objektīvi izskaidrojams, kādēļ šāds aizliegums neattiecas uz
papīrmalkas sortimentiem, kas 100% tiek eksportēti, bet uz citiem
sortimentiem tas ir piemērojams.
LVM argumenti
LVM cenšas pēc iespējas nodrošināt
mežsaimniecības un mežrūpniecības saskari. LVM meža produkcijas
realizācijas stratēģija ir vērsta uz to, lai meža produkciju
iegādātos tirgus dalībnieki, kas nodarbojas ar mežrūpniecību,
nevis sniedz starpniecības pakalpojumus. Tā kā Latvijas meža
politikas ekonomiskais mērķis ir "dot maksimāli iespējamo
pievienotās vērtības pieaugumu", piegādes posmu skaita
palielināšana, ietverot tajā arī starpniecības pakalpojuma
sniedzējus, pievienoto vērtību nevis palielina, bet samazina.
Minēto pamato fakts, ka LVM piegādā mežrūpniecības uzņēmumam pēc
tā brīvas gribas tam nepieciešamos apaļo kokmateriālu sortimentus
un pircējs ir arī cenas devējs un noteicējs.
Šāds aizliegums attiecas tieši uz
zāģbaļķiem un finierklučiem, jo šie iegādātie sortimenti tiek
pārstrādāti gandrīz tikai Latvijas teritorijā, savukārt ņemot
vērā to, ka papīrmalkas pārstrādes rūpnīcu Latvijā nav, tad
objektīvi nav nepieciešams attiecināt šādu noteikumu uz
papīrmalku.
4.3.4. piemēro diskriminējošu un atšķirīgu cenu līgumos par apaļo
kokmateriālu sortimentu piegādēm
Iesniedzēji Iesniegumā Nr.2
norāda, ka LVM piekopj diskriminējošu attieksmi pret dažādiem
apaļkoku sortimentu pircējiem, jo ilgāka termiņa (3 gadu)
piegādes līguma slēdzējiem piešķir ievērojamas atlaides, kādas
netiek piešķirtas īsāka termiņa (6 mēnešu) piegādes līguma
slēdzējiem. Šādas darbības iesniedzēju skatījumā atbilst
Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 5.punkta tiesiskajam
sastāvam, kas aizliedz piemērot nevienādus noteikumus
ekvivalentos darījumos ar citu tirgus dalībnieku, radot tam
konkurences ziņā nelabvēlīgākus apstākļus. Cena apaļajiem
kokmateriālu sortimentiem, kas tiek piegādāti saskaņā ar 6 mēnešu
piegādes līgumiem, tiek noteikta izsolēs, kurās piedalās visi
tiesīgie pretendenti, savukārt sortimentiem, kas tiek piegādāti
saskaņā ar 3 gadu piegādes līgumiem - katrus 6 mēnešus,
pamatojoties uz konkursa nolikumos un piegādes līgumos ietverto
cenas aprēķina formulu. Šādas atšķirīgas cenas noteikšanas
rezultātā pircēji, kas noslēguši apaļo kokmateriālu sortimentu
piegādes līgumus uz 3 gadiem, saņem ievērojamas atlaides,
salīdzinot ar cenu, ko attiecīgajā pusgadā maksā pircēji, kas
noslēguši piegādes līgumus uz 6 mēnešiem. Piegādes līgumi, kas
slēgti uz 6 mēnešiem, un piegādes līgumi, kas slēgti uz 3 gadiem,
ir uzskatāmi par ekvivalentiem darījumiem Konkurences likuma
13.panta pirmās daļas 5.punkta izpratnē, jo vienīgā šo darījumu
atšķirība ir to termiņš, kas šajā konkrētajā gadījumā, ņemot vērā
piegādes līguma noteikumus un piegādājamās produkcijas pazīmes,
nav iemesls atzīt, ka šie darījumi nav ekvivalenti.
LVM argumenti
LVM sadarbības partneriem piedāvā
slēgt apaļo kokmateriālu piegādes līgumus uz diviem iespējamiem
termiņiem. 40% no plānotā attiecīgā apaļo kokmateriālu sortimenta
ražošanas apjoma LVM piedāvā slēgt īsāka termiņa (līdz sešiem
mēnešiem) piegādes līgumus, 60% - ilgāka termiņa (uz trīs gadiem)
piegādes līgumus. Trīs gadu termiņa piegādes līgumos, ņemot vērā
iespējamās sortimentu pieprasījuma un cenu svārstības tirgū trīs
gadu periodā, tiek paredzēts cenu pārskatīšanas mehānisms, kas
nodrošina cenu pārskatīšanu vienu reizi 6 mēnešos, balstoties uz
vidējo cenu izmaiņām, kas konstatējamas to LVM apaļo kokmateriālu
sortimentu pārdošanas procedūru ietvaros, kuru rezultātā tiek
slēgti īsāka termiņa piegādes līgumi.
