4. pants

Ievērojot iepriekš minētos apsvērumus, lai attiecībā uz

Rīgas brīvostas pārvaldes rīcību piemērotu Konkurences likuma

noteikumus jākonstatē, ka Rīgas brīvostas pārvaldes konkrētā

rīcība, atsakot slēgt līgumu ar PKL par velkoņu pakalpojumu

sniegšanu Rīgas brīvostas teritorijā un sekojoši neizsniedzot

atļauju, ir saimnieciska darbība. Šajā sakarā Konkurences padome

uzskata par atbilstošu atsaukties uz Senāta lēmumu, jo Senāts jau

ir vērtējis Rīgas brīvostas pārvaldes konkrētās rīcības

attiecināmību uz publisko vai privāto tiesību jomu.

Senāts ir norādījis, ka tā kā publiskas lietas

pārvaldīšana, ko regulē publiskās tiesības, ir darbība publisko

tiesību jomā, arī no šīs pārvaldīšanas izrietošā publiskās lietas

nodošana sevišķajai izmantošanai ir darbība publisko tiesību

jomā. Līguma [par velkoņu pakalpojumu sniegšanu Rīgas brīvostas

teritorijā] priekšmets ir Rīgas brīvostas pārvaldes atļauja un

komersanta apņemšanās veikt noteiktu komercdarbību Rīgas

brīvostas teritorijā. Rīgas brīvostas pārvaldes interese slēgt

šādu līgumu izriet no publisko tiesību normām. Līguma priekšmets

arī acīmredzami neatbilst nevienam no Civillikumā regulēto līgumu

veidiem. Tā kā līgums par sadarbību velkoņu pakalpojumu sniegšanā

tiek slēgts publisko tiesību jomā, lieta par šāda līguma

slēgšanu ir skatāma administratīvā procesa

kārtībā7.

Tādējādi secināms, ka Rīgas brīvostas pārvaldes konkrētā

rīcība, atsakot slēgt līgumu ar PKL par velkoņu pakalpojumu

sniegšanu Rīgas brīvostas teritorijā un sekojoši neizsniedzot

atļauju, nav saimnieciska darbība, bet Rīgas brīvostas pārvaldes

rīcība publisko tiesību jomā.