Cenas samazinājuma piemērošana
ilgāka termiņa piegādes līgumu otrajā un trešajā gadā skaidrojama
ar būtisku LVM riska samazinājumu, apaļo kokmateriālu sortimentu
ražošanas un piegādes ražīguma pieaugumu, izmaksu samazinājumu,
kā arī garantētu realizācijas apjomu par tirgus cenu turpmākajos
gados, jo pirms ilgāka termiņa piegādes līguma slēgšanas tiek
rūpīgi izvērtēta katra darījuma partnera (klienta) maksātspēja,
tehnoloģiskās un fiziskās iespējas plānotajā apjomā pieņemt,
precīzi uzmērīt un pārstrādāt LVM piegādātos apaļo kokmateriālu
sortimentus. Minētais nodrošina LVM kā sortimentu ražotāja,
pārdevēja un piegādātāja pārdošanas izmaksu, finanšu risku
izmaksu, debitoru administrēšanas izmaksu, parādu piedziņas
izmaksu, resursu plānošanas izmaksu un piegādes izmaksu,
ražošanas procesu administrēšanu izmaksu samazinājumu, turklāt
palielina apaļo kokmateriālu sortimentu ražošanas un piegādes
ražīgumu. Viena no galvenajām iespējām samazināt izmaksas
mežsaimniecības uzņēmumiem ir ražošanai nepieciešamo resursu
efektīva izmantošana, ko var realizēt ar plānošanas palīdzību.
Šis plānošanas process regulāri tiek veikts vismaz diviem gadiem
uz priekšu, un tā efektivitāti nosaka pieejamās informācijas
precizitāte.
Ņemot vērā minēto, it īpaši
plānošanas efektivitāti, ko nodrošina ilgāka termiņa piegādes
līgumu informācija turpmākajiem 3 gadiem, kas sakrīt ar resursu
plānošanas periodu vismaz 2 gadi, LVM cenu samazinājumu diferencē
atkarībā no piegādes līguma darbības periodā.
Konkurences padomes
viedoklis
Konkurences likuma 13.panta pirmā
daļa nosaka, ka tirgus dalībniekam, kas atrodas dominējošā
stāvoklī, aizliegts jebkādā veidā ļaunprātīgi to izmantot
Latvijas teritorijā. Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana
var izpausties arī kā:
- atteikšanās slēgt darījumu ar
citu tirgus dalībnieku vai grozīt darījuma noteikumus bez
objektīvi attaisnojoša iemesla, tajā skaitā netaisnīga un
nepamatota (1.punkts);
- tādu noteikumu izvirzīšana, kuri
darījuma slēgšanu, grozīšanu vai izbeigšanu ar citu tirgus
dalībnieku padara atkarīgu no tā, vai šis tirgus dalībnieks
uzņemas papildu saistības, kuras pēc būtības un pēc komerciālā
lietojuma neattiecas uz konkrēto darījumu (3.punkts);
- nevienādu noteikumu piemērošana
ekvivalentos darījumos ar citu tirgus dalībnieku, radot tam
konkurences ziņā nelabvēlīgākus apstākļus.
Konkurences padome secināja, ka,
ņemot vērā, ka apaļkoku realizācijas tirgū LVM nav dominējošā
stāvoklī, LVM atrodoties dominējošā stāvoklī augošu koku
realizācijas tirgū, ar 4.3.1.-4.3.4.punktos norādītajiem darījuma
(izsoļu) nosacījumiem nevar pārnest savu tirgus varu uz apaļkoku
realizācijas tirgu. Konkurences padome nesaskata LVM rīcībā,
nosakot šādus nosacījumus, Konkurences likuma 13.panta pirmajā
daļā ietverto tiesību normu pārkāpumu.
Vienlaikus Konkurences padome pie
4.3.1.-4.3.4.punkta ņēma vērā, ka Pamatnostādņu 4.2.punktā kā
apdraudējums meža un saistīto nozaru konkurētspējai Latvijas,
Eiropas Savienības un pasaules tirgū tiek minēts:
a) zema ražošanas produktivitāte
un inovatīvo tehnoloģiju un jaunu produktu īpatsvars;
c) vājā nozares komersantu
specializācija un sadarbība neveicina augstas pievienotās
vērtības produktu un pakalpojumu ražošanu un produktivitātes
pieaugumu;
d) vāja un nepietiekami koordinēta
meža nozares attīstības sadarbība ar saistītajām nozarēm kopējā
valsts ilgtspējīgas attīstības kontekstā.
Kā galvenie rīcības virzieni
attīstības politikas mērķu un rezultātu sasniegšanai un politikas
rezultātiem Pamatnostādņu 5.punktā tiek minēts caurskatāms
mežrūpniecības produktu tirgus, prognozējamas koksnes piegādes
mežrūpniecībai. Tas nozīmē, ka Latvijas meža nozares produkcijai
ir jābūt konkurētspējīgai ar augstu pievienoto vērtību un
jāatbilst klienta vajadzībām. Pamatnostādņu 5.2.1.apakšpunkts
paredz ar valsts rīcībā esošiem instrumentiem veicināt
tehnoloģiju modernizāciju, zinātņietilpīgu un inovatīvu
tehnoloģiju un produktu izstrādi un ieviešanu. Kā politikas
rezultāti tiek norādīti nepieciešamība veikt mežrūpniecības
uzņēmumu ražošanas tehnoloģiju un iekārtu nomaiņu, līdzsvarot
mežrūpniecības pirmapstrādes, tālākapstrādes un blakusproduktu
ražošanas jaudas.
Ņemot vērā to, ka apaļkoku
sortimentu pārdošanas biznesa ideja saskaņā ar Valsts meža
politikas dokumentiem ir vērsta uz to, lai ar efektīvām piegādēm
palīdzētu klientiem palielināt to ražojumu konkurētspēju un lai
apaļkoki neaizplūstu eksportā, bet uz vietas Latvijā tiktu
pārstrādāti, Valsts meža politikas mērķis ir LVM uzņemties
būtisku un attīstošu lomu klientu piegāžu ķēdē, izstrādājot
sortimentus pēc pasūtījuma specifikācijas un kvalitātes prasībām.
Apaļkoksnes sortimentu piegādes pārstrādātājiem palielina koksnes
resursu pieejamību uz vietas Latvijā.
Jāņem vērā arī, ka atbilstoši
tirgus principiem, ja LVM samazinās sortimentu pircēju loku,
nosakot ļoti stingrus nosacījumus, tad tā pārdos mazāku daudzumu
un, lai gūtu plānotos ienākumus tai būtu jāpaaugstina cena, bet
tas pēc Konkurences padomes secinātā nav iespējams, jo cenu
nosaka tirgus, tādējādi LVM nav ieinteresēta ierobežot pircēju
loku vairāk kā, lai samazinātu debitoru parādu un citus
finansiālos riskus.
Turklāt lietā iegūtā informācija
liecina, ka tirgus dalībnieki - apaļkoku sortimentu patērētāji
iepriekšējos gados nav informējuši, ka tiem nepietiek sortimentu
produkcijas ražošanai uz vietas Latvijā. Tā, piemēram, LKF
28.08.2009. vēstulē Nr.60/08-009 ir norādījusi, ka apaļkoksnes
deficīts zināmā mērā vienmēr ir bijis Latvijā, tomēr tā pamatā
nav pieaugušu cirsmu trūkums Latvijā. Latvijas Kokrūpniecības
federācijas rīcībā ir informācija par uzņēmumiem gan
mežizstrādes, gan pirmapstrādes sektorā, kas ir bijuši spiesti
dēļ nespējas iegādāties apaļkoksni pamest kādu konkrētu tirgu,
tomēr galvenais iemesls tam ir bijis nevis fizisks apaļkoksnes
trūkums Latvijas mežos, bet gan nespēja vienoties ar apaļkokses
resursu turētāju par cirsmu pārdošanu vai apaļkoksnes piegādi par
cenu, kuru mežizstrādātājs vai pirmapstrādātājs būtu gatavs
maksāt.
Saistībā ar 4.3.2.punktā norādīto
sūdzību Konkurences padome papildus ņēma vērā, ka tirgū pastāv
dažāda lieluma koksnes pārstrādes uzņēmumi un tie ir segmentējami
pēc pārstrādes jaudu lieluma, kā arī ņemot vērā to, ka LVM savā
sadarbībā segmentē pircējus (klientus) atkarībā no to spējas
veikt regulārus un sistemātiskus apaļo kokmateriālu iepirkumus,
Konkurences padome uzskata, ka ir pamatoti, ja klientiem tik
piedāvāts noslēgt ilgāka un īsāka termiņa sadarbības līgumus.
Ņemot vērā to, ka nevienam no pārstrādātājiem/pretendentiem
netiek liegta iespēja piedalīties konkursos par piegādes līguma
slēgšanu uz 6 mēnešiem, tad Konkurences padome uzskata, ka ir
pieļaujama šāda klientu segmentēšana un prasību izvirzīšana par
iepriekšēju 18 mēnešu sadarbību 3 gadu piegādes līgumu
pretendentiem un tā nevar kavēt jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu
tirgū. Minētā prasība neierobežo LVM klientu skaitu, jo visi
interesenti var pretendēt uz 6 mēnešu piegādes līgumu noslēgšanu.
Tie ir apmēram 40% no LVM apaļo kokmateriālu sortimenta ražošanas
apjoma (LVM 06.03.2009. vēstule Nr.01-89/2009 (1.sējums, 128.
lp.)), un tāpēc nav pamatoti uzskatīt, ka pašreizējo prasību
rezultātā apaļkoku izsolēs var piedalīties nepamatoti ierobežots
skaits pretendentu, un šādas apaļkoku izsoles neatspoguļo patieso
tirgus cenu.
Konkurences padome ir analizējusi
2008.-2010.gada apaļo kokmateriālu sortimentu 3 gadu
piegādes līgumu pretendentus un ieguvējus (5.sējuma no 51.lp.
līdz 85.lp.) un konstatējusi, ka kopumā uz katru konkursu
pieteikušies vairāki pretendenti, tā, piemēram, zāģbaļķi egle
18-27,9 (diametrs), zāģbaļķi egle 28< (diametrs), zāģbaļķi
priede 18-27,9 (diametrs), zāģbaļķi priede 28< (diametrs)
gadījumā tie ir no 9 līdz 16 pretendenti, atkarībā no reģiona.
Konkurences padomes vērtējumā šāds pretendentu skaits ir
pietiekošs un tas neliecina, ka piekļuve tirgum tiek nepamatoti
sašaurināta. Turklāt veiktā analīze nenorāda, ka tikai un vienīgi
vieni un tie paši pretendenti uzvarētu visā Latvijas teritorijā
attiecīgo apaļkoku sortimentu gadījumos.
Būtisks aspekts ir zināmas
garantijas, ko sniedz ilgtermiņa līgumi abām pusēm. Abām pusēm
jābūt drošām, ka sadarbības partneris ir spējīgs izpildīt
saistības. Tā kā koksnes pārstrādātājiem pastāv ilgtermiņa
sadarbība arī ar sadarbības partneriem ārvalstīs, tad koksnes
pārstrādātājiem partnerība veidojas ilgtermiņā un tiek slēgti
ilgtermiņa sadarbības līgumi, kas prasa arī regulāras ilgtermiņa
apaļkoksnes piegādes no LVM.
Izvērtējot prasības par drošības
naudu, secināms, ka šāda prasība ir pamatojama ar LVM iespējamo
risku rašanos un pretendenta operatīvās maksātspējas pārbaudi.
Piedāvājuma nodrošinājums apliecina piedāvājuma spēkā esamību un
pastiprina piedāvājuma iesniedzēja atbildību par izsolē piedāvāto
cenu. Līdz ar to Konkurences padome LVM izvirzītās prasības
uzskata par pamatotām, objektīvām un nediskriminējošām arī
attiecībā uz drošības naudas apjomiem, ņemot vērā to, ka
apaļkoksnes piegāžu gadījumā ir paredzēta pēcapmaksa.
Saistībā ar 4.3.4.punktā norādīto,
Konkurences padome papildus ņēma vērā, ka no vienas puses,
apaļkoku pircēji, kas kvalificējušies 3 gadu līguma slēgšanai,
iegūst garantētu piegādes apjomu par izdevīgākām cenām, jo 3 gadu
piegādes līguma sākotnējā cena tiek piesaistīta nosolītai cenai,
turpmāk ik pēc 6 mēnešiem piegādes cena tiek izmainīta, ņemot
vērā cenu svārstības, kas balstītas uz vidējo cenu izmaiņām, kas
konstatējamas to LVM apaļo kokmateriālu sortimentu pārdošanas
procedūru ietvaros, kuru rezultātā tiek slēgti īsāka termiņa
piegādes līgumi, tai pašā laikā to pazeminot vēl par 3,5% otrajā
gadā un 7% trešajā gadā.
Tabula Nr.9: izmaksu samazinājumu
LVM 25.05.2009. vēstulē pamato ar šādiem faktoriem:
2 gads
3 gads
Pārdošanas līgumu cenu
samazinājums
3,5%
7%
Izmaksu samazinājumi:
Ilgāka termiņa pakalpojumu
līgumi, kas nepieciešami apaļkoku sortimentu ražošanas un
piegādes nodrošināšanai, ļauj samazināt šo pakalpojumu
izcenojumus
2,4%
2,4%
Cirsmu koncentrācijas
rezultātā samazinās pakalpojumu izmaksas mežizstrādē
2,1%
2,1%
Koncentrējot cirsmas un
izbūvējot ceļus, samazinās pievešanas attālums
4,3%
Optimizējot transporta
attālumus un organizējot atpakaļ kravas, kas samazina
transportēšanas izmaksas
3,0%
5,9%
Citu ražošanas izmaksu
samazinājums
0,1%
Ceļu uzturēšanas izmaksu
samazinājums
0,1%
Administrācijas izmaksu
samazinājums
0,1%
Kopējais
izmaksu samazinājums
7,5%
15%
Izvērtējot lietā iegūto
informāciju, Konkurences padome secina, ka LVM ir tiesīga par
savu risku minimizēšanu un piegādes optimizēšanu, iepriekš jau
plānojot piegādājamos apaļkoku apjomus, attālumus u.c. faktorus,
dalīties ar pircēju, piešķirot minētās atlaides. LVM apaļkoku
ražošanas vai tirdzniecības izmaksas mainās atkarībā no tā, vai
attiecīgie sortimenti tiek piegādāti pircējam, kurš noslēdzis
piegādes līgumu uz 6 mēnešiem, vai pircējam, kurš noslēdzis
piegādes līgumu uz 3 gadiem. Šādu atlaižu piemērošana un cenu
pārskatīšana ik pa 6 mēnešiem ir pamatojama ar apaļo kokmateriālu
sortimentu ražošanas un piegādes ražīguma pieaugumu, izmaksu
samazinājumu, finanšu risku, debitoru administrēšanas izmaksu,
parādu piedziņas izmaksu, resursu plānošanas izmaksu un piegādes
izmaksu, ražošanas procesu administrēšanu izmaksu samazinājumu,
jo pirms ilgāka termiņa piegādes līguma slēgšanas tiek izvērtēta
katra darījuma partnera (klienta) maksātspēja, tehnoloģiskās un
fiziskās iespējas plānotajā apjomā pieņemt un pārstrādāt LVM
piegādātos apaļo kokmateriālu sortimentus. Līdz ar to ir
pamatojami, ka LVM cenu samazinājumu diferencē atkarībā no
piegādes līguma darbības perioda. Arī a/s "Latvijas Finieris"
lietā ir sniegusi informāciju, ka ilgākais sadarbības līgums ar
sadarbības partneri (saplākšņa produkcijas pircēju) ir uz 21
gadiem. Nav iespējams aprēķināt nākotnes pašizmaksu ar "spot
darījumiem", tāpat a/s "Latvijas Finieris" ir pieņemama LVM uz 3
gadu periodu izstrādātā cenu metodika un pielietotie atlaižu
procenti 3,5% un 7% apmērā, uzskata, ka tie ir mazi un, pats
svarīgākais, ka pašā sākumā atlaides procenti jau ir zināmi. Šie
procenti ir ņemti vērā kā riska garanti, ja, piemēram, kādu
iemeslu dēļ sadarbības attiecības tiek pārtrauktas.
Ņemot vērā iepriekš minēto,
Konkurences padome secina, ka iesniedzēju sūdzības par LVM
darbībām ir nepamatotas un noraidāmas. Norādītā LVM rīcība nav
tāda, kas deformē, ierobežo vai kavē konkurenci apaļkoku
realizācijas tirgū. Tādējādi LVM darbības šajā lietā neatbilst
Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 1., 3. un 5.punkta
tiesiskā sastāva pazīmēm.